8. oktobrī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rīkotā diskusijā “Vardarbība un aizskaršana darba vietā – kā cīnīties pret un izvairīties no tās”, kas tika veltīta  Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) Starptautiskās Darba organizācijas (International Labour organization, ILO) 2018.gadā Ženēvā pieņemtās konvencijas Nr. 190. aktualizētajiem jautājumiem un tās iespējamu ratifikāciju. Konvencijas stāsies spēkā 2021.gada 25.jūnijā, jo to jau ir ratificējušas 2 valstis. 

LDDK ģenerāldirektores vietniece Inese Stepiņa diskusijā iepazīstināja ar sociālo partneru lomu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas "Konvencijas pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos darba vietā" (Nr.190)  (turpmāk – Konvencija) ratificēšanā, kā arī ieskicēja jautājuma problemātiku no darba devēju skatupunkta.

Jau sākotnēji 2018.gadā, kad tika uzsākts darbs pie Starptautiskās Darba organizācijas (International Labour organization, ILO) instrumenta izstrādes, LDDK pauda savu viedokli Labklājības ministrijai un atbalstīja jauna instrumenta, kas palīdzētu novērst vardarbību darba vidē.

2019. gadā paveiktais rezultējās ar jaunas konvencijas pieņemšanu, tomēr līdz normu praktiskai ieviešanai nepieciešamas vēl plašākas diskusijas un apzinātības vairošana. Šajā jautājumā nozīmīga loma ir sociālajiem partneriem – darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem, kuri var palīdzēt aktualizēt jautājumus, labāk izpētīt problemātiku, atrast un skaidrot iespējamos risinājumus.

Konvencija attiecas uz visām nozarēm un darba formām. Kā sevišķi jūtīgas nozares un jomas minētas: nakts darbs, izolēts darbs, viesmīlība, sociālie pakalpojumi, palīdzības/ārkārtas situācijas dienesti, mājas darbs, transports, izglītība, izklaide.

Šobrīd darba aizsardzības jomā jau ir noteikti konkrēti riski, kas ļauj identificēt vardarbību darba vidē. Tomēr attīstoties jaunām darba formām un tehnoloģijām, veidojas arī jaunas vardarbības izpausmes. Lai mazinātu to iespējamību – netiešās vai pastarpinātās vardarbības formas darba vidē, būtu jārod jauni vai papildu instrumenti to identificēšanai un mazināšanai.

Konvencijā ir uzsvērta arī vardarbības ģimenē ietekme uz nodarbinātību, produktivitāti, veselību un drošību, kā arī nepieciešamība katrai dalībvalstij veikt atbilstošus pasākumus, lai atzītu un mazinātu tās negatīvās sekas. Tādēļ būtu veidojama vardarbības darbā sasaiste ar jau uzsākto publisko diskursu pret vardarbību ģimenē. Tas, kas notiek mājās, ļoti bieži atspoguļo cilvēka rīcību darba vidē – esot darba devējam, darba ņēmējam, pakalpojumu sniedzējam vai saņēmējam.

Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku Konvencijas ratificēšanu, savs ieguldījums jāsniedz ne tikai valdībai, bet arī darba devēju, darba ņēmēju un darba tirgus institūcijām, īstenojot dažādus apzinātības vairošanas pasākumus, meklējot kompleksus risinājumus un nosakot katra atbildības līmeni problēmas risināšanā un savlaicīgā prevencijā.

Papildu informācija

Ekspertu galvenie secinājumi konferencē “Vardarbība un aizskaršana darba vietā – kā cīnīties pret un izvairīties no tās” saistībā ar Konvencijā skartajiem jautājumiem un to ratifikācijas procesu Latvijā:[1]

• Ņemt vērā nacionālā normatīvā regulējuma iespējas, apzinot jau pastāvošās normas;
• Uzsākt darbu pie definīciju izstrādes konceptiem, kas ir nozīmīgi Konvencijas kontekstā, bet vēl nav definēti normatīvajā ietvarā;
• Paredzēt darba devēja pienākumus vardarbības novēršanai, kā arī mērķtiecīgu atbalstu gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem un to organizācijām, lai, uzņemoties kopīgu atbildību, ieviestu Konvencijā noteiktās rekomendācijas;
• Ņemt vērā plašāku darba vides kontekstu, tai skaitā psihoemocionālo situāciju ģimenē, nacionālo vērtību un tradīciju kontekstu un tā daudzveidību, tai skaitā organizāciju kultūras iezīmes;
• Ieguldīt darba vides uzlabošanā, tai skaitā, ieguldot līdzekļus darbinieku un specifiski arī vadības personāla izpratnes veicināšanā, apmācībās, kā arī iekšējo darba kārtības un ētikas normatīvu un to piemērošanas prakšu sakārtošanā;
• Veicināt savstarpēju cieņu un cilvēciskas savstarpējas attiecības darba kolektīvā un sabiedrībā kopumā;
• Veicināt savu tiesību apzināšanos darbinieku vidū.

[1] Avots: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS)

Apvienoto Nāciju Organizācijas (UN GLOBAL COMPACT) Globālais līgums aicina uzņēmējiem visā pasaulē iesaistīties kustībā un viedokļu apmaiņā labās prakses popularizēšanai cilvēktiesību, darba tiesību, vides aizsardzības un pretkorupcijas jautājumos.

Saistībā ar tematiku, kas skar uzmākšanās un vardarbības novēršanu darba pasaulē, UN Global Compact vērš uzmanību, ka Pasaules veselības organizācija ir aplēsusi, ka katra trešā sieviete visā pasaulē ir cietusi no fiziskas vai seksuālas vardarbības. Par šiem noziegumiem lielākoties nav ziņots, un daudzas sievietes un vīrieši cieš klusējot. Nesenā kustība “Es arī esmu” un “Time’s Up” iniciatīva ir palielinājusi izpratni par seksuālās uzmākšanās izplatību darba vietā un iedvesmojusi daudzas organizācijas un uzņēmumu vadītājus atzīt vardarbību dzimuma dēļ un seksuālu uzmākšanos par kritiskām uzņēmējdarbības tēmām.

UN Global Compact sniedz ieteikumu, ko uzņēmums var darīt, lai sāktu rīkoties:

1. Apspriežoties ar darba ņēmējiem un to pārstāvjiem, pieņemt un īstenot vardarbīnas un uzmākšanās novēršanas pasākumus darbavietā;
2. Veiciet darba vietas riska novērtējumu, kas ietver vardarbības un uzmākšanās risku novērtējumu, un veiciet pasākumus, lai tos novērstu un kontrolētu;
3. Sniedziet darbiniekiem un citām iesaistītajam personām informāciju un apmācību par vardarbības un uzmākšanās draudiem un riskiem, kā arī ar tiem saistītiem profilakses un aizsardzības pasākumiem;
4. Aiciniet savas valdības ratificēt SDO 190. konvenciju (konvencijas pilns teksts angļu valodā)
5. Pievienojoties Sieviešu iespēju palielināšanas principiem (The Women’s Empowerment Principles, WEP’s).