Darba devēju konfederācija un Veselības ministrija vienojušās par darba grupas izveidi ar mērķi risināt veslības nozares prblēmjautājumus un izstrādāt priekšlikumus veselības aprūpes efektivitātes celšanai un finansēšanas modelim.

16.martā notikusi divpusēja LDDK vadības un biedru tikšanās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, kuras ietvaros tika apspriesti veselības nozares problēmjautājumi: veselības aprūpes efektivitāte un finansēšana, darbnespējas apmaksa, darba devēja apmaksātās veselības apdrošināšanas limita pārskatīšana, kā arī farmācijas nozares un valsts Kompensējamo zāļu saraksta un finansēšanas jautājumi.

Tikšanās ir kā turpinājums 24.februarī notikušās Nacionālās Trīspusējās padomes (NTSP) sēdei, kuras ietvaros LDDK aicināja nozaru ministrus uz divpusējām sarunām, lai noteiktu prioritāri veicamos darbus Valdības rīcības plāna, kā arī nepieciešamības gadījumā vienoties par papildus veicamajiem darbiem, kam ir fiskāla ietekme, un tādiem, ko var īstenot esošā finansējuma ietvaros.

Ināra Pētersone, LDDK viceprezidente uzsver: "Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir nepieņemama un nozare kopumā ir ar nesamērīgi zemu finansējumu. Nepieciešams palielināt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polises  limitu, kas netiek aplikts ar algas nodokļiem. Sociāli atbildīgi darba devēji ir gatavi darbiniekus atbrīvot no izdevumu segšanas par veselību, taču arī valstij vismaz solidāri jāiesaistãs un jāatbrīvo no papildus izmaksām- nodokļiem. Turklāt polises limits nav pārskatīts kopš 2007. gada un neatbilst 2023.gada izmaksu apjomam."

LDDK Padomes locekli Uldis Biķis, izmantojot uzņēmuma Latvijas Finieris apkopotos datus par darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ir sniedzis Veselības ministrijai piemēru par to, kā atšķiras darbnespējas apmaksa Balstijas valstīs, uzskatāmi demonstrējot, ka Latvijas darba devējiem ir lielākas izmaksas, līdz ar to pazeminās uzņēmumu kokurētspēja. Latvijā darba devēji uzņemas garāku slimības perioda apmaksu saviem darbiniekiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Darbinieku slimošana Latvijā darba devējiem uzliek lielāku finansiālu nastu nekā Lietuvā un Igaunijā. Kaimiņvalstīs pastāvošā sistēma darbiniekus motivē ātrāk izveseļoties un atgriezties darbā.

Sarunas laikā LDDK biedri, kas pārstāv farmācijas nozari, norādījuši, ka nepieciešams pievērties arī valsts Kompensējamo zāļu saraksta un finansēšanas jautājumiem.