30. jūnijā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Nozaru ekspertu padomju konference “Aktualitātes profesionālajā un pieaugušo izglītībā”, kas pulcēju teju 200 nozares profesionāļus un ekspertus.

LDDK prezidents Andris Bite, sveicot pasākuma dalībniekus, teica:

“Šobrīd arvien vairāk toni ekonomikas attīstībā nosaka speciālisti ar profesionālām zināšanām. Nozaru ekspertu padomes nodrošina mehānismu, kas ļauj pie viena galda savest kopā pieprasījuma un piedāvājuma puses. Turpmāk ir jāstrādā pie vēl efektīvākiem, mērķtiecīgākiem ieguldījumiem profesionālās izglītības attīstībā, lai darba tirgū nonāktu pieprasīti un sagatavoti speciālisti.”

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone pauda:

“Profesionālā izglītība ir piedzīvojusi apjomīgu, milzīgu reformu. Pēdējā pusgadā spilgtākais notikums bija grozījumu apstiprināšana Profesionālās izglītības likumā, kas turpina profesionālās izglītības satura reformu. Ir jādomā kādus soļus tālāk spert, lai uzlabotu un turpinātu paveikto. Liels solis domāšanas maiņā ir nozares eksaminācijas centrs. Mēs ļoti ceram, ka nozares izmantos šo iespēju un strādās pie tās.”

Klātesoši bija arī politiķi – video uzrunā pasākuma dalībniekus sveica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, diskusijās piedalījās Finanšu ministrijas parlamentarais sekretārs Atis Zakatistovs, savukārt par likumdevēja vīziju profesionālās izglītības attīstībā klātesošos uzrunāja Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (IKZK) priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kurš izklāstīja paveikto un nākotnes izaicinājumus nozarē, t.sk. profesionālajā izglītībā.

Daļa no pasākuma prezentācijām un diskusijām tika veltīta finansējuma jautājumiem.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina informēja par profesionālās izglītības finansēšanas modeļa attīstību, atzīstot, ka profesionālajai izglītībai atvēlētais finansējums nespēj nodrošināt nozares regulējumā paredzēto. Kā būtiskāko viņa norādīja nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansēto vietu skaitu profesionālās izglītības iestādēs. Tāpat eksperte norādīja uz vienu no šā brīža aktualitātēm – nepieciešamo finansējumu Ukrainas bēgļu atbalstam un Nozaru ekspertu padomju darba koordinēšanai.

Bet par plānotajiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļi profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības jomā turpmākajiem gadiem klātesošos informēja IZM Struktūrfondu departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un mūžizglītības attīstības jomā Gunta Arāja, kura atzina, ka ar ES atbalstu publiskajai infrastruktūrai, profesionālās izglītības satura attīstībai un darba vidē balstītas izglītības attīstībai ir izveidota sistēma, kas jāpilnveido. Infrastruktūras attīstībai jāiet līdzsvarā ar iespējām šīs investīcijas izmantot, savukārt izglītības programmām jābūt pielāgotām darba vidē balstītām mācībām.

Klātesošie diskutēja par optimālajiem modeļiem esošajā finansējuma modelī un optimālajiem risinājumiem. Viedokļu apmaiņā piedalījās arī Profesionālās izglītības biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Ruperts, Būvniecības NEP priekšsēdētājs, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele.

Daļa no pasākuma bija veltīta aktuālajiem datiem profesionālajā izglītībā un darba tirgū. Ar aktuālajām darba tirgus prognozēm dalījās  Ekonomikas ministrijas vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Savukārt Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Izglītības atbalsta un starptautiskās sadarbības departamenta direktore Inta Asare informēja par aptaujas rezultātiem, kas vēsta par jomām, kādās jaunieši vēlētos mācīties.

Bet VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore  Elīna Purmale-Baumane un Mūžizglītības datu analītikas nodaļas vadītāja Zanda Rutkovska izklāstīja projekta par nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi aktualitātes.

Viena no pasākuma daļām bija veltīta labās prakses piemēriem, ar ko dalījas izglītības iestādes un organizācijas, to vidū biedrība “Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija” izpilddirektors Sandis Dejus, kurš vienlaikus uzsvēra darba spēka trūkumu ūdensapgādē un notekūdeņu apsaimniekošanā.

Savukārt Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Armagana pasākumu noslēdza ar stāstījumu par valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanu nozares kvalificētu speciālistu sagatavošanai.

Konferences ierakstu variet skatīt šeit:

Nozaru ekspertu padomes ir trīs pušu - valsts, nozares darba devēju organizāciju un arodbiedrību sadarbības institūcija, kuras nolūks ir sekmēt nozares profesionālās izglītības efektivitāti un kvalitāti, kā arī profesionālo organizāciju un nozares speciālistu iesaisti cilvēkresursu attīstības politikas veidošanā.

Nozaru ekspertu padomes ir trīs pušu - valsts, nozares darba devēju organizāciju un arodbiedrību sadarbības institūcija, kuras mērķis ir sekmēt nozares profesionālās izglītības efektivitāti un kvalitāti, kā arī profesionālo organizāciju un nozares speciālistu iesaisti cilvēkresursu attīstības politikas veidošanā.

Lai informētu un diskutētu par aktuālāko un būtiskāko, divas reizes gadā tiek rīkotas NEP konferences.