Līdzsvarotai ilgtermiņa izaugsmei, ekonomikas konkurētspējai un nozaru attīstībai jānodrošina valsts budžeta sasaiste ar attīstības dokumentos noteiktajiem mērķiem un sasniedzamiem rādītājiem. 12. oktobrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), apspriežot gadskārtējo valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2022. - 2024. gadam.

Ņemot vērā nepietiekamo sociālo un sadarbības partneru iesaisti, LDDK pieņem zināšanai Finanšu ministrijas informāciju par makroekonomisko prognozi un gadskārtējā valsts un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, nesniedzot tam konceptuālu atbalstu.

Vienlaikus darba devēji norāda, ka pozitīvi vērtējama virzība uz darbaspēka nodokļu un izmaksu samazinājumu, kā arī darba devējam apmaksājamo slimības dienu skaita samazinājums par vienu dienu.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: Pieaugot pārmaiņu intensitātei nacionālā un Eiropas līmenī, 2022. gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai un transformācijai, tāpēc kopējiem spēkiem ir jāpanāk ievērojams uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojums. Šobrīd, risinot ekonomiskos un politiskos izaicinājumus, svarīgi ir pieņemt tādu nākamā gada un vidējā termiņa budžetu, kas pietuvinās mūs noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanai. To varam panākt spēcīgā sociālā dialogā, ciešā publiskā un privātā sektora sadarbībā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.”

LDDK aicina valdību kopumā izvērtēt budžeta pavadošo likumprojektu ietekmi uz tautsaimniecības konkurētspēju, nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Darba devēji uzsver, ka turpmākajā darbā kritiski svarīgi ir rast risinājumus darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai, kas ir lielākais starp Baltijas valstīm.

Savukārt, lai uzlabotu Latvijas produktivitāti, konkurētspēju eksporta tirgos un kvalificēta darbaspēka pieejamību, nepieciešami lielāki ieguldījumi pētniecībā, inovācijās un izglītībā. Tāpat LDDK akcentē veselības aprūpes finansējuma, tostarp investīciju, salāgošanu ar jau ieguldītajām investīcijām, pacientu vajadzībām un personāla pieejamību. 

Veicot valsts budžeta pavadošo likumprojektu ietekmes izvērtējumu, LDDK aicina pievērst uzmanību tādiem būtiskiem jautājumiem kā energoresursu sadārdzinājuma kompensēšana valsts apmaksātajiem izglītības, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem, kā arī publiskā sektora, īpaši pašvaldību, strukturālajām reformām un tām pieejamā valsts finansējuma sasaistei ar administratīvo izdevumu samazinājumu.

Diskutējot par minimālā atalgojuma celšanu, darba devēji norādīja, ka šāds lēmums jāpieņem nesasteigti un izsvērti, izvērtējot tādus faktorus kā darba ražīgums un dabisks vidējās bruto algas kāpums. Samērīgs minimālais bruto atalgojums ir apmēram 40% - 45% salīdzinājumā ar iepriekšējā statistiskā perioda vidējo bruto algu. Latvijā minimālā  alga šobrīd ir 43,7% apmērā no 2020. gada vidējās algas.

Nākamā gada budžetā paredzēts liels deficīts, tāpēc jo īpaši svarīgi ir nodrošināt atbildīgu tā pārvaldību un ilgtspējīgus ieguldījumus, lai izvairītos no pārmērīga finansiālā sloga radīšanas nākotnē.

Darba devēji aicinavistuvākajā laikā atgriezties pie dialoga par Latvijas darbaspēka nodokļiem un citām izmaksām, lai sagatavotu priekšlikumus to samazināšanai līdz konkurētspējīgam līmenim Baltijas mērogā. NTSP ir vienisprātis, ka nodokļu un minimālā atalgojuma jautājumi jāskata kompleksi, turpinot padziļinātas diskusijas sociālā dialoga ietvaros nesaistīti ar nākamā gada valsts budžetu.