Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina iepazīties ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavoto informāciju par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu kopumu : pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā – tā saukto PVN digitālajā laikmetā pakotni (VAT in the Digital Age).

Priekšlikumu kopumam ir plašs darbības tvērums – ar PVN digitālajā laikmetā pakotni ieviestais regulējums ietekmēs visus uzņēmumus, jo īpaši tos, kas iesaistīti starptautiskajā tirdzniecībā un platformu ekonomikā. Finanšu ministrija aicina iepazīties ar EK tiesību aktu priekšlikumiem un sniegt viedokli Latvijas nacionālās pozīcijas gatavošanai.

LDDK viedokļa sagatavošanai par EK priekšlikumu kopumu, lūdzam sniegt viedokli pēc iespējas ātrāk un vēlams līdz 16.februārim uz e-pastiem: [email protected] ; [email protected] ; [email protected]

EK priekšlikumu dokumenti pieejami šeit (šobrīd tikai angļu valodā):

• Priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā (COM/2022/701)
• Priekšlikums Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas nepieciešami digitālajā laikmetā (COM/2022/703)
• Priekšlikums Padomes Īstenošanas regulai, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz informācijas prasībām noteiktām PVN shēmām (COM/2022/704)

Finanšu ministrijas sagatavotā informācija par EK priekšlikumu kopumu PVN jomā:

Ar šiem EK priekšlikumiem paredzēts pilnveidot spēkā esošo normatīvo regulējumu PVN jomā ar mērķi uzlabot PVN efektivitāti un mazināt PVN krāpšanu.

EK ir izvirzījusi vairākus mērķus uzņēmējdarbības nodokļu vides uzlabošanai Eiropas Savienības (turpmāk – ES) līmenī, lai radītu uzņēmumiem iespēju izmantot digitālās pārveides potenciālu veiksmīgai integrācijai ES vienotajā tirgū un novērstu nodokļu noteikumu atšķirīgu piemērošanu. PVN digitālajā laikmetā pakotne ir daļa no EK rīcības plāna godīgai un vienkāršai nodokļu uzlikšanai.

Par šīs pakotnes galvenajām prioritātēm ir noteiktas:

1. PVN ziņošanas pienākumu modernizācija un e-rēķinu izrakstīšanas atvieglošana, ieviešot digitālu un reāllaika pārskatu sniegšanas pienākumu;
2. platformu ekonomikas[2] problēmu risināšana, lai novērstu nevienlīdzību PVN piemērošanā starp tradicionālajām un digitālajām nozarēm, precizējot PVN noteikumus attiecībā uz šiem darījumiem piemērojamo piegādes vietu un pastiprinot elektronisku saskarņu (platformu), kas veicina īstermiņa izmitināšanu vai pasažieru pārvadājuma pakalpojumu sniegšanu, lomu PVN iekasēšanā;
3. esošās vienas pieturas aģentūras (OSS) un importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) nosacījumu piemērošanas pilnveidošana un tvēruma paplašināšana, kā arī obligāta apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošana preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai ES teritorijā, tādējādi virzoties uz uzņēmumu vienotu PVN reģistrāciju Eiropas Savienībā.

Priekšlikumi attiecībā uz e-rēķiniem un digitālās ziņošanas sistēmu

Ar EK ierosinātajiem priekšlikumiem ir plānots modernizēt PVN ziņošanas pienākumu, ieviešot digitālās ziņošanas prasības, kas standartizēs informāciju, kas nodokļu maksātājiem par katru darījumu reāllaikā jāiesniedz nodokļu iestādēm elektroniskā formātā. Lai īstenotu minēto, ir plānots ieviest arī obligāto e-rēķinu izrakstīšanu pārrobežu darījumiem Eiropas Savienībā.

Lai Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) regulējumu pielāgotu mūsdienu digitālajām prasībām ir nepieciešams mainīt vispārējo pieeju e-rēķinu izrakstīšanā. Līdz šim PVN direktīvā papīra rēķiniem un e-rēķiniem bija līdzvērtīgs statuss. Pie tam e-rēķinu izsniegšana bija atkarīga no saņēmēja piekrišanas. Minētais neļāva dalībvalstīm ieviest obligātu e-rēķinu sistēmu un bremzēja e-rēķinu attīstību. Rezultātā ar šiem priekšlikumiem EK ierosina attiecībā uz e-rēķiniem balstīties uz e-rēķinu strukturēto formu, kā arī mainīt e-rēķinu definīciju, lai saskaņotu to ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa Direktīvu 2014/55/ES par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (turpmāk - Direktīva 2014/55/ES).

