Zaļā un digitālā pāreja ir Latvijas uzņēmumu iespēja augt un izvirzīties priekšā Eiropas konkurentiem, kāpinot produktivitāti un ieviešot inovācijas, pauda vairāki eksperti Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā starptautiskā konferencē “Ar skatu zaļajā un digitālajā nākotnē”. Šogad plānots īstenot vebinārus un pētījumus, lai sniegtu atbalstu un rekomendācijas Latvijas darba devējiem divējādās pārejas ieviešanā.

Ceturtdien, 18. aprīlī, norisinājās starptautiska konference “Ar skatu zaļajā un digitālajā nākotnē”, kuras dalībnieku vidū bija gan starptautisku organizāciju (OECD, Eiropas Komisija u.c.), vietējo lielo Latvijas uzņēmumu (airBaltic, TET, Latvijas Mobilais telefons u.c.) pārstāvji un eksperti. Konferences “Ar skatu zaļajā un digitālajā nākotnē” gaitā tika spriests par digitālās un zaļās pārejas aktualitātēm Eiropā, tai skaita pievēršoties mākslīgā intelekta ietekmei uz darba vidi. Viens no konferencē galvenajiem bija šā brīža Eiropā aktuālais temats - tehnoloģijas enerģētikā jeb kā tehnoloģiju inovācijas var palīdzēt veikt zaļo pāreju enerģētikas stratēģijās.

Darba devēji ir pirmie, kas sastopas un pielāgo ikdienai politikas un virzienus, kuras ir uzņēmusies gan Eiropas Savienība (ES), gan arī Latvija un kuru galvenais uzdevums ir saglabāt uzņēmumu un valsts konkurētspēju. Tādēļ ir svarīgi, lai valsts un katrs uzņēmums izvirza sev reālistiskus mērķus, lai sasniegtu rezultātus, kas veicinātu darba devēju un valsts konkurētspēju.

konferenci atklājot, pauda LDDK prezidents Andris Bite.

Ar konferenci tika aizsākts aktivitāšu cikls projektā “Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai”, ieskicējot kopējo situāciju un aktualitātes. Nākamā gada sākumā tiks prezentēti divi pētījumi – par digitalizāciju un par zaļo pāreju -, ar praktiskām rekomendācijām uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem arvien veiksmīgāk integrēt šos aspektus uzņēmumu ikdienā, turklāt visa projekta gaitā būs pieejami arī desmit informatīvi un konsultatīvi vebināri.

Eksperti: būtiski, lai valsts spētu darboties ātri

Diskusiju dalībnieki bija vienisprātis, ka zaļā pāreja, digitalizācija un mākslīgais intelekts ir rīki, kas neizbēgami ienāk gan darba ņēmēju, gan darba devēju dienaskārtībā, un, kā jebkurš instruments – ja to apgūst, tad tas palīdz attīstīties un strādāt, taču, ja nē – tas var traucēt. Lai saglabātu konkurētspēju un ilgtspēju, darba devējiem ir nepieciešamība šos instrumetnus, kas strauji attīstās, apgūt. Tāpat eksperti norādīja, ka gan politikas veidotājiem, gan darba devējiem un ņēmējiem ir jābūt gataviem reaģēt uz pārmaiņām un jāspēj pieņemt datos balstīti lēmumi.

Tikai 11% uzņēmumu patlaban integrē mākslīgo intelektu savā ikdienas darbā. Tikai 19% uzņēmumu izmanto lielo datu jaudu, lai, piemēram, veiktu pētījumus un uzlabotu darbības efektivitāti. Mums ir nedaudz vairāk par pieciem gadiem, lai sasniegtu sev izvirzītos ambiciozos mērķus. Tieši tāpēc saskaņoti centieni noteikumu ieviešanā un pieejamo resursu optimālā izmantošanā ir būtiski, lai pārvarētu šo plaisu un virzītu mūs uz panākumiem.

konferencē pauda BusinessEurope padomniece iekšējā tirgus jautājumos Svetlana Stoilova. Viņa piebilda, ka šādas konferences kalpo kā būtiska platforma, lai uzsvērtu to, cik būtiski ir, lai valsts spētu rīkoties ātri

Ilgtspēja uzņēmumiem: ne tikai atbildība, bet arī biznesa iespēja

Ilgtspēja, zaļā domāšana, korporatīvā un sociālā atbildība, vides un labbūtības radīšana darbiniekiem ir tas, kas veido mūsdienīga uzņēmuma konkurētspēju, un, ja uzņēmumi grib strādāt uz eksportspēju un ārvalstu tirgiem, tad šie ir priekšnoteikumi, lai darbība izdotos. Mūsdienās pastāv iespēja atpalikt straujākos tempos, pauda konferences dalībnieki, vienlaikus izsakot cerību, ka patlaban ir mazinājušās aizdomas un neuzticēšanās pārmaiņu un pārveides nepieciešamībai. Redzot ekonomiskos ieguvumus, loģiski būtu uzņēmumiem ieguldīt gan ilgtspējā, gan atjaunojamos resursos.

Darbā ar uzņēmējiem redzam, ka klimata pārmaiņu jautājumos uzņēmēji lielākoties koncentrējas uz potenciālajiem riskiem un formāliem aprēķiniem ilgtspējas atskaitēs. Tas neļauj pietiekamu uzmanību pievērst milzīgajam biznesa potenciālam, ko sniedz ilgtspējīga uzņēmējdarbība. Uzņēmējiem jāapzinās, ka ilgtspēja nav tikai atbildība, bet reāls ieguvums. Tā var pavērt iespējas jauniem noieta tirgiem, sniegt izmaksu ietaupījumu, kā arī veicināt inovācijas un uzņēmuma konkurētspēju ilgtermiņā.

Ilgtspējas prakšu ieviešana paver plašākas un izdevīgākas finansējuma iespējas, kas izriet nevis no formālas atbilstības ilgtspējas kritērijiem, bet no mūsu pārliecības, ka konkurencē uzvarēs ilgtspējīgie. Kā finansētājam arī mums ir ļoti svarīgi atbalstīt uz ilgtermiņa risinājumiem vērstu biznesa attīstību, jo tādejādi arī varam sniegt savu ieguldījumu noturīgākas un ilgtspējīgākas ekonomikas izaugsmē.

uzsver Swedbank Valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs.

Prezentācijās un diskusijā piedalījās starptautisku organizāciju pārstāvji - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) vides direktorāta direktora vietniece Kumi Kitamori, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre un BusinessEurope padomniece iekšējā tirgus jautājumos Svetlana Stoilova. Tāpat zināšanās un pieredzē par digitalizāciju un zaļo pāreju dalīsies vairāku Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvji (TET, airBaltic, Latvijas Mobilais Telefons, Swedbank), kā arī pētnieki - Rīgas Tehiskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras pētnieks, uzņēmējs Ēvalds Urtāns un Tallinas zinātnes parka “Technopol” “Greentech” sektora vadītājs Ragmārs Saksings (Ragmar Saksing), nozares profesionālis Kriss Talingers (Chris Thalinger), kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš un citi. Konferenci klātienē klausījās ap 80 cilvēku, tiešsaistē hibrīdkonferenci klausījās vairāk nekā 730 cilvēku.

Konference tika organizēta Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digtālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē, kā arī - komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit.

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir BusinessEurope.

Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 98 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 60 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.