Publiskajā debatē arvien aktuālāka kļūst tēma par zaļo pārveidi (angļu val. green transition). Pasaulē un Eiropā ir noteikti klimatneitralitātes politikas mērķi - ir jāsamazina atkarība no importētām fosilajām degvielām un jāveicina vietējo resursu izmantošana, jāpalielina energoapgādes drošība un piegādes stabilitāte. Atbilstošu cilvēkresursu pieejamība ir izšķiroša Latvijā un citviet pasaulē, un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) no šī gada gan saviem biedriem, gan sabiedrībai piedāvā ekspertīzi un konsultācijas šajos un citos ar enerģētiku saistītos jautājumos.

Arvien nozīmīgāki kļūst jautājumi par atjaunojamo energoresursu pārvaldību, tehnoloģiju uzturēšanu un attīstību izmaksu efektīvā un ilgtspējīgā veidā. Latvijas uzņēmējdarbībai aktuālie iepriekš minētie jautājumi tika diskutēti Liepājā 2023. gada 19. oktobrī  konferencē “Atjaunojamā enerģija Latvijas tautsaimniecībā un profesionālās izglītības loma tajā”, ko rīkoja LDDK Nozaru ekspertu padomes sadarbībā ar Liepājas Valsts tehnikumu un Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju.

Kas ir atjaunojamās enerģijas avoti?

Atjaunojamie enerģijas avoti, saukti arī par atjaunojamiem energoresursiem, ir enerģijas avoti, kas iegūti no dabiskiem avotiem un kas atjaunojas dabiski. Tipiski piemēri ir saule, vējš, ūdens, biomasa un zemes siltums un citi.  Atjaunīgā enerģija rada mazāk oglekļa dioksīdu nekā fosilās degvielas un to ražo no brīvi pieejamiem dabas resursiem. Tādēļ atjaunojamiem enerģijas avotiem ir būtiska loma uzņēmumu zaļajā pārveidē un spējā samazināt CO2 emisijas izmaksu efektīvā un ilgtspējīgā veidā.

Kāda ir atjaunojamo energoresursu struktūra un attīstība?

Latvija atjaunojamo energoresursu patēriņa ziņā viennozīmīgi ir viena no līderēm gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, gan Baltijas valstu mērogā. Saskaņā ar CSP datiem atjaunojamie energoresursi ES 2021. gadā veidoja 22% no enerģijas galapatēriņa, savukārt, Latvijā – 42%.

ES galvenie atjaunojamie energoresursi ir biomasa (41%), vēja enerģija (13%), hidroenerģija (12%). Latvijā – kurināmā koksne (80%), elektroenerģija no ūdens, saules un vēja (14%). Latvijas galvenais atjaunojamais resurss ir hidroenerģija, kas veido aptuveni 70% no kopējās elektroenerģijas ražošanas.

Šī gada oktobrī ES dalībvalstis ir vienojušās noteikt jaunu atjaunojamo energoresursu mērķi enerģijas galapatēriņā 2030. gadam – 42,5%, tiecoties uz 45% (līdz šim noteiktais mērķis bija 32%). Tas nozīmē – gandrīz dubultot pašreizējo atjaunojamās enerģijas daļu ES galapatēriņā. Sagaidāms, ka katra ES dalībvalsts sniegs ieguldījumu šā kopīgā mērķrādītāja sasniegšanā. Klimatneitralitātes mērķa, energoneatkarības un ilgtspējas prasības dēļ ir nepieciešams rēķināties ar strauju atjaunojamo energoresursu pieaugumu un vajadzību Latvijā nodrošināt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu.

Liepājā notikušās enerģētikas konferences apmeklētāju vērtējumā vislielākais attīstības potenciāls Latvijā ir šādām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām: vēja enerģija, saules enerģija, hidroenerģija, atkritumu pārveide enerģijā, biomasa.

Attīstības perspektīvas īpaši ņemamas vērā, ievērojot to, ka Latvijā vēja elektrostacijas veido vien 5%, bet saules mikro ģeneratori un elektrostacijas - vien 1% no Latvijā saražotās elektroenerģijas no atjaunojamiem energoresursiem. Savukārt, jautājumā par siltumsūkņu saražoto elektroenerģiju Latvijā, iespējams, aktuāls būtu uzskaites jautājums jeb tā trūkums šobrīd Latvijas statistikā.

Zaļajai pārejai jāsasaistās ar taisnīgu pārkārtošanos

Pēc Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras (IRENA) datiem pasaulē uz 2020. gadu sasaistē ar atjaunojamo enerģiju bija nodarbināti 12 miljoni darbinieku ar augošu tendenci, jo īpaši, saules paneļu, biodegvielas, hidroenerģijas, saules apkures/ dzesēšanas, kā arī vēja enerģijas tehnoloģiju jomā.

Transformācija tehnoloģiskā ziņā ir acīmredzama, un attīstība zaļās enerģijas pieejamībā un popularitātē ir augoša, kas samazina pieejamo tehnoloģiju cenu. Tehnoloģiju attīstība pārveido darba tirgu: no inovāciju ģenerēšanas uz specifisku iekārtu ražošanu, uzstādīšanu un uzturēšanu.  