Pašreizējā ziņošanas sistēma par Kopienas iekšējiem darījumiem neļauj dalībvalstīm efektīvi cīnīties ar krāpšanu PVN jomā. Turklāt tā ietver tikai apkopotus datus par katru PVN maksātāju, nevis datus par katru darījumu atsevišķi, kas neļauj salīdzināt datus par veiktajiem darījumiem. Dati par darījumiem ir pieejami citu dalībvalstu nodokļu administrācijām ar laika nobīdi, gan paziņojumu iesniegšanas biežuma dēļ, gan arī nodokļu administrācijām ir nepieciešams laiks, lai augšupielādētu datus sistēmā. Jaunā digitālās ziņošanas sistēma tiks veidota, pamatojoties uz reāllaika informācijas apmaiņu, izveidojot vienotu veidni, kas būs jāievēro ziņošanas procesā, ļaujot PVN maksātājiem ziņot datus no e-rēķiniem, kas izrakstīti saskaņā ar noteikto Eiropas standartu atbilstoši Direktīvai 2014/55/ES. Jāņem vērā, ka dalībvalstis var nodrošināt datu pārsūtīšanu no e-rēķiniem, kas izrakstīti arī citā formātā, ja vien tas ir savietojams ar Eiropas standartu.

Papildus jaunai digitālās ziņošanas sistēmai ES iekšējiem darījumiem iniciatīvas mērķis ir panākt esošo un turpmāko ziņošanas sistēmu saskaņošanu arī attiecībā uz iekšzemes darījumiem, lai izvairītos no administratīvā sloga, ko šī sadrumstalotā sistēma rada PVN maksātājiem. Līdz ar to EK ierosinātajos priekšlikumos dalībvalstīm ir paredzēta iespēja jauno digitālās ziņošanas sistēmu ieviest arī iekšzemes darījumiem.

Priekšlikumi platformu ekonomikas jomā

Vēl nesen tika uzskatīts, ka privātpersonas un mazie un vidējie uzņēmumi, kuri izmanto tiesības nereģistrēties PVN administratīvo saistību izpildei, neietekmē tirgus konkurenci ar uzņēmumiem - PVN maksātājiem. Tomēr strauja platformu ekonomikas attīstība ir radījusi jaunus uzņēmējdarbības veidus, kas maina šo situāciju un prasa rīcību ES līmenī, lai nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus tradicionālajās un digitālajās nozarēs.

Balstoties uz EK veikto pētījumu “PVN digitālajā laikmetā”, ir identificētas divas lielākās platformu ekonomikas jomas, kurās ir konstatēta nevienlīdzīga PVN nosacījumu piemērošana pakalpojumiem, kuri sniegti, izmantojot elektronisku saskarni (platformu), salīdzinājumā ar līdzīgiem pakalpojumiem, kuri sniegti tradicionālajā veidā bez elektroniskas saskarnes (platformas) starpniecības. Tās ir pasažieru pārvadājumu un īslaicīgas izmitināšanas jomas, jo īslaicīgas izmitināšanas platformas modelis tieši konkurē ar viesnīcu nozari, bet pasažieru pārvadājumu platformas modelis - ar privātām taksometru firmām. Turklāt šobrīd dalībvalstu starpā pastāv dažāda prakse attiecībā uz PVN noteikumu piemērošanu šo platformu sniegtajiem pakalpojumiem, it īpaši, ja platforma veicina tādu pakalpojumu sniegšanu, ko veic pakalpojumu sniedzējs, kas ir reģistrēts citā ES dalībvalstī nekā platformas dalībvalsts. Tādēļ, lai izslēgtu nodokļu dubultu uzlikšanu vai neaplikšanu ar nodokli, EK ierosina ieviest elektroniskās saskarnes (platformas) kā domājamā pakalpojumu sniedzēja modeli (deemed supplier) pasažieru pārvadājumu un īslaicīgas izmitināšanas jomās. Plānots noteikt pienākumu elektroniskajai saskarnei (platformai) uzskaitīt PVN par faktiskā pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem pakalpojumiem, ja faktiskais pakalpojuma sniedzējs pats neiekasē PVN (piemēram, tas izmanto mazo un vidējo uzņēmumu shēmu). Neatkarīgi no tā, vai faktiskais pakalpojumu sniedzējs ir privātpersona, nereģistrēts vai reģistrēts PVN maksātājs, elektroniskā saskarne (platforma) PVN saistību izpildei par šiem pakalpojumiem būs tiesīga izmantot vienas pieturas aģentūru (OSS)[3] vai piemērot apgriezto maksāšanas kārtību.

Vēlamies vērst uzmanību, ka ar EK ierosinātajiem priekšlikumiem grozījumiem normatīvajā regulējumā PVN jomā paredzēts noteikt, ka PVN nolūkā īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumi ir pielīdzināmi viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās u.c.), ja nepārtraukta mājokļa īre nepārsniedz 45 dienas, neatkarīgi no tā, vai sniegti citi palīgpakalpojumi vai bez tiem. Kritēriji, pamatojoties uz kuriem īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu sniegšanu varētu pielīdzināt viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs, būtu jāpiemēro tikai PVN direktīvas mērķiem, un tie neskartu citos ES tiesību aktos lietotās definīcijas.

