Profesionālā izglītība Latvijā ir patstāvīgā pārmaiņu procesā - ir paveikts liels darbs profesionālās izglītības satura reformas īstenošanā, ir modernizēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra un materiāli tehniskā bāze. Ir izveidota darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma prognožu atspoguļošanas platforma, kā arī drīzumā tiks ieviesta profesionālās izglītības monitoringa sistēma.

Pozitīvi vērtējami plānotie grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas padarīs profesionālo izglītību elastīgāku. Vienlaikus pārāk maz jauniešu Latvijā izvēlas vidējo profesionālo izglītību pēc 9. klases (šobrīd 38%, bet vēlams 50%). Tāpat ievērojams skaits izglītojamo priekšlaicīgi pārtrauc vai neturpina mācības.

Arvien vairāk profesionālās izglītības pārvaldībā tiek iesaistīti darba devēji, tādējādi veicinot savstarpēju izpratni par izglītības piedāvājumu un darba tirgus vajadzībām, piemēram, darba devēju iesaiste izglītības iestāžu konventos, NEP izveide, darba devēju iesaiste modulāro programmu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu izstrādē, veiksmīgi attīstīta profesionālo skolu sadarbība ar uzņēmējiem prakšu un darba vidē balstītu mācību kā jaunas profesionālās izglītības apguves formas ieviešanā,  u.c.  

LDDK Nozaru ekspertu padomes aicina iepazīties ar priekšlikumiem Profesionālās izglītības likuma grozījumiem.

Jaunas kvalifikācijas Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā 

Runājot par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru (LKI) NEP rosina attīstīt LKI, veidojot elastīgu pieeju un atverot to darba tirgum nepieciešamām kvalifikācijām, it īpaši tālākizglītības un profesionālās pilnveides kvalifikācijām, kas ir augstākas par kvalifikāciju ietvarstruktūras 4. līmeni.

Lai mērķtiecīgi un pārraudzīti atvērtu LKI jaunām kvalifikācijām, ir nozīmīgi sadarboties darba devēju, darba ņēmēju un valsts puses pārstāvjiem, lai būtu iespējams iekļaut tautsaimniecībai nepieciešamās profesijas, to specializācijas, kā arī saskaņot atbilstošus profesijas standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības.

Nozaru pārstāvju iesaiste eksaminācijas procesā

NEP aicina arī rast iespēju ļaut šo procesu pilnībā nodrošināt arī nozari pārstāvošajai organizācijai, ja tā ir izpildījusi visas kvalitātes prasības (veicināt nozaru eksaminācijas centru izveidi). Tāpat nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu šī procesa nodrošināšanai.

Profesionālās izglītības iestāžu tipi un kritēriji to noteikšanai PIL

Profesionālās izglītības likumā plānots precīzāk definēt profesionālās izglītības iestāžu tipus. Šobrīd domas dalās, cik detalizēts izglītības iestāžu apraksts būtu jāiekļauj likumā. 

NEP atbalsta pieeju, ka kritēriji profesionālās izglītības iestāžu piederības noteikšanai tiek iekļauti MK noteikumos. Kvantitatīvo kritēriju iekļaušana PIL dinamiskas attīstības apstākļos, kādi šobrīd ir profesionālajai izglītībai Latvijā, var radīt neparedzamus sarežģījumus nākotnē, tāpēc racionālāks risinājums būtu regulējumu veidot ar MK noteikumu palīdzību. 

Vērtējot līdz šim noteiktos kvantitatīvos kritērijus PIKC statusa iegūšanai un pārnesot tos uz aktualizējamo PII tipoloģiju, kvantitatīvos kritērijus jāpiemēro par pamatu ņemot izglītības iestāžu stratēģiskās specializācijas virzienus un izglītojamo skaitu konkrētu nozaru programmās, nevis noteikt minimālo nepieciešamo izglītojamo skaitu vienā izglītības iestādē. Kvantitatīvie kritēriji (programmu skaits, audzēkņu skaits utt.) nedrīkst būt izslēdzoši.

Nozaru pārstāvju skatījumā kvantitatīvais kritērijs ‘”izglītojamo skaits vienā izglītības iestādē” palīdzēja risināt PII optimizācijas jautājumus iepriekšējā pārskata periodā, bet vienlaikus tas ir radījis augsni pārlieku lielai izglītības programmu sadrumstalotībai, programmu dublēšanos blakus esošās izglītības iestādēs, nav veicinājis izglītības iestāžu specializēšanos. Ir nepieciešams  vienoties par katras izglītības iestādes stratēģisko specializāciju (vienā vai vairākās nozarēs) un tajā noteikt minimālo izglītojamo skaitu.

