Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), turpinot otro vebināru ciklu par darba un privātās dzīves līdzsvaru darbavietā, runās par to, kā elastīgas darba formas var uzlabot darba ražīgumu, piesaistīt jaunus darbiniekus un sekmēt labāku piekļuvi darba tirgum. Trešais vebinārs notiks 11. februārī plkst. 15.00 Zoom platformā. LDDK vebināru cikls kopumā sastāv no 5 nodarbībām, kas norisinās no šī gada 28. janvāra līdz šī gada 25. februārim.

Elastīgs darba režīms ir iespēja darba ņēmējiem pielāgot savu darba modeli, strādājot attālināti, izmantojot elastīgu darba grafiku vai saīsinātu darba laiku. LDDK veiktā izpēte 2021. gadā liecina, ka lielākajā daļā aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir pieejamas elastīga darba laika formas (86%). Tikai 7% respondentu norādīja, ka elastīga darba organizācijas formas darbiniekiem nav pieejamas, ko lielā mērā ietekmē atsevišķu nozaru un profesiju darba specifika.

Aptaujājot un konsultējoties gan ar Latvijas, gan citu valstu uzņēmumu pārstāvjiem, LDDK secina, ka darba devēji kā galvenos ieguvumus elastīgai darba laika organizācijai saredz zemāku stresa līmeni, resursu ietaupījumu, darbinieku lojalitāti, labākus darba rezultātus, kā arī tādējādi izdodas veiksmīgāk piesaistīt jaunos talantus.

Elastīga darba režīmu pieejamība arī labvēlīgi ietekmē kopējo situāciju darba tirgū, jo ļauj dažādām sabiedrības grupām (vecākiem ar bērniem, aprūpētājiem) sabalansēt darba pienākumus ar prīvāto dzīvi, neizslēdzot šos cilvēkus pilnībā no darba dzīves.

Trešajā vebinārā par elastīga darba režīmiem ar labo praksi dalīsies SIA "Tet" vides pieredzes vadītāja Anda Mūrniece. Pieteikties vebināriem iespējams, aizpildot anketu vietnē: https://ej.uz/lddkvebinari.

Piedaloties apmācību vebināros, dalībnieki varēs labāk izprast darba un privātās dzīves līdzsvara nozīmi uzņēmuma darbībā, varēs spēt atpazīt darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu darbavietā atsevišķām darbinieku kategorijām, kā arī piedāvāt risinājumus. Tāpat dalībnieki varēs iepazīties ar jauniem Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstiem un labās prakses piemēriem par darbavietā ieviestajiem pasākumiem, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Otrajā nodarbībā, kas norisinājās 8. februārī, vebināra lektori – programmas pasniedzēji Inese Stepiņa un Pēteris Leiškalns – sstāstīja par atbalsta pasākumiem sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām darba tirgū un konkrētiem pasākumiem, ko var īstenot darbavietā, lai sekmētu vienlīdzīgas iespējas un arī vienlīdzīgu atalgojumu. Daudziem vecākiem un darba ņēmējiem, kuriem ir aprūpes pienākumi, darba un privātās dzīves līdzsvars joprojām ir liela problēma, jo īpaši tāpēc, ka aizvien izplatītāks kļūst virsstundu darbs un mainīgi darba grafiki, kas negatīvi ietekmē sieviešu nodarbinātību, atalgojuma un pensijas atšķirības. Parasti sievietes pēc bērnu piedzimšanas mazāk stundu pavada algotā darbā, bet vairāk – neapmaksātu aprūpes pienākumu veikšanā.

Starp vīriešiem un sievietēm vienlīdzīgs ar ģimeni saistītu atvaļinājumu apjoms ir atkarīgs arī no citiem piemērotiem pasākumiem, piemēram, no pieejamiem un cenas ziņā pieņemamiem bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem. Šie pakalpojumi ir izšķiroši, lai vecāki un citas personas, kurām ir aprūpes pienākumi, varētu nonākt, palikt vai atgriezties darba tirgū. Bērnu aprūpes pakalpojumu nepietiekama pieejamība ir iemesls, kas daudziem strādājošajiem ietekmējusi to nodarbinātību un būtiski augstāka ietekme ir attiecībā uz sievietēm. Sievietes daudz biežām samazina savu darbalaiku, lai atvieglotu bērnu aprūpes pienākumus.

