Latvijas Darba devēju konfederācija ir vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas un Finanšu ministra Arvila Ašeradena ar aicinājumu nepieļaut valsts finansējuma samazinājumu profesionālajai izglītībai, bet meklēt risinājumus tā palielināšanai, sākot ar 2024. gada valsts budžetu.

Aicinājums izteikts kontekstā ar publiski izskanējušo informāciju par risinājumu meklēšanu papildu finanšu līdzekļu pārdalei Veselības ministrijai no citiem budžeta resoriem un potenciālo finansējuma pārdali no profesionālai izglītībai ieplānotajiem līdzekļiem.

LDDK vērsa ministru uzmanību uz to, ka:

1. Lai sasniegtu nacionālos cilvēkkapitāla attīstības mērķus un atvieglotu situāciju darba tirgū, būtu jāparedz lielāka audzēkņu skaita finansēšana profesionālajā izglītībā nekā līdz šim.
2. Jau šobrīd esošajam audzēkņu skaitam profesionālajā izglītībā netiek nodrošināts bāzes finansējums, ko paredz normatīvais regulējums.

Detalizēts skaidrojums

1. Lai sasniegtu nacionālos cilvēkkapitāla attīstības mērķus un atvieglotu situāciju darba tirgū, būtu jāparedz lielāka audzēkņu skaita finansēšana profesionālajā izglītībā nekā līdz šim

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm (2022)[1]:

• Profesionālās vidējās izglītības loma darba tirgū aizvien pieaugs (65. lp).
• Gan vidējā, gan ilgtermiņā būs izteikta speciālistu ar profesionālo izglītību nepietiekamība darba tirgū. Līdz 2030. gadam plaisa starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu ar profesionālo izglītību varētu palielināties līdz 69 tūkst. speciālistu (73. lp.).
• Audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā joprojām ir būtiski mazāks nekā būtu nepieciešams, lai novērstu darbaspēka novecošanās tendenču negatīvo ietekmi uz vidējās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājumu (72. lp).
• Lai nodrošinātu vidējās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājuma atražošanu profesionālajā izglītībā būtu jāuzņem vismazdivreiz vairāk audzēkņu nekā tas ir pašlaik, kā arī jāmazina izglītojamo atbirums (72. lp.).

Veicot mērķtiecīgas reformas profesionālajā izglītībā, pieaug tās kvalitāte un prestižs, un pēdējo gadu uzņemšanā vērojams konkurss PII uzņemšanā. Tātad jau šobrīd visiem jauniešiem, kas to vēlas un spēj, nav iespēju iegūt darba tirgū pieprasītu profesionālo kvalifikāciju.

Nacionālais attīstības plānā 2021. - 2027. gadam noteiktais valsts mērķis ir sasniegt skolēnu proporciju vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē 50 / 50%.  2019./2020. mācību gadā visu izglītojamo skaita proporcija
profesionālajā vidējā izglītībā sasniedza 37.4 %. Nepalielinot finansēto vietu skaitu profesionālajā izglītībā, netiks pildīti valsts noteiktie mērķi, kā arī tiks pasliktināta kvalificēta cilvēkkapitāla pieejamība ilgtermiņā.

2. Jau šobrīd esošajam audzēkņu skaitam profesionālajā izglītībā netiek nodrošināts bāzes finansējums, ko paredz normatīvais regulējums

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk - PII) netiek nodrošināts pat profesionālās izglītības bāzes finansējums pilnā apmērā, kas ir normatīvajā regulējumā noteiktais izmaksu minimums[2]. Finansiālā izteiksmē iztrūkums normatīva nodrošinājumam 2021. gadā veidoja 2.3 milj. EUR, savukārt 2022. gadā – 2.7 milj. EUR. Līdzšinējie IZM iesniegtie prioritāro pasākumu pieteikumi profesionālās izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā izmaksu minimuma nodrošināšanai netika atbalstīti[3].

Normatīvajos aktos paredzētais finansējums mācību prakšu nodrošināšanai netiek nodrošināts vispār, un līdzšinējie IZM pieteikumi prioritārajiem pasākumiem mācību prakšu organizēšanas izmaksu nodrošināšanai profesionālajā izglītībā arī līdz šim nav apstiprināti[4].

Turklāt profesionālās izglītības attīstības finansējuma vajadzības, lai nodrošinātu iecerēto reformu turpināšanu, kvalitatīvu un drošu mācību procesu profesionālajā izglītībā, pārsniedz bāzes izmaksas. Piemēram, ES fondu projektu ietvaros iegādātās iekārtas un programmatūru nepieciešams atjaunot, uzturēt un remontēt. Citas iekārtas ir nepieciešams īrēt. Atsevišķu profesionālo kvalifikāciju apguvē ir būtisks individuālas praktiskās mācības (piemēram, topošie meža mašīnu (harvesteru) operatori praktiskās iemaņas nevar iegūt 25 cilvēku grupā). Tāpat arī pēdējo gadu laikā IZM ir īstenojusi ievērojamu PII tīkla reorganizāciju, samazinot iestāžu skaitu gandrīz uz pusi. Šādā situācijā būtu nepieciešams nodrošināt audzēkņu mobilitāti, jo jau šobrīd atsevišķas PII sagatavo speciālistus visai Latvijas tautsaimniecībai, ne tikai tuvākajam reģionam (piemēram, Olaines Tehnoloģiju koledža, Ogres tehnikums (mežsaimniecībā), Rīgas Valsts tehnikums (drukas tehnoloģijās)).

Latvijas Republikas Valsts kontrole uzsvēra, ka “Sistēmas efektīvākai darbībai vairs nedrīkst atlikt ar tās darbības finansēšanu saistītu jautājumu izlemšanu” (2020, 3. lp.). “Profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstība pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi iespējama lielākoties pateicoties dāsnajam Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu ietvaros ieguldītajam finansējumam, kas faktiski ir ļāvis vairāk nekā desmit gadus nepārskatīt valsts budžeta finansējuma aktualitāti un finansēšanas sistēmas efektivitāti kopumā. Līdz ar to, ārējo finanšu resursu neesamības gadījumā, piemēram, ja tiek izvirzītas citas prioritātes ES Struktūrfondu finansējuma piešķiršanai un netiks domāts par profesionālās vidējās izglītības finansēšanas avotu paplašināšanu, profesionālās vidējās izglītības sistēmas attīstība un kvalitāte var tikt apdraudēta.” (Valsts kontrole, 2020, 8. lp.)[5].

Kotaktpersona: Anita Līce, LDDK Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja

[1] Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment

[2] Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 655 “Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”. Pieejami: https://likumi.lv/doc.php?id=164266

[3] Izglītības un zinātnes ministrija (2021). Konceptuālais ziņojums "Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/330051-par-konceptualo-zinojumu-par-profesionalas-izglitibas-programmu-finansesanu

[4] Finanšu ministrijas 21.06.2022. vēstule Nr. 3.2-2/2-2/1935 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta bāzi un papildus nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem 2023. - 2025.gadam”.

[5] Valsts Kontrole (2020). Profesionālā vidējā izglītība – vai kļuvusi pievilcīgāka un sagatavo valstī pieprasītus speciālistus? Ziņojums Nr. 2.4.1-6/2019, 22.09.2020. Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/profesionala-videja-izglitiba-vai-kluvusi-pievilcigaka-un-sagatavo-valsti-pieprasitus-specialistus