Jaunumi

LDDK aktualizējusi rekomendācijas darba un privātās dzīves līdzsvaram darbavietās

24. Maijs, 2022

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) papildinājusi rekomendācijas darba devējiem un politikas veidotājiem, kā veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru sekmējošu iniciatīvu ieviešanu darba vietās, vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum. Ieviešot iniciatīvas darba un privātās dzīves līdzsvaram un veicinot darbinieku veselību, kvalifikāciju un sociālo aizsardzību, ikviens darba devējs var būtiski uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un noturību.

Risinot jautājumus, kas kavē personas aktīvi iesaistīties darba tirgū, prioritāri jāveic atbilstošas izmaiņas rīcībpolitikā, mazinot uzņēmumu administratīvo un finansiālo slogu, kas veidojas, nodarbinot konkrētas darbinieku grupas, un jāvairo sabiedrības kopumā apzinātība par darba un privātās dzīves līdzsvara, iekļaujošas darba vides izveides nozīmi darbspējas saglabāšanā un veselīgā dzīvildzē.  

Darba un privātās dzīves līdzsvars ir priekšnoteikums veiksmīgai jebkura uzņēmuma vai organizācijas darbībai un tā ir situācija, kad persona ir apmierināta ar laika sadalījumu, ko tā velta vai var veltīt darbam un savai privātajai dzīvei. Latvijā joprojām aktuāls jautājums ir darbaspēka pieejamība un to ietekmē demogrāfiskās tendences, izglītība, ģimenes apstākļi un citi būtiski aspekti, kas daļai cilvēku liedz iespēju aktīvi iesaistīties darba tirgū. Līdzsvarota un atbalstoša pieeja darba organizēšanā ir viens no mehānismiem, kas palīdz risināt šos jautājumus – gan noturēt esošos darbiniekus un piesaistīt jaunus, gan arī iekļaut darba tirgū arvien plašākas sabiedrības grupas, mazinot bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitu.

Latvijā ar atbilstošu rīcībpolitiku ir nepieciešams novērst iemeslus, kas kavē personas aktīvi iesaistīties darba tirgū, tādējādi mazinot bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitu, kā arī paaugstinot šo personu ienākumu līmeni un sociālo drošību gan nodarbinātības periodā, gan arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Lai veicinātu darba un ģimenes dzīves veicinošu iniciatīvu ieviešanu uzņēmumos, darba devējiem sadarbībā ar darbiniekiem vai to pārstāvjiem ir nepieciešams precizēt dažādu darbinieku grupu vajadzības un iespēju robežās pielāgot uzņēmuma personāla politiku, lai atbalstītu un iesaistītu darbiniekus šādu iniciatīvu ieviešanā konkrētās darba vietās.

LDDK ieteikumi valsts rīcībpolitikas veidotājiem darba un privātās dzīves līdzsvara sekmēšanai darba vietās:

  • Darba devēju ieskatā nepieciešamas izmaiņas saistībā ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu pilnā apmērā personām ar invaliditāti un aprūpētājiem. Gadījumā, ja cilvēks ar invaliditāti vai darbinieks - aprūpētājs ir nodarbināts un viņa atalgojums ir mazāks par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50%, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no starpības starp faktisko atalgojumu un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 50% būtu jāveic valstij.
  • Būtiski, lai ar darba nodokļiem netiktu apliktas darba devēja izmaksas, kas ir saistītas ar darba ņēmēja vispārējās izglītības un augstākās izglītības iegūšanu.
  • Lai veicinātu dzimumu līdztiesību un to personu nodarbinātību, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, darba devēji aicina ieviest nodarbinātības kvotu, piemēram, 20h nedēļā, saglabājot iespēju saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā, vai pilnībā izslēgt nosacījumu, kas paredz vecāku pabalsta samazinājumu par 70% nodarbinātajiem vecākiem, kuri savieno bērna aprūpi ar darba pienākumiem.
  • Jāattīsta kvalitatīvu un profesionālu bērnu aprūpes pakalpojumu, kā arī profesionālu asistenta pakalpojumu pieejamība.

