Šodien, 2024. gada 15. martā, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība tikās ar Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidentu Valdi Dombrovski, lai stiprinātu sadarbību un skaidrotu darba devējiem šobrīd aktuālos izaicinājumus nacionālā un Eiropas Savienības mērogā. Līdzās diskusijai par sociālā dialoga kvalitāti un ESF finansējuma apguvi, abas puses bija vienisprātis par steidzamu Latvijas valdības iesaisti cilvēkkapitāla pieejamības un pieaugušo izglītības pārvaldības jautājumā.

LDDK prezidents Andris Bite un LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, pārstāvot darba devēju intereses un viedokli, diskusijā ar EK izpildviceprezidentu vērsa uzmanību uz trim prioritātēm: sociālā dialoga stiprināšana (ES prakses pārņemšana Latvijā, kvalitātes veicināšanā); ES fondu finansējuma apguve un riski; nacionāla un starptautiska mēroga cilvēkkapitāla pieejamības izaicinājumi.

Latvijā pastāv izaicinājumi efektīvi un laicīgi apgūt ES fondu finansējumu, jo uzņēmējiem trūkst skaidru nosacījumu un neveidojas tiesiskā paļāvība – tas saistīts ar kavēšanos MK noteikumu izstrādē, kas ir ministriju atbildība. Vienlaikus uzsveram, ka fondu finansējuma apguve nevar būt pašmērķis – mums jāspēj efektīvi ieviest pārmaiņas un sasniegt rezultātus. Šajā sakarā redzam iespēju risināt darbaspēka pieejamības problēmas, konsolidējot pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmu. Tomēr šī brīža Cilvēkkapitāla attīstības padomes piedāvājums finansējuma izlietojumam neveicinās Latvijas konkurētspēju Eiropas valstu sacensībā par kvalificētu darbaspēku,

skaidro LDDK prezidents Andris Bite.

EK izpildviceprezidents V.Dombrovskis pauž pārliecību, ka: “Eiropas līmenī trūkst gan augsti kvalificēta darbaspēka, gan vienkāršo prasmju speciālistu, līdz ar to Latvija konkurē ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī visā ES iekšējā tirgū. Darbaspēka pārkvalifikācijai būtu valstiskā līmenī jānorit sadarbībā ar darba devējiem, un šīs sistēmas pārvaldībā efektīvi jāizmanto ES fondu finansējums. Tāpēc arī no savas puses uzrunāšu Latvijas valdību, aicinot iesaistīties cilvēkkapitāla jautājumu risināšanā.”

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs vērš uzmanību Igaunijas pieaugušo izglītības sistēmai, kur darba devēji tiek iesaistīti gan prasmju prognozēšanā, gan pasūtījuma formulēšanā.

Šobrīd par cilvēkkapitāla attīstību atbildīgās ministrijas, tēlaini izsakoties, spēlē katra savu sporta veidu un cer nonākt pie jauniem rezultātiem ar vecajiem instrumentiem. Uz to norāda Valsts kontroles veiktā revīzija, kas izgaismo virkni nepilnību pieaugušo izglītības sistēmas pārvaldībā un efektivitātē. Bet, lai apsteigtu savas kaimiņvalstis konkurencē par darbaspēka pieejamību, mums gan politiskā, gan ierēdniecības līmenī jāsāk iesaistīt darba devēju prognozes un attīstības plāni, lai katrs Latvijas iedzīvotājs jau rītdien varētu sākt apgūt tieši tās iemaņas, kuras būs nepieciešamas darba tirgū un nodrošinās karjeras izaugsmi

papildina K. Gorkšs.

LDDK padome ir rosinājusi tikšanos ar ministru prezidenti Eviku Siliņu, un pēc sarunas ar V.Dombrovski cer panākt straujāku virzību cilvēkkapitāla attīstības un pieaugušo izglītības jautājumu sakārtošanā ar valdības iesaisti.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 157 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.