Tūlīt noslēgsies mācību gads un sāksim vērtēt bērnu padarītos darbus – gada vērtējumus, centralizēto eksāmenu rezultātus. Valsts kontrole pirms pāris mēnešiem norādīja uz būtiskām atšķirībām, cik stundas katrā mācību priekšmetā bērnam tiek nodrošinātas un šo atšķirību ietekmi uz bērna iespēju “labi” pabeigt skolu. Otrs aspekts, kas katru gadu izskan, bet katru reizi tiek atlikts – vai bērnam ir pieejami visi rīki jeb grāmatas, lai apgūtu mācību priekšmetus. Un šajā aspektā ir divi būtiski mīti. Pirmais, vecākiem šķiet, ka ikviena skola ir iedevusi nepieciešamo mācību grāmatu komplektu. Otrais, skolotājiem šķiet, ka daudzu grāmatu nav. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka neskatoties uz grāmatu esamību, finansējumu valsts iestādēm to izvērtēšanai un apstiprināšanai – līdz skolām tās nav nonākušas.

Kāpēc mācību grāmatas ir svarīgas?

Mācību grāmatas ir instruments, kas veido ceļu vai redzējumu, kā katrs no skolēniem nonāk pie rezultāta. Var būt viena grāmata, var būt vairākas, bet ja grāmatu nav, šis ceļš tiek aizpildīts ar nepārbaudītām norādēm (materiāliem).

Lai gan Somijas mācību rezultāti tiek atspoguļoti kā lejupejoši, Somijas sabiedrības kopējā apmierinātība ar izglītības piedāvājumu un kvalitāti joprojām ir viena no augstākajām pasaulē. Daļēji to var skaidrot ar sabiedrības plašo iesaisti izglītības reformu plānošanā un ieviešanā, kā arī ar izpratni, ka izglītība ir maratons, nevis sprints. Somija maksimāli koncentrē savus resursus, lai ikvienam skolēnam būtu labas pamatzināšanas. Līdzīgi kā Latvijā, atbildību par mācību līdzekļu pieejamību nodrošina pašvaldības, izmantojot valsts finansējumu, kas sasniedz līdz pat 150 eiro vienam skolēnam gadā.

Singapūra, savukārt, lielu uzmanību velta tam, lai mācību grāmatas atbilstu valsts standartiem un īpaši uzrauga to kvalitāti, apstiprinot tās centralizēti. Latvijā šis bieži ir klupšanas akmens, jo mācību grāmatu kvalitāte nereti tiek kritizēta, neraugoties uz to, ka tās ir saskaņojusi un apstiprinājusi atbildīgā ministrija. Grāmatu komplekta izmaksas vienam skolēnam sasniedz 55 – 230 eiro gadā, taču valsts pilnībā finansē šīs izmaksas skolēniem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Kāpēc šī jautājuma aktualizācija ir svarīga šodien? Abas augstāk minētās valstis īsteno pilnīgi atšķirīgu pieeju mācību grāmatu finansēšanai – no bezmaksas līdz maksas sistēmai. Taču Latvijā šobrīd esošā sistēma, ka grāmatu izmaksas nelielā apmērā sedz valsts, pārējo finansējot pašvaldībām, rada precedentu, ka neviens nav atbildīgs par to, vai skolēnam tiešām ir pieejams pilns mācību grāmatu komplekts. Uzsākot Skola2030 reformu un standarta apstiprināšanu pirms 7 gadiem bija jābūt tikpat aktuālam jautājumam – vai jaunais standarts palīdzēs apgūt mācību saturu, atslogos skolotājus un palīdzēs prasīt rezultātu visiem. Tā vietā vēl šodien diskutējam, ka būtu labi, ja beidzot būtu mācību grāmatas.

Cik izmaksā grāmatas Latvijā?

Latvijā ir četras izdevniecības, kas piedāvā mācību grāmatas obligātās izglītības vecumposmā. Kopš “Skola2030” reformas ieviešanas, lielākajā daļā mācību priekšmetu pamatizglītības posmā ir izstrādātas jaunas mācību grāmatas. Taču skolotāji un skolas joprojām ziņo, ka skolu bibliotēkās šo grāmatu nav un cēlonis tam ir visai triviāls – kamēr pašvaldības ziņo, ka grāmatu iegādei vajadzīgi aptuveni 100 eiro, valsts budžeta mērķdotācija katram bērnam ir tikai 35,20 eiro. Lai gan 2025./2026. mācību gadā tika piešķirts vienreizējs papildu finansējums grāmatu iegādei no fondu līdzekļiem, Finanšu ministrijas informācija liecina, ka 2027.gadā gaidāms būtiski mazāks finansējums šiem mācību līdzekļiem1. Un te arī galvenais izaicinājums rīcībpolitikas īstenotājiem – šogad tika apstiprināta jauna finansēšanas reforma, kas ikgadēji papildu finansējumu pedagogu atlīdzībai 80 – 90 milj. eiro apmērā. Ja algas pedagogiem Ludzā un Rīgā būs vienlīdzīgas, bet bērniem pieejamās grāmatas – atšķirīgas, vai varēsim uzskatīt, ka viņiem bijušas vienlīdzīgas izglītības iespējas?

Latvijas Darba devēju konfederācija pirms gada aprēķināja, ka pamatizglītības posma grāmatu nodrošinājums valstij izmaksātu no 6 līdz 14 miljoniem eiro gadā un trīs gadu laikā varētu pilnībā nomainīt un atjaunot pieejamo mācību literatūru skolās. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 2021. līdz 2024. gadam izglītības finansējums palielinājies par 555 miljoniem eiro, sasniedzot 2469 miljonu eiro budžetu (straujāk nekā jebkurā citā nozarē), bet nozare šobrīd stagnē Maslova piramīdas apakšējā slānī. Kvalitatīvi mācību līdzekļi, tāpat kā kvalitatīvs skolotāju darbs, ir priekšnoteikums izglītības kvalitātei kopumā, jo ļauj redzēt kopbildi – arī tad, ja stundas kavētas vai vajag vēlreiz izlasīt un saprast mācību saturu.

Tāpēc ir svarīgi paraudzīties uz mācību gada noslēgumu atbildīgi - saprotot, ka pieaugušo darbi mūsu izglītības sistēmā nav izdarīti tik kvalitatīvi, lai varētu visu atbildību par mācību sasniegumiem pārlikt tikai uz bērniem. Nav grāmatu, nav atbildības – ne skolēniem, ne skolotājiem, ne atbildīgai ministrijai.