Vairumā gadījumu var noteikt, ka stratēģiskās specializācijas  nozarē katru gadu ir jāuzņem vismaz divas pilnas izglītojamo grupas, it īpaši tehnoloģiski sarežģītās un finansiāli ietilpīgās nozarēs, kur izglītības iestādēs programmu modernizācijai ir ieguldīti lieli materiālie resursi.

Izņēmums var būt šauras nozares, vai atsevišķas profesijas, kurās nav nepieciešams liels speciālistu skaits Latvijā, bet kuras ir valstij prioritāras. Šādiem stratēģiskās specializācijas virzieniem būtu jāpiemēro cita veida atbilstības kritēriji, t.i., kvantitatīvie kritēriji (programmu skaits, audzēkņu skaits utt.) nedrīkst būt izslēdzoši.

Šāda pieeja mazinās izglītības programmu piedāvājuma sadrumstalotību un veicinās lietderīgu un efektīvu resursu izmantošanu. Vienlaikus jāuzsver, ka papildus izglītības programmu piedāvājuma konsolidācijai ir jāveido fundamentāli jauna to finansēšanas kārtība, lai finansējums segtu gan izglītības īstenošanas, gan attīstības izmaksas.

Profesionālās tālākizglītības centru iespējas īstenot tālākizglītību atbilstoši LKI 5., 6. un 7. līmenim

Vairākas nozares ir identificējušas vajadzības pēc profesionālās tālākizglītības kvalifikācijām Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5. līmenī, kā arī augstākos līmeņos, kas ir nozīmīgas, lai nodrošinātu nepieciešamā darbaspēka sagatavošanu atbilstoši jaunākajām nozares prasībām.

Profesionālās izglītīgas likuma grozījumos ir iekļauta iespēja, ka nozaru pieprasīto profesionālās tālākizglītības kvalifikāciju apguvi var īstenot gan tehnikumi, koledžas, augstskolas un universitātes, gan nākotnē veidojamie profesionālās tālākizglītības centri. NEP aicina šādos centros atļaut īstenot profesionālās tālākizglītības programmas visos LKI līmeņos, t.sk. LKI 5., 6., un 7., izņemot 8. LKI līmeni, vienlaikus nosakot skaidras kvalitātes prasības. Šādi tālākizglītības centri varētu tikt veidoti arī esošo izglītības iestāžu un augstskolu ietvaros.

Profesionālās tālākizglītības attīstība LKI 5., 6., un 7. līmenī nekādā veidā nedevalvēs akadēmisko izglītību, jo katrai ir savs mērķis. Tieši otrādi, tā dos iespēju nozares profesionāļiem ar jau iegūtu profesionālo kvalifikāciju, t.sk. 5 – 8. līmenī, īsā laikā apgūt citu specializāciju, radniecīgu kvalifikāciju, vai paaugstināt savu kvalifikāciju.  Normatīvajā regulējumā jau šobrīd ir ietvertas prasības tālākizglītības programmu īstenošanai līdz 4. LKI līmenim, kas ir jāpapildina ar prasībām 5. – 7. LKI līmeņa kvalifikāciju ieguvei, lai tiktu nodrošināta kvalitāte, kā arī atbilstība nozares noteiktajām prasībām un “ieejas nosacījumiem”.

Lai arī šo speciālistu iegūtās profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences atbildīs noteiktam LKI līmenim, tālākizglītības rezultātā netiks iegūts akadēmisks grāds. Akadēmiska grāda piešķiršana ir tikai un vienīgi akreditētu augstākās izglītības iestāžu atbildība.

Atbalsts NEP lomas stiprināšanai

NEP uzsver, ka nepieciešams nodrošināt atbalstu regulāru pētījumu veikšanai par nozaru attīstības tendencēm izglītības piedāvājuma salāgošanai ar darba tirgus pieprasījumu. Līdz šim šāda izpēte veikta tikai atsevišķās nozarēs, kur nozaru asociācijām ir bijusi iespēja šādus pētījumus veikt.

Jāturpina darbs pie vienotas informācijas sistēmas pilnveides (VIIS un VPIS pilnveide), kā arī tās sasaistes ar citām valsts informācijas sistēmām, lai varētu pilnvērtīgi ieviest absolventu monitoringa sistēmu profesionālajā izglītībā. 

Kā arī nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu NEP funkciju pilnvērtīgai īstenošanai. Nozaru eksperti kā brīvprātīgo kopums ir ar darbiem apliecinājuši savu vēlmi un spēju iesaistīties profesionālās izglītības pilnveidē, tomēr, lai to varētu pilnvērtīgi īstenot, ir nepieciešams atbilstošs finansējums NEP funkciju izpildei.