Šā gada 16. jūnijā norisinājās jau 8. Nozaru ekspertu padomju konference, ko rīkoja LDDK kā nacionālais NEP koordinators. Konference tika veltīta prasmēm un to nozīmei ekonomiskajā transformācijā, par godu Eiropas prasmju gadam.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, atklājot konferenci, uzsvēra, ka “Cilvēkresursu attīstība ir jānodrošina divos galvenajos veidos: nodrošinot iespēju jauniešiem iegūt kvalitatīvu profesionālo izglītību, kas dod iespēju apgūt darba tirgū aktuālas prasmes, un nodrošinot efektīvu pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi pieaugušajiem. Lai apmierinātu ekonomikas vajadzības, kvalifikācijas ieguvēju skaitam ir jāaug divas reizes.”

Paneļdiskusijā par cilvēkkapitāla attīstību Raimonds Lapiņš, EM Valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos, informēja par cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kuras izstrādē un ieviešanā centrālo lomu ieņem Cilvēkkapitāla attīstības padome - koleģiāla institūcija, kurā piedalās ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs un labklājības ministrs.

Tā ir izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību un pieejamību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām augstākas pievienotās vērtības radīšanai. Raimonds Lapiņš arī uzsvēra NEP iesaistīto ekspertu ieguldītā laika vērtību un pienesumu izglītības sistēmas pilnveidei. NEP ekspertu līmeņa diskusija ir nepieciešama, lai prognozes pārvērstu par īstenošanas scenāriju.

Gunta Arāja, IZM Struktūrfondu departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un mūžizglītības attīstības jomā uzsvēra starpresoru sadarbības nozīmi un katras iesaistītās ministrijas pienesumu cilvēkkapitāla attīstībai. Viņa arī uzsvēra pozitīvo IZM pieredzi sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm reformu īstenošanā profesionālajā izglītībā un rosināja, ka sadarbība ar nozarēm jāattīsta un jāveido plašāk tiešā dialogā, iesaistoties visām trim ministrijām.

Ilze Zvīdriņa, Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktora vietniece, informēja par LM īstenotajām atbalsta programmām cilvēkkapitāla attīstībai. Viņa arī pauda atbalstu nozares eksaminācijas centru izveidei, kas viņasprāt ievērojami uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti.

Nozaru pārstāvji Inese Berga (LETERA) un Ivars Eniņš (MASOC) aicināja aktīvi rīkoties un sadarboties, lai ieviestu jau izstrādātos valsts rīcības plānus.

Konferencē Somijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji dalījās ar labās prakses piemēriem no savām profesionālās izglītības sistēmām.

Somijas Espo reģiona Apvienotā izglītības pārvaldes OmniaStarptautisko lietu speciāliste Sari Rehell informēja par Somijas elastīgo, individuālās vajadzībās balstīto pieeju profesionālās izglītības nodrošināšanā, kas “māca to, ko audzēknis nezina” un fokusējas uz indivīda prasmju attīstības vajadzībām nevis formālu izglītības programmu apguvi. Šajā pieejā ir būtiska ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto kompetenču atzīšana, individuāla mācību plānošana un  atbalsts. Somijā profesionālās izglītības iestādes ļoti cieši sadarbojas ar reģionālajiem darba devējiem, izglītības process ir sadarbībā organizēts process. Mācības un nereti arī prasmju novērtēšana notiek darba vidē pie darba devēja.

Lietuvas Kvalifikāciju un profesionālās izglītības un apmācības attīstības centra (KPMC) Lina Vaitkute informēja par Lietuvas kvalifikācijas standartu izstrādes sistēmu. Lietuvā ir 24 kvalifikāciju standarti, kuros ietvertas visas attiecīgo ekonomikas sektoru kvalifikācijas. Jauna kvalifikācijas standarta izstrādi vai esošā standarta aktualizāciju Lietuvā ierosina NEP, kuros piedalās gan nozaru pārstāvji, gan ministriju pārstāvji. Tas arī izvērtē un sniedz viedokli par izstrādāto standartu. KPMC organizē standartu izstrādes procesu, nodrošina metodisko atvalstu, saskaņo un publicē standartus, kas ir saistoši visām profesionālās izglītības iestādēm, kurām viena gada laikā ir atbilstoši jāaktualizē izglītības programmas.

Igaunijas nozaru ekspertu padomju koordinējošās iestādes Kutsekoda starptautisko projektu vadītāja Heli Oruaas iepazīstināja ar eksaminācijas un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas sistēmu Igaunijā. Igaunijā Kvalifikācijas piešķiršanu organizē 107 uzņēmumu/profesionālās organizācijas un 24 izglītības iestādes. Kvalifikācijas piešķiršanas organizācijas atlasa Kutsekoda ik pēc 5 gadiem valsts konkursa ietvaros. Kvalifikācijas piešķiršanas organizācijas atbild par eksaminācijas standartu un procedūru izstrādi, eksaminācijas komisiju locekļu nomināciju un to darba administrēšanu, eksāmenu procesa koordinēšanu. Piesakoties valsts konkursam, organizācijām ir jādemonstrē spēja segt visas ar eksāmenu organizāciju saistītās izmaksas. Eksāmenu izmaksas sākotnējā profesionālajā izglītībā sedz valsts saskaņā ar cenrādi, bet eksāmenu izmaksas pieaugušajiem sedz paši eksaminējamie saskaņā ar eksāmenu organizāciju noteiktu maksu. Kutsekoda atbild par kvalifikācijas piešķiršanas organizāciju atlasi un eksāmenu norises kvalitātes uzraudzību.

Kā ierasts, konferencē piedalījās Nozaru ekspertu padomju pārstāvji, tai skaitā darba devēji, darba ņēmēji un valsts puses pārstāvji, kā arī izglītības iestāžu pārstāvji un citi interesenti.

Prezentācijas skatīt ŠEIT

Konferences video ierakstu skatīt ŠEIT

***

Šis raksts ir sagatavots Erasmus+ programmas KA210 -VET - Maza mēroga partnerības profesionālajā izglītībā un apmācībā ietvaros Nr – 2021-2-LV01-KA210-VET-000051300 “Sadarbības stiprināšana starp nozaru ekspertu padomju darbu koordinējošām institūcijām Baltijas valstīs” (SECBaltics). 

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.