Nozīmīgs atbalsts darbiniekiem, lai palīdzētu sekmēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, ir arī darba laika elastīgums un attālināta darba iespējas nozarēs vai profesijās, kur tas iespējams - lielā daļā gadījumu arī no darba devēja perspektīvas tas nav finansiāli ietilpīgs atbalsta veids. Jo īpaši elastīga darba formu aktualitāte pieauga Covid-19 pandēmijas laikā, kad uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, ieviesa attālinātu darbu, hibrīddarbu, kad daļa darbinieku strādā klātienē, daļa attālināti, dežūrlaiku, nepilnu darba laiku, kā arī citas darba organizācijas formas. Kā galvenos ieguvumus elastīgai darba laika organizācijai darba devēji saredz zemāku stresa līmeni, resursu ietaupījumu un augstāku darbinieku lojalitāti. Jaunie apstākļi aktualizēja arī jautājumu par izdegšanas darbavietā sindroma attīstību un nepieciešamajiem pasākumiem tā novēršanai.

LDDK ieteikumi darba devējiem privātās dzīves un darba līdzsvara iniciatīvu ieviešanai darba vietās:

  • Latvijā darbavietās ir nepieciešams aktualizēt divpusējā sociālā dialoga iespējas darba un ģimenes dzīves līdzsvara veicināšanā. Kā, piemēram, uzņēmumu koplīgumi, kuros ietverti risinājumi darbinieku aprūpētāju, vecāku vai vecāka gadagājuma darba ņēmēju labsajūtai un motivācijai, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.
  • Darbiniekiem – aprūpētājiem vai vecākiem ir svarīgas papildu brīvdienas, aprūpes pakalpojumu pieejamība, kā arī finansiāls atbalsts ģimenes locekļu un tuvinieku veselības aprūpes pakalpojumiem. Darbiniekiem aprūpētājiem svarīga arī informācija, kur vērsties pēc atbalsta, piemēram, kāds valsts un pašvaldību atbalsts pienākas darbiniekiem aprūpētājiem un kur vērsties pēc palīdzības, kļūstot par aprūpētāju. Šim nolūkam LDDK ir sagatavojusi informatīvo materiālu darba devējiem: “Sociālais atbalsts, sociālā palīdzība un sociālie pakalpojumi”. Nozīmīgi ir arī darba pasākumi kopā ar ģimenēm, pabalsti un darba devēju atbalsts vīriešu – tēvu iedrošināšanai izmantot paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumus u.c.
  • Darbiniekiem vecumā virs 50 būtiski nodrošināt ergonomiskas darba vietas un aprīkojumu, regulāras veselības pārbaudes, kā arī iespējas iegūt jaunu kvalifikāciju un jaunas zināšanas un nepieciešamības gadījumā mainīt nodarbinātības veidu attiecīgajā uzņēmumā. Gados vecākiem darbiniekiem svarīga arī zināšanu nodošana no vienas paaudzes otrai.
  • Darbiniekiem ar īpašām vajadzībām svarīgi nodrošināt pielāgotu darba vidi, tehniskos palīglīdzekļus un mentora atbalstu, it īpaši uzsākot darba gaitas.

Visām darbinieku grupām vienlīdz nozīmīgi ir nodrošināt elastīgu darba laiku, tostarp, iespējas strādāt nepilnu darba laiku.

Lai sekmīgi ieviestu atbalstošus pasākumus dažādiem darbiniekiem uzņēmumā, darba devēji un uzņēmumu īpašnieki var pilnveidot savas organizatoriskās spējas, iziet apmācības – lai spētu atpazīt darbinieku stresa simptomus, rast risinājumus darbinieku stresa mazināšanai un mazināt ar darbinieku dažādību saistītos stereotipus, aizspriedumus un diskrimināciju darbavietā. Vienlīdz svarīgi ir saglabāt atgriezenisko saiti ar darbiniekiem, izprast vajadzības, kā arī ieviest iekļaujošu politiku un praksi un iesaistīt darbiniekus lēmumu pieņemšanā.

Lai vairotu apzinātību par darba un privātās dzīves līdzsvara nozīmi uzņēmuma vai organizācijas darbībā, spētu atpazīt darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu darba vietā un darba devēji arī spētu piedāvāt risinājumus darba un privātās dzīves līdzsvaram atsevišķām darbinieku kategorijām, LDDK ir izstrādājusi pašvaldītu e-pmācību programmu darba devējiem darba un privātās dzīves līdzsvaram darba vietā.

LDDK situācijas izpētes secinājumi un labās prakses piemēri:

Sākotnējās rekomendācijas darba devējiem un politikas veidotājiem darba un privātas dzīves līdzsvaram LDDK izstrādāja 2021. gadā, kad izdeva ziņojumu “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā: Tiesiskais regulējums un darba devēju labā prakse”.

