2024. gada 24. janvārī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piedalījās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, lai analizētu sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) izstrādāto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. LDDK Klimata un enerģētikas eksperte Arta Dimbiere izvērtē komisijas sēdē apspriesto un nepieciešamos darbus, lai veicinātu veiksmīgu stratēģijas ieviešanu.

Runājot par dekarbonizācijas iespējām un sektora attīstību, Enerģētikas stratēģijā 2030 iezīmēti trīs virzieni, kuros plānots virzīties:

• Energoneatkarība par konkurētspējīgām cenām;
• Efektīva esošās infrastruktūras izmantošana;
• Tirgus ekonomika un cenu signāli.

Atbilstoši esošajai situācijai, lai dekarbonizētu enerģētikas sektoru, ir jākoncentrējas uz elektrifikāciju un degvielas patēriņa samazinājumu ar energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu attīstību. Lai to sasniegtu, KEM sola būtiskus regulējuma grozījumus un plānotās investīcijas tehnoloģijām. Ar informāciju tuvākajā laikā būs iespējams iepazīties Saeimas komisijas mājaslapā.

Enerģētikas pamatnostādnes 2030. gadam plānots virzīt uz apstiprināšanu šā gada jūlijā. Enerģētikas stratēģija līdz 2050. gadam tiks veidota sadarbībā ar jaunizveidoto Zinātnisko padomi un Konsultatīvo padomi. LDDK kā lielāko darba devēju pārstāvim un valdības sociālajam partnerim ir būtiski piedalīties šajā procesā, lai virzītos uz noteiktajiem mērķiem:

• Energoapgādes drošums;
• Tautsaimniecības dekarbonizācija;
• Enerģijas eksports Latvijas labklājības veidošanai.

LDDK jau ir paudusi viedokli par Enerģētikas stratēģijas nepieciešamību ne tikai līdz 2030. gadam, bet arī līdz 2050. gadam, lai veidotu skaidru investīciju vidi uzņēmumiem. Šobrīd Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir ieskicēti politikas attīstības virzieni līdz 2030. gadam, tomēr šajā ceļakartē iztrūkst būtiski aspekti daudzās nozarēs. KEM solījuši to pilnveidot pēc diskusijām ar sadarbības partneriem, lai pārliecinātos, ka stratēģija tiek iekļauti arī ilgtspējīgi resursu attīstības virzieni:

• Biometāna/biogāzes attīstība;
• Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana.

Saeimas komisija norāda, ka investīcijas nepieciešams plānot 10 gadu periodā, jo ar 5 gadu periodu (līdz 2030. gadam) nepietiks ietekmīgu pasākumu īstenošanai un to rezultātu mērīšanai. Citi būtiski aspekti, kas komisijas sēdē netika apspriesti, ir gāzes loma sasaistē ar balansējošajām jaudām un pieredze, kas gūta saistībā ar enerģijas tirgu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Tika rosināts izsvērt atmoenerģijas ieviešanu, ja netiks rasti risinājumi balansējošo jaudu nodrošināšanai un pieejamas enerģijas cenu nodrošināšanai.

Zaļās un digitālās pārveides jautājumi tiek risināti ar LDDK piesaistītā ārējā finansējuma - EK Granta projekta atbalstu, projekta Nr. 101102266 (LDDK_GDT) Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai (Latvian employers for green and digital transition) ietvaros.

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.