Jaunās izmaiņas Profesionālās izglītības likumā (PIL) ievieš ievērojamas pārmaiņas, un tās vajadzētu izmantot nozarēm darbaspēka konkurētspējas uzlabošanai. Ar grozījumiem likumā tiek ļauts nozarēm izveidot Nozaru eksāmenu centrus (NEC) un vienlaikus ir ieviests jauns profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments – Profesionālās kvalifikācijas apliecības. Tādējādi nozares var pašas regulēt situāciju, lai darba tirgū nokļūtu tikai speciālisti, kuriem ir nepieciešamās kompetences.

Pēc profesionālās izglītības programmas pabeigšanas tiks izsniegts iegūtās izglītības apliecinošs dokuments (diploms), kā tas notiek tagad. Savukārt Profesionālās kvalifikācijas apliecība apliecinās zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas nepieciešamas profesionālās darbības veikšanai. Vienkārši sakot, diploms apliecinās izglītības iegūšanu, profesionālās kvalifikācijas dokuments – kompetences atbilstību attiecīgajai kvalifikācijai, kā to prasa darba tirgus. Kāds būs profesionālo kvalifikācijas dokumentu pielietojums, to, visticamāk, noteiks nozares pašas. Jūrniecībā tas ir dokuments, ar kuru pieņem darbā. Lai saņemtu attiecīgā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, jābūt apgūtai profesiju standartā noteiktā līmeņa izglītībai. Norma attiecas uz visu līmeņu profesionālo izglītību un uz visām nozaru kvalifikāciju struktūrā iekļautajām kvalifikācijām.

Likums neaizliedz apvienot izglītības programmas noslēguma pārbaudījumu ar kvalifikācijas piešķiršanas eksāmenu, un daudzās profesijās tas likumsakarīgi tiks arī apvienots.

Latvijā ir ievērojams skaits dažāda līmeņa profesionālās izglītības absolventu dažādās profesijās, ar kuru sagatavošanas līmeni darba devēji nav apmierināti. Lai absolvents varētu iekļauties darba procesā, darba devējam ir jāvelta ievērojams laiks, pirms speciālistam varētu uzticēt amata pienākumos paredzēto darbu izpildi. Sevišķi tas attiecas uz dažādām inženiertehniskajām kvalifikācijām, kas iegūtas gan pēc arodizglītības, gan vidējās un augstākās profesionālās izglītības iestāžu beigšanas.

Latvijā jau šobrīd ir vairāki piemēri dažādās sfērās, kur ir ieviesta un strādā praksē kompetences novērtēšanas sistēma. Piemēram, pēc autoskolas beigšanas jums ir jānokārto eksāmeni CSDD, lai saņemtu autovadītāja apliecību – profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Jūrniecībā ir izveidota līdzīga sistēma, un tā skar visu līmeņu kvalifikācijas, arī tās, kuru iegūšanai ir nepieciešams pabeigt LKI 5. un 6. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Izglītības diploms nedot iespēju strādāt uz kuģiem. Tas ir priekšnosacījums, lai kārtotu profesionālās kompetences eksāmenu un saņemtu kvalifikāciju apliecināšu dokumentu. Tikai ar šo dokumentu uzņem darbā uz kuģiem. Pēc 2019. gada (pēdējais audits) Eiropas Komisijas izvērtējuma Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas un sertificēšanas sistēma ir viena no vislabāk sakārtotajām sistēmām jūrniecībā starp visām dalībvalstīm. 2022. gada 16. decembra NEP Ziemas konferencē tika prezentēta mūsu labās prakses pieredze. Ceru, ka daļu no prezentētā varētu izmantot arī citas nozares, kuras redz vajadzību sakārtot speciālistu sagatavošanu un to nonākšanu darba tirgū ar vajadzīgajām profesionālajām kompetencēm.

Ideāli jau būtu, ja izglītības nozare spētu sagatavot vēl profesionālās izglītības programmas ietvaros speciālistus darba tirgus pieprasītajā līmenī un nokārtotais noslēguma pārbaudījums garantētu nepieciešamo kompetences līmeni profesionālās darbības veikšanai atbilstoši kvalifikācijai. Diemžēl izglītības sistēmā eksāmens ir pārāk bezpersonisks nozarēm, birokratizēts, teorētiski samākslots un piemērots, lai programmu beidzēji saņemtu tikai izglītību apliecinošus dokumentus. Eksāmenu komisijas atšķaidīšana ar dažiem pieejamiem nozares ekspertiem nedot iespējas pilnvērtīgi novērtēt kompetences līmeni, ko prasa darba tirgus. Šodienas izglītības sistēmai trūkst gan finanšu līdzekļu, gan augsti kvalificētu mācībspēku, lai varētu uz to paļauties. Nedomāju, ka tuvākajos gados varētu gaidīt kādus ievērojamus uzlabojumus.

PIL grozījumi paver nozarēm iespējas pašām regulēt situāciju, lai darba tirgū nokļūtu tikai speciālisti, kuriem ir nepieciešamās kompetences, kuri var iekļauties darba tirgū un veikt profesionālo darbību atbildīgi un kompetenti.