Lai sekmētu darba un privātās dzīves līdzsvaru sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām labvēlīgu vidi uzņēmumā vai organizācijā, nepieciešama vienlīdzīgāka apmaksāta darba un bezalgas aprūpes darba sadale starp vīriešiem un sievietēm, jāmazina ar noteiktām profesijām saistītie stereotipi un jāveicina vīriešu gādības iezīmju izpaušanu, atzīstot bērnu un tuvinieku aprūpi par derīgu vīriešu lomu.

Labklājības ministrijas vecākā eksperte dzimumu līdztiesības jautājumos Agnese Gaile vebinārā uzsvēra, ka vispirms būtu jāveicina attieksmes maiņa un stereotipu mazināšana, daloties ar labajiem piemēriem un veiksmes stāstiem un parādot, ka arī tēvs var pilnvērtīgi rūpēties par bērnu. Liela loma ir darba devējiem, kuri var iedrošināt un izglītot savus darbiniekus par šiem jautājumiem. Tāpat uzņēmums vai organizācija savā politikā un praksē var ieviest dažādības vadības principus.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, raksturojot nodarbinātību dzimumu dalījumā Latvijā, pauda, lai mazinātu atalgojuma plaisu, nepieciešamas strukturālas pārmaiņas ekonomikā un nodarbinātībā, jāveicina plašāka tehnoloģiju izmantošana, jāsekmē līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi, jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa un lielāka sieviešu pārstāvniecība vadības komandās un uzņēmumu valdēs.

Ar labo praksi par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām vebinārā dalījās VSIA "Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas" pārstāve Alīna Kitnere. Uzņēmumā ir ieviesta dažādības, vienlīdzības un integrācijas pārvaldības politika, kas ietver tādus aspektus kā darba koplīgums, darba kārtība, atalgojuma nolikums un politika u.c. Slimnīcas iekšējos dokumentos ir definēti vienlīdzības principi dzimumu ietvaros - vienādas iespējas uz izglītību, karjeras izaugsmi, attīstību, darba un privātās dzīves līdzsvaru. Slimnīcā ir noteikts darba samaksas apmērs sadalījumā pa amatu grupām, kas balstīts profesionālajās kompetencēs, un ar to var iepazīties ikviens darbinieks.

Papildu informācija:

Vebināri papildina e-apmācību programmu “Darba un privātās dzīves līdzsvars uzņēmumā vai organizācijā”. Apmācību programmu veidojusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), balstoties uz starptautisko un Latvijas pieredzi un praksi darba un privātās dzīves līdzsvara jautājumos.

E-apmācību programma sniedz praktisku informāciju ar galvenajiem jēdzieniem un faktiem, labajiem piemēriem Latvijā un pasaulē, tiesību aktiem, kas skar noteiktus darba un privātās dzīves līdzsvara aspektus. Programma iekļauj konkrētus risinājumus labākam darba un privātās dzīves līdzsvaram.

Apmācību programmas pasniedzēji:

Inese Stepiņa, Dr.sc.pol.

LDDK ģenerāldirektores vietniece, starptautisko un Eiropas Savienības lietu eksperte – strādā LDDK kopš 2007.gada. Ziņojuma “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā. Tiesiskais regulējums un labā prakse” (2021) zinātniskā redaktore un līdzautore.  Izstrādājusi e-apmācību programmu “Apmācību programma darba devējiem: darba un privātās dzīves līdzsvars uzņēmumā vai organizācijā”. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pasniedzēja, no 2011.līdz 2019.gadam biznesa augstskolas “Turība” viesdocente. Specializācija: salīdzināmā politika, ES politika un tiesības.

Pēteris Leiškalns, Mag. iur., Mag. oec.

LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts – strādā LDDK kopš 2011.gada. Ziņojuma “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā. Tiesiskais regulējums un labā prakse” (2021) līdzautors. Sabiedriski aktīvs Jūrmalas daudzbērnu ģimeņu biedrībā un Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienībā. No 2002. līdz 2009. gadam bijis Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs. Specializācija: sociālie jautājumi, sociālā drošība un tiesības.