Vienlaikus tikai 15% aptaujāto enerģijas ražošanas sektora pārstāvju no Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas pauž pārliecību, ka ar zaļo transformāciju saistītajai enerģētiskajai un rūpnieciskajai pārveidei ir nepieciešamās prasmes un darbinieki (Energy Transition Trends Report 2022).

Enerģētikas sektoram nepieciešami spēcīgi mehānismi, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju darbiniekiem, kuru darba vietas zaudēs savu funkcionalitāti, pārtraucot fosilo energoresursu izmantošanu un pārejot uz zemu oglekļa emisiju resursiem.

Komunikācija un specifiskas prasmes kā virzītājspēks atjaunojamo energoresursu attīstībai

Ir vispāratzīts un sagaidāms, ka izmaiņas enerģētikas sektorā būs ar atšķirīgu ietekmi uz dažādām cilvēku grupām, tai skaitā darba ņēmējiem. Jau šobrīd ir jārisina ar darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju saistītie jautājumi un jānodrošina atbilstošas izglītības un prasmju apguves programmas.

Atjaunojamās enerģētikas konferences apmeklētāji par svarīgākajām prasmēm šīs jomas attīstības veicināšanai uzskata: inženiertehniskās prasmes; atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzturēšanas prasmes; energoiekārtu projektēšana un būvniecība; stratēģiskās plānošanas prasmes enerģētikā, piemēram, valsts pārvaldē, būvvaldēs, u.c. uzraudzības un kontroles iestādēs; atjaunojamo energoresursu attīstības prasmes. Tāpat mums nepieciešami speciālisti, kam piemīt ilgtspējas vadības prasmes, drošība darbā ar atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām, elektronikas un robotikas prasmes, augsta līmeņa digitālās prasmes, komunikācijas prasmes, lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnoloģiju prasmes.

Lai pārdomāti virzītu zaļo pārvedi, nepieciešama izglītības iestāžu sadarbība ar darba devējiem un pieejamas, ar atjaunojamiem energoresursiem saistītas mācību programmas, kas nodrošinātu darba tirgu ar speciālistiem.

Lai sekmētu nepieciešamo zaļo prasmju attīstību un izglītības satura izstrādi Latvijā, LDDK sadarbībā ar partneriem no Zviedrijas, Bulgārijas, Īrijas, Z-Maķedonijas, Latvijas, Spānijas, Īrijas un Nīderlandes īsteno Eiropas Komisijas granta projektu. Tā mērķis ir nodrošināt prasmju pilnveidi pieaugušajiem, veicināt virzību uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, izstrādāt elastīgu un iekļaujošu mācību un mācīšanas pieeju, lai atbalstītu pieaugušos izglītojamos apgūt darbam atbilstošas zaļās ekonomikas prasmes.

Lai atbalstītu Latvijas nozaru digitālo un zaļo pāreju un pielāgošanās procesus, LDDK sadarbībā ar BUSINESSEUROPE īsteno Eiropas Komisijas granta projektu. Tā mērķis ir sekmēt ES zaļā kursa un Fit for 55 tiesību aktu kopas pielāgošanu valsts ekonomikas vajadzībām pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, tostarp, zaļajām prasmēm un videi draudzīgām darbavietām, darba tirgus pielāgošanu un taisnīgu pāreju. 

Vienlaikus, pat ja darba tirgū būtu pieejami pietiekami kvalificēti speciālisti, atjaunojamo energoresursu sektors nevar attīstīties, ja sabiedrībā joprojām saglabājas māņi un aizspriedumi par tehnoloģijām, piemēram, vēja ģeneratoriem vai biogāzi un biometānu un to ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi.

Tādēļ, jānodrošina arī atbilstoša komunikācija ar iedzīvotājiem un ar atsevišķām interešu grupām. Nepieciešami zinoši komunikāciju speciālisti, kas izprot klimata pārmaiņas un saistītos pārmaiņu procesus nozarēs, lai spētu skaidrot arī enerģētikas zaļināšanas aspektus. Būtiskas ir stratēģiskās plānošanas prasmes enerģētikā, piemēram, valsts pārvaldē, būvvaldēs, u.c. uzraudzības un kontroles iestādēs.

Uzmanība jāpievērš arī politiskajiem signāliem, birokrātijas mazināšanai un skaidram redzējumam par nozaru attīstības  virzieniem, kas šobrīd iztrūkst. Latvijā  aizvien nav skaidras rīcībpolitikas par virzieniem, atbalstu un normatīvo regulējumu, kas veidotu noturīgu atjaunojamo energoresursu struktūru un palīdzētu sniegt ieguldījumu Latvijas energoneatkarībā un valsts drošībā.

Katram jāieliek sava artava valsts drošības stiprināšanā. Atjaunojamās enerģijas attīstība un tās lomas pieaugums uzņēmējdarbībā Latvijā ir viens būtisks solis mūsu valsts drošības stiprināšanā.

Raksta autores:

Inese Stepiņa, LDDK ģenerāldirektora vietniece, starptautisko un Eiropas Savienības lietu eksperte

Arta Dimbiere, LDDK enerģētikas un klimata eksperte

Zaļās un digitālās pārveides jautājumi tiek risināti ar LDDK piesaistītā ārējā finansējuma - EK Granta projekta atbalstu, projekta Nr. 101102266 (LDDK_GDT) Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai (Latvian employers for green and digital transition) ietvaros.

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.