Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK) un Ārvalstu investoru padomē (FICIL) esam izvērtējuši Ekonomikas ministrijas (EK) izstrādātās Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas (CAS) projektu un aicinām to uzlabot – ambiciozi, mērķtiecīgi un fokusēti plānot, kā panākt, lai Latvijas cilvēkkapitāls būtu Eiropā konkurētspējīgs.

Darba devēju organizācijas atzinīgi vērtē un pateicas Ekonomikas ministrijai par uzsākto darbu pie cilvēkkapitāla attīstības. Mūsdienu ekonomikā tikai valstis ar apsteidzošiem risinājumiem var panākt ilgtspējīgus rezultātus, kas ļaus katram iedzīvotājam veiksmīgi strādāt un veidot sabiedrības labklājību.

Jau ilgstoši esam norādījuši un nākuši ar priekšlikumiem par to, kā cilvēkkapitāla attīstību nenoslīcināt birokrātiskos, nekoordinētos pasākumos, kuros pārklājas resoriskās atbildības un tiek izšķērdēts valsts un Eiropas Savienības fondu (ESF) finansējums. Ir parādījusies cerība, ka turpmāk tiks ņemti vērā darba devēju attīstības plāni. Tomēr, izskatot stratēģijas pirmo projektu, jāpiekrīt Valsts Kontroles secinājumam par CAS, ka valsts pārvalde vēl aizvien nav spējusi vienoties par īstenojamām prioritātēm un datos balstītiem risinājumiem.

Šobrīd CAS pasākumu ievērojamais skaits un savstarpējās sasaistes trūkums nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu, kāda būs pasākumu ietekme uz tautsaimniecības attīstību un vai plānotā resursu sadale būs ekonomiska un efektīva. Vēl jo būtiskāk, ka joprojām tiek ignorēta problēma ar Valsts izglītības un attīstības aģentūras (VIAA) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) funkciju pārklāšanos, kas ne tikai neļauj īstenot vienotu pieaugušo izglītības stratēģiju, bet ir kliedzošs piemērs neefektīvai valsts pārvaldes darbībai un atsevišķu valsts iestāžu interešu lobēšanai.

Tuvākajos gados Latvijai vajadzēs pārkvalificēt vai uzlabot prasmes aptuveni 300 000 iedzīvotāju. Mums nepieciešama pieaugušo izglītības reforma – tā veidojama no jauna, balstot to tautsaimniecības attīstības vajadzībās un katra cilvēka spējās, ar skaidru, izmērāmu ietekmi uz sabiedrības un ekonomikas izaugsmi, t.sk., jāpalīdz katram iedzīvotajam mainīt savu darbības nozari vai apgūt tās prasmes un kvalifikācijas, kas nepieciešamas darba tirgū un ir labi apmaksātas, tā mazinot zemu ienākumu grupu veidošanos.

Tāpat darba devēji un nozaru asociācijas jau ilgstoši uzstāj uz STEM izglītības noteikšanu par valsts prioritāti, prasot novirzīt tam atbilstošu finansējumu un citus risinājumus. Nozares ir izrādījušas un pierādījušas gatavību iesaistīties, lai plānotie STEM izglītības pasākumi no fragmentētiem un savstarpēji nesaistītiem kļūtu par ambiciozu un koherentu plānu STEM izglītības attīstībai visos līmeņos.

IKT darbaspēku, inženierus un nozaru digitalizācijas speciālistus nevarēs sagatavot, ja STEM pasākumi netiks nodrošināti jau no pirmsskolas vecuma, ja pedagogi nesaņems nepieciešamo atbalstu, ja nebūs plaši pieejami kvalitatīvi mācību līdzekļi. Uzsveram, ka kvalitatīvas un plašas STEM prasmes ir būtisks priekšnoteikums nākotnes darba tirgus struktūras maiņai.

Ja valsts prasa uzņēmējiem ekonomisko izrāvienu, uzņēmēji prasa valsts politikas un rīcību kvalitāti. Darba devēju organizācijas šobrīd CAS projektu nav saskaņojušas un uzsver tā trūkumu būtiskumu - aicinām to uzlabot un esam gatavi līdzdarboties stratēģijas pilnveidē. Šis ir mums visiem svarīgs dokuments, tāpēc esam atsaukušies aicinājumam tikties ar Izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu, kā arī aicinājuši uz sarunu ministru prezidenti Eviku Siliņu, lai iepazīstinātu ar darba devēju redzējumu.