Par LDDK

Latvijas Darba devēju konfederācija ir ietekmīgākā un lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā

Latvijas Darba devēju konfederācija ir ietekmīgākā un lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir ietekmīgākā un lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Jau vairāk nekā 30 gadus nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociāli - ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un pārstāv darba devēju intereses Saeimā un divpusējās sarunās ar nozaru ministrijām. LDDK apvieno darba devēju un nozaru asociācijas, kā arī uzņēmumus ar 50 un vairāk darbiniekiem. LDDK biedri kopā nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī LDDK sadarbojas ar citu valstu darba devēju un uzņēmēju organizācijām un sociālā dialoga ietvaros sekmē Latvijas uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmumu konkurētspēju Eiropā un pasaulē.
44%
LDDK biedri
Latvijas darba ņēmēji
LDDK biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju

LDDK apvieno un pārstāv:

97

uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieku

60

nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas

1993

Latvijas Darba devēju konfederācija ir dibināta 1993. gadā.

~40 miljardi €

LDDK biedru kopējais apgrozījums

Misija

Veidot Latvijas uzņēmējdarbību atbalstošu vidi, veicinot uzņēmēju konkurētspēju un pārstāvot darba devējus sociālā dialoga ietvaros nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī.

Vīzija

2027.gadā LDDK pārstāv uzņēmumus, kas nodarbina vairāk nekā 50% no darba ņēmējiem Latvijā, un LDDK ir panākusi stabilu valsts pārvaldes atbalstu Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai un uzņēmumu konkurētspējai Eiropā un pasaulē.

Vērtības

Kompetence
Sadarbība
Līderība
Atbildība
Atvērtība
Saliedētība
Godprātība

LDDK darbības stratēģija 2021.-2027. gadam

Stratēģiskie mērķi 2021-2027

  1. Panākt uzņēmējdarbību un uzņēmumu konkurētspēju un produktivitātes pieaugumu atbalstošas rīcībpolitikas izstrādi Latvijas tautsaimniecības ilgtspējai.
  2. Sekmēt Latvijas darba devēju interesēm atbilstošus sociālekonomiskos apstākļus un veicināt sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību.
  3. Saglabāt un palielināt Latvijas darba devēju ietekmi rīcībpolitikas izstrādē.

Top 5 prioritātes 2022/2023

  1. Veicināt vesela, kvalificēta un sociāli aizsargāta darbaspēka pieejamību:

    • Sniegt konsultācijas un rīkot seminārus par drošu darba vidi;
    • Sekmēt iekļaujošu un elastīgu darba tirgu un darba un privātās dzīves līdzsvaru darbinieku labbūtības pieaugumam;
    • Turpināt darbu pie Darba likuma grozījumiem, kuros plānotas darba devējiem būtiskas izmaiņas:
      • “nepilna summēta” darba laika režīma problēmjautājuma risinājums;
      • dīkstāves apmaksas jautājums no 100% uz 70%;
    • Sekmēt s. “Nomad” vīzu regulējuma  pieņemšanu jaunu talantu piesaistei no trešajām valstīm;
    • Sekmēt pietiekošu finansējumu veselības aprūpei (izmeklējumi, rehabilitācija);
    • Sekmēt savlaicīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un samazināt būtisko finanšu slogu sociālajam budžetam un darba devējiem;
    • Iesaistīties profesionālās izglītības sistēmiskā pilnveidē un iesaistīt darba devējus metodikas uzlabošanā darba tirgus pasūtījuma veidošanai profesionālai izglītībai, ņemot vērā grozījumus Profesionālās izglītības likumā;
    • Sekmēt izmaiņas profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtībā un izmaksās;
    • Stiprināt Nozaru ekspertu padomju (NEP) veiktspēju un nodrošināt publisko komunikāciju par tā darbības rezultātiem;
    • Sekmēt profesionālās izglītības iestāžu darbinieku izpratni par darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošanu;
    • Aktīvi iesaistīties un sniegt nepieciešamo darba devēju atbalstu Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) ekspertu darba grupas darbā Latvijas darba devēju kartēšanai nodarbināto prasmju pilnveides veicināšanai
    • Sekmēt prasmju fonda pilotprojektu īstenošanu ar ES fondu līdzekļiem (sadarbībā ar nozaru ministrijām un nozaru darba devēju organizācijām);
    • Atbalstīt un popularizēt STEM izglītību un zinātnes attīstību;
    • Sekmēt STEAM liceja izveidi, kombinējot digitālus un klātienes mācību risinājumus;
    • Sekmēt Eiropas Savienības Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) ieguldījumus profesionālajā izglītībā;
    • Rosināt piešķirt LDDK deleģējumu īstenot darba vidē balstītas (DVB) mācības nacionālā līmenī – ar valsts budžeta vai ES finansējumu;
    • Sekmēt fizikas, ķīmijas, bioloģijas un informātikas skolotāju nodrošinājumu ar pilnu mācību stundu vadīšanai nepieciešamo darba pamatkomplektu;
    • Sekmēt obligāta centralizētā dabaszinātņu eksāmena ieviešanu pamatskolas noslēgumā un obligāta centralizētā eksāmena kādā no dabaszinātņu jomām;
    • Sekmēt iespējas skolēniem apgūt tehniskās jaunrades interešu izglītību katrā pašvaldībā;
    • Sekmēt finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai un zinātnei – efektīva un racionāla resursu izmantošana.
  2. Veicināt darba devēju noturību, konkurētspēju un reputāciju:

