Šonedēļ, 2024. gada 30. janvārī, valdībā ir apstiprināti Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ilgstoši virzītie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu". Šīs izmaiņas ir nozīmīga daļa no cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas mērķa, kas nosaka veicināt darbaspēka pieejamību, jo paredz, ka ārvalstu darbaspēkam turpmāk būs jāmaksā vidējais atalgojums nozarē vai pēc ģenerālvienošanās atrunātajiem noteikumiem, vienlaikus stiprinot darba devēju atbildību.

Latvijas Darba devēju konfederācijas viena no prioritātēm ir darba tirgus prasībām atbilstoša cilvēkkapitāla pieejamība Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Darbaspēka pieejamība un kompetenču atbilstība darba tirgus prasībām ir komplekss pasākumu kopums, un Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem ir izstrādājusi virkni pasākumu, kas veicinātu darba spēka pieejamību Latvijā.

LDDK ieskatā, EM piedāvātie un valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 25.04.2017. noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu" (turpmāk – noteikumu grozījumi), ir viens no soļiem, kas palīdzēs nodrošināt tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju, tiks veicināts ražošanas apjoma pieaugums un darba devēju spēja pielāgoties izaicinājumiem.

Par cilvēkkapitāla pietiekamības jautājumiem esam diskutējuši dažādos stratēģiskos formātos, un esam gandarīti ieraudzīt, ka valdība ir sadzirdējusi darba devējus – LDDK biedru, ekspertu un sadarbības partneru aktivitāte ir rezultējusies normatīvā regulējuma izmaiņās. Tās palīdzēs nodrošināt tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju, jo, sabalansēti un savstarpēji mijiedarbojoties ar citiem pasākumiem, sniedz darbaspēka pieejamības sistēmisku risinājumu.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs

Lielākajā daļā Eiropas valstu darbaspēka pieejamība, atbilstība darba tirgus prasībām un tā mobilitāte ir augstu prioritāšu sarakstā. Ne velti redzam, ka arī Eiropas Komisija īsteno arvien plašākas aktivitātes, saistībā ar trešo valstu darba spēka piesaisti. To ietekmē kopējais cilvēkresursu jeb pieejamā cilvēkkapitāla apjoms (tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam Eiropā būs tikai 5% pasaules iedzīvotāju).

Tā piemēram, 2023. gada novembrī OECD dati liecināja, ka bezdarba rādītāji gan OECD valstīs, gan Eiropas Savienībā, gan arī Eirozonas valstīs ir rekordzemi (4.8% jau devīto mēnesi pēc kārtas OECD valstīs, 5.9% ES valstīs un 6.4 %% eirozonā). Vācija ir izteikusi prognozes, ka tai līdz 2035. gadam būs 7 milionu kvalificētu darbinieku iztrūkums, Latvijā iedzīvotāju skaits līdz 2100. gadam samazināsies līdz 1,16 miljoniem iedzīvotāju (Eurostat). Tas nozīmē, ka straujiem soļiem jāvirzās uz priekšu darbaspēka piesaistes izaicinājumu novēršanā, jo konkurēsim ar citām valstīm reģionā.

2023. gada 15. novembrī notikušajā Cilvēkkapitāla attīstības padomes sēdē (trīs ministriju sastāvā ar sociālo un sadarbības partneru dalību) LDDK prezentē priekšlikumus Latvijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai - LDDK. Tika atbalstīts Informatīvais ziņojums “Par prioritāriem rīcības virzieniem nacionālās industriālās politikas īstenošanai”, iesaistītajām pusēm vienojoties par tālāku virzību, tajā skaitā nosakot rīcības pamatvirzienu “Kvalificētu darbinieku piesaiste”.

Arī šī gada 16. janvārī apstiprinātajā valdības rīcības plānā tika iekļauti pasākumi darba spēka pieejamības veicināšanai, kuri ietver sevī kompleksu pasākumu kopumu - pasākumus ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju integrācijai darba tirgū, risinājumus remingrācijas jautājumiem un ārvalstu studentu piesaistei darba tirgū, kā arī mērķētus un kontrolētus darba spēka piesaistes pasākumus no trešajām valstīm.

LDDK izsaka pateicību saviem biedriem par aktīvu viedokļa paušanu cilvēkkapitāla attīstības jautājumos, sadarbības partneriem par kopīgi ieguldīto darbu, Ekonomikas ministrijai par grozījumu virzīšanu apstiprināšanai valdībā, kā ari Ministru kabinetam par grozījumu apstiprināšanu. Panāktās izmaiņas nodrošinās uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamā darbaspēka pieejamību un mazinās darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku.