Publiskajā debatē arvien aktuālāka kļūst tēma par ilgtspēju (angļu val. sustainability). Ilgtspēja uzņēmējdarbības vidē ir būtisks un aktuāls jautājums, kas ne tikai atspoguļo uzņēmējdarbības atbildību, bet arī ietekmē sabiedrības ikdienu. Ilgtspējīgi uzņēmumi ne tikai rūpējas par vides aizsardzību, bet arī pievērš uzmanību sociālajiem aspektiem un efektīvai pārvaldībai. Viedokļraksta ietvaros tiks apskatīts, kā Latvijas uzņēmumi pielieto ilgtspējas principus, kāda ir rīcība virzībā uz ilgtspēju un ziņošana par sasniegtajiem rezultātiem. Ilgtspēja kļūst par vadmotīvu, kas ne tikai attiecas uz uzņēmējdarbības veidu, bet arī veicina sabiedrības labklājību un videi draudzīgu attīstību.

Ilgtspējīga attīstība tiek veidota, lai nodrošinātu tautsaimniecības attīstību, nekaitējot nākamajām paaudzēm, līdz ar to ievērojot trīs dimensijas: vide, sociālie aspekti un pārvaldība. Apvienoto Nāciju organizācija (ANO) ilgtspējas konceptu definēja jau 1987. gadā, un 2015. gadā definēja 17 ilgtspējas attīstības mērķus. Eiropas Savienībā ilgtspēja tiek virzīta caur Zaļo kursu, kas nosaka virzību uz ilgtspējīgu zaļu tautsaimniecības attīstību, kas ir jaunais attīstības virziens arī Latvijā. Ar terminu “ilgtspēja” Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi pilnā tā tvērumā sāk iepazīties tikai tagad.

Vide, sociālie aspekti un pārvaldība

Saskaņā ar "Eco Baltia Group" sniegto informāciju, pašlaik uzņēmumi ilgtspēju izprot kā pareizu attieksmi pret vidi, skatot tādus jautājumus kā gaisa kvalitāte, atkritumu apsaimniekošana, videi draudzīgi produkti un aprites ekonomika. Šie aspekti lielākoties jau ir apskatīti un ieviesti uzņēmumu ikdienā.

Ir jāvērtē arī sociālā ietekme, piemēram, cilvēktiesības, klientu labklājība, datu drošība, darbinieku veselība u.c. Pareiza sociālo aspektu integrācija uzņēmumā nodrošina ne tikai uzņēmuma izaugsmi , bet arī paaugstina darbinieku motivāciju, labbūtību un sabiedrības attīstību kopumā.

Daudzi uzņēmumi pēc savas iniciatīvas jau šobrīd ievēro labas un ilgtspējīgas pārvaldības principus, sekojot globālās ziņošanas iniciatīvas (GRI) vadlīnijām un atbilstoši ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu ietvaram. Ilgtspējīga pārvaldība ietver biznesa ētiku, godīgu konkurenci, piegāžu ķēžu pārvaldību noturīga biznesa modeļa veidošanu, sistēmisko risku pārvaldību u.c. nosacījumus, kas ne tikai liek pilnīgi izvērtēt uzņēmumu, bet arī uzlabo tā procesus apzinot jutīgās vietas.

Zaļā kursa ietvaros 2022. gadā tika pieņemta direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņošanu, kam pakārtoti tika izdoti korporatīvas ziņošanas standarti, kas attiecīgi arī uzdod uzņēmumiem savās finanšu atskaitēs līdz 2025. gadam iekļaut stratēģijas par vides sociālajiem un pārvaldības aspektiem.

Latvijas uzņēmumu ilgtspēja

Aizvien vairāk pircējiem, izvēloties produktus un veidojot sadarbību ar uzņēmumiem, uzmanība tiek pievērsta uzņēmumu reputācijai, jo īpaši sasaistē ar to ilgtspējīgu pārvaldību. LDDK biedrs AS “Swedbank” veica aptauju, skaidrojot, vai uzņēmumi ir izvirzījuši ilgtspējas mērķus. Secināms, ka apmēram 60% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav specifisku mērķu vai tie ir izteikti vispārīgos virzienos. Attiecīgi - Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešami instrumenti un piemēri, lai sasniegtu ilgtspējas mērķus.

Papildus veiktajai aptaujai, AS “Swedbank” ir izveidojusi Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Padomes ietvaros darbojas arī vairāki LDDK biedri – AS “Latvijas Finieris”, AS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA "Latvijas Mobilais Telefons", SIA “SCHWENK Latvija”, SIA “TET” un SIA “Laflora”. Padomes dalībnieki ir ambiciozi virzībai uz klimatneitralitāti, kas ir ekvivalents ilgtspējīgai attīstībai.

Rīcība virzībai uz ilgtspēju un tās ziņošanu

Neskatoties uz to, ka nosacījumi ziņošanai par ilgtspēju ir noteikti, joprojām saglabājas izaicinājumi, lai veiktu pilnvērtīgu analīzi uzņēmumā. Dažādas nozarēs jau šobrīd notiek darbs pie vadlīniju un rīku izveides, lai uzlabotu kopējo ESG (vides, sociālo un pārvaldības) aspektu ieviešanu uzņēmumos.

Kā piemērus var minēt Finanšu ministriju, kas veikusi pētījumu taksonomijas jomā, lai izstrādātu atbilstošu direktīvas ieviešanas normatīvu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija strādā pie rīka, lai atbalstītu informācijas tehnoloģiju nozares, savukārt, Finanšu nozares asociācija ir procesā, lai atbalstītu banku sektoru. Visaptverošu materiālu ir izstrādājusi arī AS “Swedbank” sadarbībā ar Biznesa ilgtspējas padomi.

Tomēr, joprojām iztrūkst vienota metodika un materiāli, lai izvērtētu uzņēmumu klimata pārmaiņu riskus un aprēķinātu siltumnīcefekta gāzes. Daļa uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķiniem izmanto GHG protokolu, savukārt citas ANO piedāvāto metodiku, kā arī internetā ir pieejami dažādi atšķirīgas detalizācijas kalkulatori. Lai precīzāk aprēķinātu uzņēmuma siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek pielietotas arī 3 pakāpju aprēķinu metodes (Scope 1, 2 un 3), kas ietver katra citu aprēķina detalizāciju. Lai vismaz daļēji risinātu šos jautājumus un sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem, LDDK Eiropas Komisijas granta projekta “Latvijas Darba devēji zaļajai un digitālai pārejai” ietvaros plāno apkopot pieejamos rīkus un vērtēt atbilstošākās metodes, lai atvieglotu ilgtspējas prasību ieviešanu uzņēmumos.

Raksta autore:

Arta Dimbiere, LDDK enerģētikas un klimata eksperte

Zaļās un digitālās pārveides jautājumi tiek risināti ar LDDK piesaistītā ārējā finansējuma - EK Granta projekta atbalstu, projekta Nr. 101102266 (LDDK_GDT) Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai (Latvian employers for green and digital transition) ietvaros.

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.