    • Rosināt pilnveidot nodokļu sistēmu:
      • zemāks darbaspēka nodokļu slogs ar mērķi nodrošināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju visos algu līmeņos Baltijas valstu līmenī;
      • konkurētspējīgas darbaspēka izmaksas Baltijas valstu līmenī;
      • vienkāršota nodokļu administrēšana;
      • darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas;
    • Sekmēt nodokļu sistēmas prognozējamību un pamatotību;
    • Sekmēt mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu pilnveidojumu pabeigšanu;
      • Sekmēt finanšu pakalpojumu (t.sk. kredītu) pieejamību Latvijas uzņēmumiem;
      • Veicināt Kapitāla tirgus attīstību un kreditoru un ieguldītāju tiesību efektīvu aizsardzību;
      • Veicināt sabiedrības maksātspēju;
      • Sekmēt agrās brīdināšanas, atbalsta un “otrās iespējas” sistēmas izveidi uzņēmumiem, kas nonākuši krīzes situācijā.
    • Rūpīgi vērtēt un sistēmiski atbalstīt enerģijas nozares dalībnieku pašiniciatīvu un sadarbību:
      • siltumapgādē jāvērtē ir ne vien esošie regulētie tīkli, bet arī autonomie iedzīvotāju enerģijas avoti un komersantu dažādās siltuma iegūšanas tehnoloģijas;
      • veicināt kopējus projektus elektroenerģijas sektorā konkurētspējas stiprināšanai;
    • Rosināt strādāt pie reāla valdības rīcības plāns vidējā termiņā un ilgtermiņā, lai nodrošinātu Elektroenerģijas izmaksu konkurētspēju.
    • Veicināt kūdras nozares attīstību un konkurētspēju;
    • Sekmēt elektronisko sakaru infrastruktūras būvniecības regulējuma pilnveidošanu.
  1. Sekmēt ilgtspējīgas investīcijas ekonomikas atjaunošanai, noturībai un izaugsmei:

    • Aktīvi iesaistīties Latvijas Atveseļošanas fonda plāna (ANM/ RRF) ieviešanā;
    • Sadarbība ar ministrijām un darba devējiem, līdzsvarojot virzību uz klimata mērķu ieviešanu ar ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, nodrošināt ciešu privātā un valsts sektora sadarbību, sabalansētību starp “zaļo kursu” un ekonomiku un komunikāciju ar sabiedrību;
    • Atbalstīt izveidoto Nacionālās enerģētikas un klimata padomes (NEKP) darba grupu sekmīgu darbību;
    • Atbalstīt “Klimata neitralitātes vidēja termiņa stratēģija” sagatavošanu, kas iekļautu: mērāmi mērķi, sasniedzamie rezultāti – kopējie un dalīti pa nozarēm, atbilstošas darbību programmas, finanses, atbildības, termiņi;
    • Veicināt pragmatiska pieeju, lai sasniegtu klimatneitralitātes un bioloģiskās daudzveidības mērķus savstarpēji iekļaujošā veidā;
    • Sekmēt no “Zaļā kursa” uz “Zaļo vienošanos” – zinātnē balstītus un tautsaimniecībā integrētus risinājumus, kas saglabā reģionālo līdzsvaru;
    • Veicināt uzņēmumu sadarbību ar augstskolām un uzņēmumu sadarbību ar citu valstu uzņēmumiem, kā arī starpdisciplināru sadarbību lietišķo pētījumu īstenošanā, dažādu inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanā un komercializācijā;
    • Sekmēt koordinētas un jēgpilnas digitalizācijas attīstību, nodrošinot kvalitatīvu datu pieejamību vienotā kanālā, bez maksas.
  2. Sekmēt strukturālo reformu turpināšanu darba devēju starptautiskai konkurētspējai un tautsaimniecības ilgtspējai:

