Lai novērstu Covid-19 krīzes radītos zaudējumus, atjaunotu ekonomiku un palīdzētu visai sabiedrībai pielāgoties jaunajiem apstākļiem, būtiska loma lēmumu pieņemšanas procesā ir sociālajiem partneriem. Tā uzsver ES iestādes – Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija, kā arī Finanšu ministrija sanāksmē ar sociālajiem un sadarbības partneriem par ES investīcijām 2021.-2027.gada plānošanas periodā.

Ņemot vērā to, ka joprojām turpinās darbs pie daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027.gadam, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) aicinājis sociālos partnerus visā Eiropā aktīvi iesaistīties diskusijās par ES daudzgadu budžetu un ES atveseļošanas plānu, lai veidotu saskaņotu un efektīvu reakciju, pielāgojot rīcībpolitikas virzienus sekmīgai uzņēmējdarbībai un ekonomikas atjaunošanai.

ES atveseļošanas plāns un budžets 2021.–2027. gadam ir mērķēts uz to, lainovērstuCovid-19 radīto kaitējumu, reformētu ekonomikas un pārveidotu sabiedrības. Konverģences, noturības un pārveidošanas mērķi ir stingri balstīti uz ES prioritātēm: klimata pārmaiņas, digitālā transformācija, Eiropas vērtības un spēcīgāka Eiropa pasaulē.

Lai pārrunātu ES investīciju aktualitātes un sociālo partneru iesaisti visu nozaru plānošanas dokumentu izstrādē, 4. augustā Finanšu ministrijā norisinājās tikšanās ar sociālajiem un sadarbības partneriem “Eiropas Savienības investīcijas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā”. Sanāksmes laikā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tika pārrunāti aktuālākie jautājumi attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu pēc 2020. gada: Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, plānotais laika grafiks, kā arī partneru iesaiste plānošanas procesā. 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) gan iesaistoties Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam satura izstrādē, gan arī Covid-19 krīzes laikā gatavojot priekšlikumus epidemioloģiskās situācijas stabilizācijai, nodarbinātībai un sociālam mieram ar valsts budžeta un ES fondu finansējumu. LDDK ir norādījusi, ka būtiski jāpalielina valsts spēja nopelnīt,

• veidojot ilgtspējīgu investīciju politiku nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai reģionos ar ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā vietējai sasniedzamībai, sekmējot zaļo ekonomiku un digitālo transformāciju,
• investējot pašvaldību īres namu un dzīvojamā fonda būvēšanā,
• palielinot uzņēmumu piekļuvi apgrozāmajiem līdzekļiem grantu un aizdevumu veidā,
• palielinot ieguldījumus pētniecībā, uzlabojot produktivitāti un veicinot pāreju uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku,
• sekmējot labu zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksportu ar eksporta kredītiem uzņēmējdarbībai, uzņēmumu darbības pārorientācijai, modernizācijai un starptautiskajai konkurētspējai (arī būvniecībai un remontdarbiem),
• nodrošinot arī vietējo preču un pakalpojumu pieprasījumu.

Savukārt, lai atgrieztu nodarbinātības rādītājus pirmskrīzes līmenī, vispirms

• jānodrošina atbalsts strādājošajiem uzņēmumos veselības drošības aizsardzības pasākumu ieviešanai, kā arī
• jāizstrādā mērķtiecīga nodarbinātības politika, ieviešot īslaicīgās nodarbinātības risinājumu sistēmu nākotnes krīzes situācijām vai gadījumiem, kad uzņēmumi citu iemeslu dēļ nonāk īslaicīgās grūtībās: saīsinātais darba laika (short time work) un pagaidu atlaišanas (temporary layoff) atbalsta sistēmas.

Eiropadomes 2020.gada 21.jūlija lēmums par daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam un jauno ES Atveseļošanas instrumentu paver plašas iespējas valsts attīstībai un izaugsmei, kas ļaus vēl pilnvērtīgāk īstenot Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam paredzēto. Lai vienošanās par daudzgadu budžetu stātos spēkā, nepieciešams atbalsts no Eiropas Parlamenta.

LDDK arī turpmāk ir gatava aktīvi piedalīties diskusijās ar atbildīgajām ministrijām par nozaru prioritārajiem investīciju virzieniem plānošanas dokumentu izstrādes procesā, veicamām reformām, atbalsta pasākumiem un investīciju projektu izstrādi. Tikai kopējā darbā iespējams nodrošināt tautsaimniecības stabilizāciju un transformāciju, mērķtiecīgi izmantojot un pielāgojot valsts atbalsta mehānismus Latvijas stratēģijā COVID-19 krīzes radīto seku mazināšanai noteiktajos rīcības virzienos: stabilizācija, pārorientācija un izaugsme.