Balstoties uz laika posmā no 2020. gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim veikto situācijas izpēti, LDDK eksperti ir secinājuši, ka Latvijā situācija darba un privātās dzīves līdzsvarošanā ir līdzīga ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tomēr Latvijā ir nepietiekama profesionāla bērnu un personu, kurām ir nepieciešama aprūpe, pakalpojumu pieejamība. LDDK izpēte liecina, ka aptuveni trešdaļai Latvijā strādājošo ir kāda aprūpes atbildība: visbiežāk – par bērniem, taču nelielai daļai – arī par pieaugušajiem. Lielāko daļu aprūpes pienākumu uzņemas sievietes, vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, nodarbinātie ar vidēju un zemu izglītību. Tādējādi strādājošie paši uzņemas aprūpētāja lomu, kas bieži vien noved pie darba tirgus pamešanas – jo īpaši sieviešu vidū. Profesionālu aprūpes pakalpojumu pieejamības trūkums daļai darba ņēmēju liek samazināt darbalaiku vai pārtraukt darbu vispār. Labāka situācija ir valstīs, kurās ir attīstīts spēcīgs divpusējais sociālais dialogs darba vietā, pietiekamas un pieejamas bērnu aprūpes iespējas un attīstīta atbalsta sistēmu ģimenes locekļu aprūpei, kā, piemēram, Dānijā un Somijā.

LDDK pētījumā secināts, ka daudzi uzņēmumi Latvijā jau šobrīd piedāvā darbiniekiem izmantot papildu apmaksātas brīvdienas saistībā ar ģimenes notikumiem, rīko darbinieku labsajūtas un komandas saliedēšanas pasākumus, piedāvā veselības apdrošināšanu, apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, transporta kompensācijas un citus darba un privātās dzīves līdzsvaru veicinošus pasākumus.

Vienlaikus valsts rīcībpolitikas veidotājiem sadarbībā ar uzņēmēju un daba devēju organizācijām jāturpina runāt par iekļaujošas darba vides izveides nozīmi –  darba vides pielāgošanu gan darbiniekiem ar bērniem, gan darbiniekiem, kuri aprūpē kopjamus tuviniekus, gan darbiniekiem ar īpašām vajadzībām, gan gados vecākiem darbiniekiem.

LDDK rekomendācijas atjaunotas, ņemot vērā galvenos secinājumus no LDDK rīkotās starptautiskās konferences, kurā piedalījās 16 lektori no Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Itālijas, Īrijas, Latvijas, Slovēnijas un Somijas, kā arī pārstāvji no UNESCO, Eiropas Fonda dzīves un darba apstākļu uzlabošanai (Eurofound), Starptautiskās Darba devēju organizācijas (IOE) un Spānijas Navaras Universitātes Biznesa skolas Starptautiskā Darba un ģimenes centra (ICWF).

Rekomendācijās iekļauti arī  galvenie secinājumi no LDDK rīkotajām fokusgrupām, kurās piedalījās dažādu nozaru uzņēmumu un organizāciju pārstāvji, un no LDDK 15 nodarbību vebināru cikla, kurā 25 Latvijas uzņēmumi laika posmā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada februārim iepazīstināja ar praktiskiem risinājumiem labākam darba un privātās dzīves līdzsvaram darbavietā.

LDDK izstrādātie atbalsta rīki:

Papildu informācijai:

LDDK situācijas izpēte Latvijā un rekomendācijas darba  un privātās dzīves līdzsvaram izstrādātas ar Eiropas Komisijas programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.-2020.gadam atbalstu projekta “Līdzsvars visiem (B4A)” ietvaros, kuru īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS).  Tā mērķis  ir īstenot un iedzīvināt tādus pasākumus, kas radītu un uzlabotu priekšnoteikumus vienlīdzīgākai piekļuvei darba tirgum, kā arī ģimenes un privātās dzīves saskaņošanai, atbalstot arī vienlīdzīgāku dalīšanos ar ikdienas sadzīves un aprūpes pienākumiem.

Aktivitātes vērsts uz Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemto direktīvu (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES mērķu īstenošanu Latvijā:  nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū un vienlīdzīgu attieksmi darbā, uzlabot piekļuvi darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējām un veicināt ar ģimenes pienākumiem saistītu atvaļinājumu un elastīga darba nosacījumu izmantošanu.