Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) noteikusi darba devēju prioritātes un tikusies ar piecu partiju pārstāvjiem, kas kandidēs uz Eiropas Parlamenta (EP) mandāta 2024. – 2029. gadam periodu. Sagaidām atbildību ne tikai no politiķiem, bet arī vēršam sabiedrības uzmanību uz to, cik būtiski ir piedalīties gaidāmajās vēlēšanās. Vienlaikus skaidrojam, kāpēc drošība, uzņēmēju konkurētspēja, cilvēkkapitāla pieejamība, zaļais kurss un digitalizācija, kā arī sociālā dialoga stiprināšana ir mūsu prioritāšu augšgalā.

Iepriekšējās EP vēlēšanās 2019. gadā piedalījās tikai 33.53% balstiesīgo, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Tiesības piedalīties brīvās un demokrātiskās vēlēšanās ir viena no priekšrocībām un privilēģijām, dzīvojot neatkarīgā valstī. Tieši tāpēc LDDK ir aktīvi iesaistījusies priekšvēlēšanu procesu atspoguļošanā un savu prioritāšu definēšanā pirms 2024. gada vēlēšanām, jo vēlēšanu laiks arī organizācijas iekšienē ļauj izsvērt kādu sadarbību ar EP deputātiem un kādas Latvijas deputātu prioritātes mēs vēlētos redzēt nākamajiem pieciem gadiem.

LDDK prioritātes EP mandāta 2024. – 2029. periodam ir:

• drošība - stiprināt Latvijas pozīcijas Eiropas Savienībā un NATO, nodrošināt stingru atbalstu Ukrainai un pārskatāmu migrācijas politiku;
• uzņēmēju konkurētspēja - īstenot praksē regulatīvā sloga mazināšanas politiku, veidot LDDK pārstāvniecību Eiropas Savienības līmenī, nodrošināt pārdomātu minimālā atalgojuma direktīvas ieviešanu;
• cilvēkresursu pieejamība - novērst darbaspēka un prasmju trūkumu, īstenot aktīvu Latvijas dalību dažādās Eiropas Savienības un pasaules līmeņa iniciatīvās un projektos;
• zaļais kurss un digitalizācija - izstrādāto regulējumu un to mērķu saprātīga ieviešana praksē;
• sociālā dialoga stiprināšana - rīcības plāna izstrāde par koplīguma īpatsvara palielināšanu, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, Eiropas Savienības sociālā dialoga prakses pārņemšana nacionālā līmenī, iesaiste Eiropas Sociālā dialoga pakta izstrādē.

Līdz šim LDDK ir aizvadījusi piecas tikšanās ar partiju pārstāvjiem, un var secināt, ka, lai gan tikšanās ir norisinājušās ar dažādu politisko ideoloģiju pārstāvošām partijām, galvenā prioritāte ir viena - Latvijas un Eiropas Savienības drošība. Latvija no karadarbības sākuma ir bijusi līderis un stingra balss, iestājoties par atbalstu Ukrainai. Tāpat partiju programmās būtisku lomu ieņem zaļā kursa un digitalizācijas mērķu sasniegšana, un Eiropas Savienības fondu efektīva izmantošana Latvijas ekonomiskajai attīstībai.

EP vēlēšanas ir sava veida robežšķirtne, jo pēc tām tiks noteiktas Eiropas Savienības prioritātes, kas iezīmēs politisko un rīcībpolitisko programmu līdz 2029. gadam. Prioritātes tiek noteiktas saskaņā ar galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas Savienība un tās iedzīvotāji. Tomēr, kā katram politiskās varas nomaiņas procesam, būtiska ir iniciatīvu un politiku pēctecība, un jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa prioritāšu tiks pārmantotas no šī brīža politikām. Drošība, Eiropas savienības ekonomiskā konkurētspēja un cilvēkresursu pieejamība turpinās virzīt politisko dienas kārtību nākamajā sasaukumā.

Katra iedzīvotāja dalība EP vēlēšanās ir izšķiroši svarīga, jo tieši Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome kopīgi pieņem Eiropas Savienības normatīvos aktus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, patērētāju aizsardzībā u.c.). Eiropas Savienības normatīvie akti pēc tam ir daudzu valstu normatīvo aktu pamats. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% normatīvie akti balstīti Eiropas Savienības lēmumos. Lai arī Eiropas Komisija ir vienīgais Eiropas Savienības normatīvo aktu - regulu un direktīvu - ierosinātājs, EP var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi, un prasīt Eiropas Komisiju, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa Latvijas normatīvo aktu, kas ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus, ietvars tiek pieņemts tieši Eiropas Savienības līmenī. Savlaicīga informētība un aktīva dalība Eiropas Savienības institūciju lēmumu pieņemšanas procesā un dienas kārtībā ir svarīga mums visiem, it īpaši uzņēmējiem, jo tikai mēs paši varam norādīt un izvērtēt sava reģiona specifiskās iezīmes, izaicinājumus un vajadzības, kas nepieciešamas ekonomiskajai izaugsmei.

Piemērošanas ziņā viens no interesantākajiem un aktuālākajiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem normatīvo aktu sarakstā, kas tieši ietekmēs arī Latvijas normatīvo regulējumu, radot jaunas tiesības un pienākumus, ir 2024. gada martā EP apstiprinātais pasaulē pirmais normatīvais akts, kas regulēs jautājumus par mākslīgā intelekta izmantošanu: “Mākslīgā intelekta akts”, kura mērķis ir aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju no augsta riska mākslīgā intelekta, vienlaikus veicinot inovāciju un izveidojot Eiropu kā līderi šajā jomā. Jaunā regula noteiks mākslīgā intelekta pienākumus, pamatojoties uz tās potenciālajiem riskiem un ietekmes līmeni. Vairāk par “Mākslīgā intelekta aktu” un ar to saistītām iniciatīvām var sekot līdzi ŠEIT.

Jaunais regulējums ir būtisks solis mākslīgā intelekta izmantošanas izpratnes veidošanai ne tikai Eiropas Savienībā kopumā, bet arī Latvijas normatīvā ietvara veidošanai šajā jomā. LDDK Eiropas Komisijas Granta projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai” ietvaros veiks pētījumu "Digitalizācijas ietekme uz darba devēju un darba ņēmēju tiesiskajām attiecībām: attālinātais darbs un mākslīgais intelekts" par mākslīgā intelekta lomu darba devēju un darba ņēmēju tiesiskajās attiecībās, lai noskaidrotu starptautisko praksi un darba devēju viedokli mākslīgā intelekta izmantošanā darba vietā un izstrādātu rekomendācijas normatīvo aktu izmaiņām darba attiecību regulējumā.

Informācija par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024 pieejama ŠEIT.

Raksta autore:

Sintija Sējēja, LDDK ES & starptautisko lietu eksperte.

Zaļās un digitālās pārveides jautājumi tiek risināti ar LDDK piesaistītā ārējā finansējuma - EK Granta projekta atbalstu, projekta Nr. 101102266 (LDDK_GDT) Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai (Latvian employers for green and digital transition) ietvaros.

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.