Papildus EK vēlas mazināt administratīvu slogu elektroniskajām saskarnēm (platformām) informācijas iegūšanas, vērtēšanas un nodošanas procesā. Lai elektroniskā saskarne (platforma) varētu noteikt faktiskā pakalpojumu sniedzēja statusu, ir jānovērš esošie šķēršļi pilnvērtīgas informācijas iegūšanai un nodošanai, piemēram, tādi kā atšķirīgas dalībvalstu prasības attiecībā uz informācijas uzglabāšanas termiņiem un formātu. Tādēļ EK ierosina Eiropas Savienības līmenī noteikt vienotus nosacījumus informācijas nodošanai no platformas dalībvalstīm.

Priekšlikumi uzņēmumu vienotai PVN reģistrācijai Eiropas Savienībā

Pēc EK aplēsēm PVN saistību izpilde pārrobežu darījumos reģistrētam PVN maksātājam - vidējam uzņēmumam gadā izmaksā 8 000 euro katrā ES dalībvalstī, kurā uzņēmums veic pārrobežu darījumus, savukārt mazajam uzņēmumam - 2 400 euro. Minimālās vienreizējās izmaksas PVN reģistrācijai citā ES dalībvalstī ir 1 200 euro. Nenoliedzami prasības būt reģistrētiem PVN nolūkam visās ES dalībvalstīs, kurās tiek veikti pārrobežu darījumi, gan veido administratīvu slogu, gan sastāda ievērojamas izmaksas, it īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

2021.gada 1.jūlijā Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, stājās spēkā jauni PVN noteikumi[4] pārrobežu e-komercijas darījumiem (tā sauktā PVN e-komercijas pakotne). Tagad gan ES dalībvalstu uzņēmumi, gan trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmumi, kas darbojas e-komercijas tirgū, PVN maksāšanas nolūkam var reģistrēties vienā ES dalībvalstī, uzskaitot un nomaksājot šajā dalībvalstī PVN par visu atbilstīgo preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu pircējiem – fiziskām personām un juridiskām personām, kas nav PVN maksātāji un kuri atrodas citās ES dalībvalstīs. Ar PVN e-komercijas pakotni tika ieviesti četri īpašie PVN režīmi[5].

Kā atzīst uzņēmēji, īpašo PVN režīmu ieviešana ir būtiski atvieglojusi reģistrācijas slogu uzņēmumiem, kas veic pārrobežu e-komercijas darījumus, izvairoties no nepieciešamības reģistrēties katrā ES dalībvalstī, kurā ir reģistrēts/ deklarēts pircējs. Tomēr, ņemot vērā īpašo PVN režīmu ierobežoto tvērumu, vēl joprojām dažām preču un pakalpojumu kategorijām nevar piemērot nevienu no minētajiem īpašajiem PVN režīmiem, saglabājoties vispārējām prasībām PVN saistību izpildei citās ES dalībvalstīs. Piemēram, preču piegādes, kas neatbilst preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijai, bet pēc darījuma būtības tām ir pārrobežu darījuma aspekts. Turklāt arī IOSS izmantošana pašlaik ir brīvprātīga, attiecīgi saglabājoties nepieciešamībai reģistrēties PVN saistību izpildei vairākās ES dalībvalstīs. Ar jauniem EK priekšlikumiem ierosināts paplašināt īpašu PVN režīmu tvērumu un noteikt IOSS izmantošanu par obligātu elektroniskajām saskarnēm (platformām), ar to samazinot nepieciešamību reģistrēties vairākās ES dalībvalstīs PVN saistību izpildei.

Lai vēl vairāk samazinātu nepieciešamību PVN saistību izpildei reģistrēties katrā ES dalībvalstī, kurā notiek preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, EK ierosina ieviest obligātu apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai ES teritorijā, ko veic preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs, kurš nav reģistrēts PVN vajadzībām dalībvalstī, kurā notiek preču piegāde un pakalpojumu sniegšana. Attiecīgi nodokļa samaksu par šādu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu valsts budžetā veiks preču un pakalpojumu saņēmējs, kas ir reģistrēts PVN maksātājs šajā dalībvalstī.

[2] Ar terminu “platformas ekonomika” PVN digitālajā laikmetā pakotnes ietvaros ir saprotama pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektronisku saskarni (platformu).

[3] OSS ir brīvprātīgi izmantojams PVN režīms, kas ļauj deklarēt PVN par pārrobežu darījumiem ar personām, kuras nav PVN maksātājas, tikai vienā ES dalībvalstī, nereģistrējoties visās dalībvalstīs, kurās tiek veikti darījumi.

[4] Latvija PVN e-komercijas pakotnes regulējumu ir pārņēmusi ar Saeimas 2020.gada 15.oktobrī apstiprināto likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” https://likumi.lv/ta/id/318072-grozijumi-pievienotas-vertibas-nodokla-likuma

[5] 1) īpašais PVN režīms pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību ES teritorijā, personām, kuras nav PVN maksātājas (ārpussavienības režīms); 2) īpašais PVN režīms preču tālpārdošanai ES teritorijā (Savienības režīms); 3) īpašais PVN režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanai, ja šo preču sūtījuma patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro (IOSS), 4) īpašais režīms PVN maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei (pasta operatoriem, kurjerpastiem), ļaujot samaksāt iekasēto PVN par no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījumu kā kopsummu reizi mēnesī.