Jaunumi,Ekspertu viedokļi

Profesionālā tālākizglītība augstākās izglītības līmenī – jaunums profesionālās izglītības sistēmā, ko paredzēts ieviest, grozot likumu

21. Februāris, 2022

Grozījumi likumā paredz ieviest profesionālo tālākizglītību augstākās izglītības līmenī. Kas plānots? Kādas darba tirgus vajadzības tas risinātu?

Drīzumā varētu tikt apstiprināti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas ir jau sen gaidīti profesionālās izglītības politikas veidotāju un īstenotāju vidū, jo tie paredz daudzus uzlabojumus, lai profesionālo izglītību padarītu elastīgāku un piemērotāku mūžizglītības vajadzībām. Likumprojekts šobrīd tiek skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā jau 3. lasījumā.

1. Ieskats plānotajos grozījumos Profesionālās izglītības likumā attiecībā uz profesionālo tālākizglītību

Viens no jauninājumiem, ko paredz grozījumu likumprojekts, ir profesionālās tālākizglītības pieejamības paplašināšana augstākās izglītības līmenī, nosakot, ka profesionālās tālākizglītības programmas var īstenot augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas ieguvei līdz pat 7. LKI līmenim (atbilstoši 2. līmeņa profesionālai augstākai izglītībai (maģistra grādam)).

Šobrīd spēkā esošajā Profesionālās izglītības likuma redakcijā profesionālās tālākizglītības programmas bija pieļaujamas tikai, augstākais, atbilstoši ceturtās profesionālās kvalifikācijas līmenim (Profesionālās izglītības likums, 27(8)), kas atbilst 5. LKI jeb 1. līmeņa profesionālā augstākā (koledžas) izglītībai[1].

Grozījumu likumprojekts arī paredz precizēt profesionālās tālākizglītība definīciju, tajā iegūstamās profesionālās kvalifikācijas skaidri piesaistot nozaru kvalifikāciju struktūrai (NKS): “12) profesionālā tālākizglītība — profesionālās izglītības veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas iekļauta NKS. Ja profesionālā kvalifikācija nav iekļauta NKS, prasības tās ieguvei ir noteiktas normatīvajos aktos” Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, 2021, 9-10).

Līdzīgi arī profesionālo pilnveidi ir iecerēts definēt kā profesionālās izglītības veidu, kas dod iespēju apgūt vai pilnveidot profesionālās kvalifikācijas daļu, kas ir iekļauta NKS.

Turklāt grozījumu likumprojekts paredz paplašināt iespējas arī tehnikumiem īstenot profesionālās tālākizglītības programmas 5. LKI līmenī: “tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošās izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei” (Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, 2021, 45-46). Tas pavērtu iespējas pieaugušajiem attīstīt savas iepriekš iegūtās profesionālās zināšanas un prasmes augstākā līmenī tālākizglītības formā.

2. Nozaru piemēri par profesionālās tālākizglītības nepieciešamību augstākās izglītības līmenī

Profesionālās tālākizglītības nepieciešamību augstākās izglītības līmenī spilgti ilustrē vairāki piemēri, kurus aprakstījusi Beperščaite (2021):

Metālapstrāde

Ienākot jaunām tehnoloģijām metālapstrādē,  metināšana un tās apjomi veido nozīmīgu ražošanas sastāvdaļu. Vairums inženiertehnisko produktu (transportā, enerģijas ražošanā, naftas un gāzes nozarē, mašīnbūvē, pārstrādē, celtniecībā utt.) balstās uz metināšanu. Daudzi uzņēmumi Latvijā ieguvuši ISO 9001 sertifikāciju savām kvalitātes vadības sistēmām, taču šāda sertifikācija vēl nespēj pietiekami pierādīt uzņēmuma spēju ražot nepieciešamās kvalitātes produkciju. 

No 2007. gada Eiropas Metināšanas federācija (EWF) un Starptautiskais Metināšanas institūts (IIW)  izveidoja vienotu ražotāju sertifikācijas sistēmu, izstrādājot vadlīnijas un starptautiskos standartus (ISO 3834 “Kvalitātes prasības metināšanai. Metālisko materiālu kausēšanas metināšana”, LVS EN 1090 + A1:2012 “Tērauda konstrukciju un alumīnija konstrukciju izgatavošana”, ISO 14731 “Metināšanas darbu uzraudzība. Uzdevumi un atbildība”), nodrošinot vienotas prasības ražošanai un  speciālistiem. 

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas 2021. gada janvārī veiktā uzņēmumu aptauja liecina, ka 2020. gadā tikai  mašīnbūves un metālapstrādes nozarē vien (speciālisti vajadzīgi arī citās nozarēs) pieprasīti 45 speciālisti ar starptautisko kvalifikāciju (IWE, IWT, IWS). 

NKS ir iekļautas 5. un 6. LKI līmeņa profesionālās kvalifikācijas metināšanā, kuru īstenošana ir iespējama tikai tālākizglītībā:

  • 5. LKI līmeņa profesionālā kvalifikācija “Metināšanas tehnologs (IWT)”, kā specializācija 4. LKI līmeņa profesionālajai kvalifikācijai “Mašīnbūves tehniķis” vai “Rūpniecisko iekārtu mehāniķis”, vai 5. LKI līmeņa profesionālajai kvalifikācijai “Mašīnbūves speciālists”.
  • 6. LKI līmeņa profesionālā kvalifikācija “Metināšanas inženieris (IWE)”,  kā specializācija 6. LKI līmeņa profesionālajai kvalifikācijai “Mehānikas inženieris”.