    • Sekmēt ekonomikas digitālās transformācijas procesa koordināciju starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Ekonomikas ministriju (EM), Satiksmes ministriju (SM) un Finanšu ministriju (FM), lai sniegtu atbalstu īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
    • Sekmēt valsts IKT/Digitālās transformācijas procesu vienotu pārvaldību, t.sk. Latvijas Atveseļošanas fonda plāna (ANM/ RRF) un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam ietvaros, vienota digitālās infrastruktūras attīstība;
    • Sekmēt digitālās transformācijas mērķu sasniegšanu publiskajā un privātajā sektorā;
    • Sekmēt reālu un efektīvu skolu tīkla un izglītības sistēmas reformu ar mērķi būtiski uzlabot izglītības kvalitāti, kas ilgtermiņā atbilst darba tirgus prasībām;
    • Sekmēt pragmatisku darbaspēka pārstrukturēšanu starp nozarēm;
    • Sekmēt “tradicionālo” darbietilpīgo nozaru pārstrukturēšanu (izglītība, tirdzniecība u.c. nozares ar lielu digitalizācijas/optimizācijas potenciālu).
    • Sekmēt nacionālo, Eiropas Savienības un starptautisko sankciju piemērošanu un risku pārvaldību:
    • sekmēt vienotu praksi Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs;
    • rosināt nodrošināt “vienas pieturas” konsultāciju punktu uzņēmējiem par sankciju praktisku piemērošanu;
      • Sekmēt administratīvo procedūru harmonizāciju un automātisko informācijas apmaiņu ar Igauniju un Lietuvu un citām valstīm nodokļu un nodevu, ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildes prasību jautājumos;
    • Rosināt valsts iestādēm definēt skaidru stratēģiju sadarbībai ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm un citām trešās pasaules valstīm;
    • Sekmēt Latvijas popularizēšanu, ekonomisko un biznesa saišu stiprināšanu ar Latvijas Republikas stratēģiskajiem partneriem sadarbībā ar Latvijas atbildīgajām ministrijām, LDDK sadarbības partnerorganizācijām Eiropā un pasaulē.
  3. Stiprināt trīspusējo un divpusējo sociālo dialogu:

    • Sniegt atbalstu Latvijas un Eiropas Savienības iestādēm un transatlantiskajiem sadarbības partneriem starptautiskās drošības garantēšanā;
    • Saglabāt un uzlabot LDDK kā nacionālā sociālā partnera veiktspēju līdzdalībai Latvijas valsts reformu un rīcībpolitikas veidošanas un sociālā dialoga procesos nacionālā līmenī un Eiropas Savienības līmenī;
    • Veicināt LDDK un nozaru asociāciju regulāru, savlaicīgu un pilnvērtīgu iesaisti lēmumu pieņemšanā un regulāras NTSP un NTSP apakšpadomju sēdes;
    • Sekmēt divpusējo sociālo dialogu un rosināt Darba likumā modernizēt koplīgumu pārrunu mehānismu: nodrošināt koplīgumu slēgšanas procesa elastību un vienkāršošanu.

Vitālijs Gavrilovs

Goda prezidents
LDDK ir kļuvusi par ietekmīgu spēku Latvijas likumdošanas arēnā, ar kuras lēmumiem un atzinumiem nevar nerēķināties augstākajā valsts līmenī. Lai sabalansētu tautsaimniecības attīstības un sociālās vajadzības, darba devēju un darba ņēmēju intereses, visi nozīmīgākie jautājumi tiek skatīti sarunās starp valdības un sociālo partneru pārstāvjiem. Spēcīgs sociālais dialogs rada iespēju sniegt kvalitatīvus priekšlikumus un piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

Mūsu biedri