Šonedēļ notikušajā Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) sēdē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atkārtoti sniedza priekšlikumus trīs prioritārajos virzienos: darbaspēka pieejamība; darbaspēka izmaksu konkurētspēja; prasmju attīstība. Pēc atbildīgo ministriju  - Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes – solītā, tuvākajā laikā sociālajiem partneriem tiks nodots izskatīšanai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas projekts, lai vienotos par gala versiju un sāktu darbu pie plāna īstenošanas.

Sanāksmes laikā Ekonomikas un Labklājības ministrijas prezentēja savus ierosinājumus normatīvo aktu izmaiņām, lai veicinātu darba spēka pieejamību, kā arī izglītības un zinātnes ministrija informēja klātesošos par finansēšanas modeļa maiņu augstākās izglītības iestādēs STEM jomas stiprināšanai un priekšlikumiem turpmākai rīcībai, kā arī par diagnosticējošo pārbaudes darbu dabaszinātnēs 9. klasei rezultātiem.

Lai efektīvāk izmantotu pieejamos cilvēkresursus, mazinātu pieejamā cilvēkkapitāla prasmju strukturālo neatbilstību, cilvēkresursu nepietiekamību un sekmētu darba attiecību sakārtošanu, LDDK ir sagatavojusi priekšlikumus Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai. Vienlaikus uzsveram, ka cilvēkkapitāla attīstība ir nesaraujami saistīta ar nodokļu instrumentiem, kas virza tautsaimniecību uz augstākas pievienotās vērtības segmentiem.

Darbaspēka pieejamība.

• Noteikt, ka viesstrādniekam jāmaksā vidējais atalgojums nozarē vai pēc ģenerālvienošanās atrunātajiem noteikumiem, vienlaikus stiprinot darba devēju atbildību;

Remigrācija:

• Konkurētspējīga darba vide, nosacījumi un atalgojums, kas veicinātu darba vecumā esošu Latvijas pilsoņu atgriešanos dzimtenē.
• Šķēršļu mazināšana, ieviešot veicinošus pasākumus parādnieku atgriešanai darba tirgū, kas mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu remigrāciju (piemēram, neatmaksātais parāds Uzturlīdzekļu garantijas fondam 2022.gadā sastādīja 506’404’130 eur ).

Jaunu mērķa grupu iesaiste darba tirgū:

• Studentu nodarbināšanas izdevīgi nosacījumi;
• Senioriem atbilstoši darba vide, režīms un nodokļu atvieglojumi.

Darbaspēka izmaksu konkurētspēja.

Darbaspēka nodokļi:

• No CAP ir jānāk skaidriem priekšlikumiem Finanšu ministrijai par darbaspēka nodokļu konkurētspēju ar kaimiņvalstīm.

Slimības lapu regulējums:

• 2022. gadā zaudējums ekonomikai bija 2,8 miljardi EUR jeb 8,3% no IKP. Kombinācijā ar virsstundu apmaksas kārtību, kas nosaka virsstundu apmaksu 100% apmērā (šāds regulējums ir vēl tikai Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā), Latvijā ir visdārgākās darbaspēka izmaksas reģionā.

Darba likums:

• ES direktīva (Directive (EU) 2022/2041 of the European Parliament and of the Council of 19 October 2022 on adequate minimum wages in the European Union) nosaka dalībvalstīm mērķi sasniegt 80% segumu koplīgumiem. Latvijā tas ir mazliet vairāk kā 10% un ar lejupejošu tendenci. Grozot vai izslēdzot Darba likuma 19. un 110.pantu, koplīgumu apjoms potenciāli varētu tuvināties ES direktīvas rekomendācijām.

Prasmju attīstība

Stiprinot Nozaru ekspertu padomju kapacitāti un darba devēju iesaisti izglītības pasūtījuma definēšanā, būtu izredzes ilgtermiņā panākt darba ņēmēju prasmju atbilstību darba tirgus prasībām.

Notikušajā CAP sēdē pēc darba devēju priekšlikumu skaidrojuma, atbildīgās ministrijas prezentēja arī savus priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, kas veicinātu cilvēkkapitāla attīstību. Jau tuvākajā laikā Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas un rīcības plāna projekts tiks nodots starpinstitūciju saskaņošanai, pēc kuras tas tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

LDDK ir ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā - nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociāli - ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un pārstāv darba devēju intereses Saeimā un divpusējās sarunās ar nozaru ministrijām. LDDK apvieno darba devēju un nozaru asociācijas, kā arī uzņēmumus ar 50 un vairāk darbiniekiem, un LDDK biedri kopā nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī LDDK sadarbojas ar citu valstu darba devēju un uzņēmēju organizācijām un sociālā dialoga ietvaros sekmē Latvijas uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmumu konkurētspēju Eiropā un pasaulē.