Nozarēm vispirms vajadzētu apzināt:

1. Kādas ir viņu iespējas izveidot savu eksaminācijas un profesionālās kvalifikācijas dokumentu piešķiršanas un uzskaites sistēmu?
2. Vai veidot autonomu sistēmu, vai tikai uz daļējām funkcijām bāzētu? Ar ko tādā gadījumā sadarboties? Kāds būs funkciju sadalījums?
3. Kādas nozares kvalifikācijas tas skars?
4. No kurienes piesaistīt līdzekļus ilgtspējīgas NEC darbības nodrošināšanai?
5. Kāda normatīvā bāze nozarei ir jāizstrādā? Kas to izdarīs? Prasības profesionālās kvalifikācijas dokumentu iegūšanai ir jāizstrādā pašai nozarei, ne IZM.
6. Vai ir vajadzība pēc kategoriju, pakāpju (gradācijas) ieviešanas kvalifikācijās?
7. Uz kādu laiku tiks izdoti kvalifikāciju apliecinošie dokumenti? Kā un kur nodrošināt kvalifikācijas uzturēšanas (celšanas) kursus? Varbūt jāievieš citi papildu kursi? Kādi būtu nosacījumi speciālistu izaugsmei, re-eksaminācijai?
8. Vai, iekārtojoties darbā, tiks prasīta kvalifikācijas apliecība?
9. Kā nodrošināt sistēmu ar kvalificētiem vērtētājiem? Kāda būs viņu apmācība un apmaksas kārtība?
10. Kas izstrādās un uzturēs datubāzi, arhīvu, iekšējās kārtības procedūras kvalitātes nodrošināšanai?

Galvenie jautājumi – kurš uzņemsies atbildību to darīt un no kurienes ņemt finanses. Pilna mēroga sistēmas izstrādei nozarē būs vajadzīgi gadi divi.

Jūrniecībā ir ieviesta visaptveroša, autonoma sistēma. Mums nav pretenziju no darba devējiem, ka darba tirgū ieplūst nesagatavoti speciālisti. Tas nav viegls darbs –  izveidot efektīvi strādājošu sistēmu, bet diez vai ir cita iespēja, ja mēs vēlamies kvalitatīvus nozares speciālistus un produktivitātes izaugsmi. Aprobežoties ar ekspertu iesaisti programmu noslēguma eksāmenos pēc izglītības nozares izstrādātās metodikas neko īpašu nozarēm nedos. Jau šodien taču darba devēji deleģē savus ekspertus.

Mans ieteikums nozarēm būtu sagatavoties un veikt revolucionāras pārmaiņas uzreiz visos līmeņos ar mērķi krasi mainīt situāciju par labu konkurētspējīgu darbinieku ieplūšanai darba tirgū. Mazi solīši neko nedos, tagad PIL grozījumi nozarēm piedāvā izrāviena iespējas. Caur kompetences izvērtēšanu NEC ir iespēja dot saprast pretendentam, kā viņam trūkst, apgūt vajadzīgo un pierādīt kompetenci atkārtoti, pat vairākas reizes, ja vajag. Sākums nekad nav viegls.

Pēc jūrniecības nozares pieredzes, sākumā ar pirmo reizi nokārtot eksāmenu un savu atbilstību standartiem spēja pierādīt ap 50%. Daži eksāmenu lika 3 un vairāk reizes. Tagad reti kurš nenoliek ar pirmo vai otro reizi. Ir arī dota iespēja likt uz zemāka līmeņa kvalifikāciju, ja ir vajadzība. Profesionālās kvalifikācijas dokumentam ir jābūt kā kvalitātes zīmei. Mums izdevās, izdosies arī jums!

Zinu, ka vairākas nozares jau daudz ko ir izdarījušas speciālistu kvalitātes uzlabošanai, arī veicot profesionālo novērtēšanu un sertifikātu izdošanu, vismaz zemāku līmeņu speciālistiem.

Jūrniecībā ir daudz vērtīgu piemēru, gan kompetences uzturēšanas un pilnveides jomā (mazās kursu programmas), gan efektīvu mācību prakšu programmu izstrādē, re-sertificēšanas jautājumos, darba organizācijā, ko varētu izmantot citās nozarēs. Arī paši varbūt ko vērtīgu iegūsim no citām nozarēm. Tagad strādājam pie “eJūrnieks” digitālās platformas koncepta, kas ļautu pāriet pavisam citā digitalizācijas līmenī jūrnieku, kuģu īpašnieku, mācību centru u.c. ieinteresēto pušu interesēs.

Vienmēr ar prieku padalīsimies savā pieredzē, varbūt spēsim ieteikt vai parādīt ko vērtīgu. Ja nē, tad vismaz pārliecināsieties, ka jums tas neder un jāiet savs ceļš.

Autors: Jāzeps Spridzāns, Transporta un Loģistikas Nozares ekspertu padomes priekšsēdētājs, Latvijas Kuģu Kapteiņu asociācijas prezidents