Vakar, 2023. gada 6. novembrī, notikušajā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kuru Evikas Siliņas vadītā valdība sasauca pirmoreiz, sociālie partneri tika iepazīstināti ar Saeimā nedēļu iepriekš iesniegto valsts budžeta projektu. Tā kā 2024. gada valsts budžeta projekts pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā nav ticis izskatīts nedz NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomē, nedz NTSP sēdē, tad notikusī sanāksme uzskatāma par formalitāti, kas neveicina demokrātijas kvalitāti un uzticēšanos valdībai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs skaidro, ka ir izdevies panākt, ka budžeta paketē ir iekļautas trīs LDDK rosinātas iniciatīvas: atbrīvojums no IIN par darba devēja apmaksātu sava darbinieka studiju maksu; paaugstināts veselības apdrošināšanas slieksnis un kompensācija attālinātajam darbam.

Esam gandarīti, ka jaunā valdība attiecībā uz šiem jautājumiem ievērojusi pēctecību. Taču mums būs svarīgi turēt pie vārda ministru prezidenti par to, kā turpmāk jānorit sociālajam dialogam, jo šī budžeta apstiprināšana valdībā nav bijusi atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam, papildina K. Gorkšs.

Valdība ir noteikusi skaidras prioritātes - izglītība, veselība un drošība, taču ne prioritātēm paredzētie 486 miljoni EUR, ne pamatbudžeta izdevumi vairāk nekā 16 miljardu EUR apmērā nav iepriekš apspriesti ar valdības sociālajiem partneriem, līdz ar to ir ņemti vērā tikai tie darba devēju priekšlikumi, kas tikuši iesniegti un izskatīti vēl iepriekšējās valdības laikā.

LDDK atbalsta, ka ir jāatrod finansējums veselībai, izglītībai un drošībai, tomēr nedrīkst aizmirst par Latvijas ekonomikas konkurētspēju veicinošiem pasākumiem. Šīs lietas nav viena otru izslēdzošas, bet tieši papildinošas - jāievieš un jāīsteno ambiciozs ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, lai atgūtu pēc VID aplēsēm identificētos 992 milj. EUR  (2,95% no IKP),  un jāmazina birokrātija slogs, tādējādi atrodot līdzekļus, kurus ieguldīt paredzētajos veselību, izglītību un valsts drošību attīstošos pasākumos.

LDDK padome, kuras pārstāvji ir deleģēti dalībai NTSP sēdēs, pauž uzskatu, ka Latvijā vērojamā ieilgusī sociālā dialoga imitācija jāpārtrauc, un jākoncentrējas uz kopīgu, prognozējamu un rezultatīvu darbu.

“Sociālā dialoga neesamība ir viens no iemesliem, kas noved pie sabiedrības neuzticības valdībai,” pārliecināts LDDK padomes pārstāvis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Nepieciešama politiskā griba nevis veidot formālu dialogu, bet griba veidot ilgtspējīgu, labklājīgu valsti. To nav iespējams panākt, pusēm darbojoties atsevišķi, bet tikai kopā. Tāpēc cieņpilns, atbildīgs un jēgpilni strukturēts sociālā dialoga process ir būtisks instruments valstiski nozīmīgu mērķu sasniegšanā. Pie nosacījuma, ka iesaistītās puses patiesi tic šiem mērķiem.

Atgādinām, ka trīspusējais sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti valstī. Tas ir konsultāciju mehānisms, kurā piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības. Eiropā sociālais dialogs tiek uzskatīts par neatņemamu demokrātiskas valsts sastāvdaļu un par vienu no būtiskākajiem instrumentiem stabilitātes un labu attiecību nodrošināšanā darba tirgū. Latvijā nacionālā līmeņa sociālie partneri ir divas organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija, kas darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju likumu, un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas darbojas saskaņā ar Arodbiedrību Likumu. Likumi paredz ne tikai tiesības saņemt informāciju par aktuālajiem tiesību aktiem, bet arī obligātu pienākumu sniegt darba devēju un darba ņēmēju viedokli. Latvijā nacionālā līmeņa trīspusējā sociālā dialoga institūcija ir NTSP.