Līdz šim nozare risinājumu ir atradusi sadarbībā ar Vāciju, veicot apmācību Rīgas 3. arodskolā. Izglītības dokumentu izsniedz nevis Latvijas izglītības institūcija, bet gan Vācijas.

Mašīnzinības

Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību NKS ceturtajā LKI līmenī ir iekļautas profesionālās kvalifikācijas “Transportlīdzekļu diagnostiķis” un “Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais vērtētājs”, kuras pēc savas būtības ir piektā LKI līmeņa tālākizglītībā īstenojamas kvalifikācijas. 

Attiecībā uz Transportlīdzekļu diagnostiķi: NKS ir iekļauts nosacījums – šo profesionālo kvalifikāciju var iegūt tikai pēc iegūtas automehāniķavai smago spēkratu mehāniķa profesionālās kvalifikācijas. Koledžas izglītībā šo profesionālo kvalifikāciju nebūtu atbilstoši iegūt, jo diagnostiķa darba specifika nav saistīta ar servisa vai cita veida struktūrvienības vadīšanu, kas tiek apgūta augstākās izglītības programmās. Pēc šīs kvalifikācijas nav arī iespējams nodrošināt pēctecību 6. LKI līmenī. Arī citās valstīs nav atrodami piemēri, kad transportlīdzekļu diagnostiķa kvalifikācijas (vai līdzvērtīgu) programma tiktu īstenota 5. EKI kā augstākās izglītības sākotnējā posma programma. Igaunijā, Šveicā, Vācijā šāda kvalifikācija tiek  iegūta tālākizglītībā 5. EKI līmenī, ar nosacījumu par iepriekš iegūtu automehāniķa vai citu nozares kvalifikāciju. 

Attiecībā uz Sauszemes transportlīdzekļu tehnisko vērtētāju: NKS ir iekļauts nosacījums – šo profesionālo kvalifikāciju iegūtas automehāniķa vai  smago spēkratu mehāniķa profesionālās kvalifikācijas. Praktiskā darba pieredzei transportlīdzekļu remontā jābūt ne mazāk kā 5 gadi. Apsvērumi par kompetencēm un izglītības turpināšanu 6. LKI līmenī līdzīgi kā Transportlīdzekļu diagnostiķa gadījumā. 

Būvniecība

EM rīkotā iepirkuma ietvaros ir izveidota darba grupa, kas izstrādā vairākus 6. un 7. LKI līmeņa PS un gatavo priekšlikumus Būvniecības Nozares kvalifikāciju struktūras aktualizēšanai. 5. LKI līmenī ir iekļautas profesionālās kvalifikācijas “Inženierbūvju būvdarbu vadītājs” ar specializācijām “Transportbūvju būvdarbu vadītājs”, “Hidromeliorācijas būvdarbu vadītājs” un “Ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvdarbu vadītājs”, kā arī Ēku būvdarbu vadītājs”, “Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs”. Profesijām ir kopīgais saturs  un specializētais saturs. Profesionālajā darbībā nereti veidojas situācijas, kad, iegūstot būvdarbu vadītāja sertifikātu vienā no būvniecības jomām, rodas nepieciešamība iegūt sertifikātu arī citā jomā. Iespēja iegūt citai specializācijai atbilstošu sertifikātu tālākizglītības ceļā ir racionālākais risinājums. Līdzīgas situācijas nozarē ir arī 6. LKI  un 7. LKI līmeņos.

IKT

NKS attiecībā uz 5. LKI līmeņa profesionālās kvalifikācijas “Informācijas sistēmu drošības speciālists” apguvi ir iekļauts nosacījums – iepriekš iegūta 5. LKI līmeņa profesionālā kvalifikācija “Datorsistēmu un datortīklu administrators” vai cita profesionālā kvalifikācija, vai akadēmiskais grāds IKT nozarē.

Visiem pretendentiem, kuriem ir iegūta profesionālā kvalifikācija vai akadēmiskais grāds nozarē 5. – 7. LKI līmenī, nav nepieciešams atkārtoti apgūt augstākās izglītības studiju programmu. Racionālākais risinājums šīs kvalifikācijas iegūšanai būtu tālākizglītības programmas ietvaros. 

Kokrūpniecība

5. LKI līmeņa profesionālā kvalifikācija “Kokapstrādes tehnologs” ir iegūstama, ja iepriekš ir iegūta 4. LKI līmeņa profesionālā kvalifikācija “Koka izstrādājumu ražošanas tehniķis” vai ir noteikta praktiskā pieredze nozarē. Tālākizglītības programma būtu piemērots veids, kā iegūt šo kvalifikāciju.

Drukas un mediju tehnoloģijas

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija 5. LKI līmeņa izglītības programmas īstenošanu profesionālās kvalifikācijas “Ražošanas tehnologs (drukas un mediju tehnoloģiju jomā” iegūšanai profesionālās izglītības iestādē (Rīgas Valsts tehnikumā) saskata kā vienīgo iespējamo risinājumu, lai nozare tiktu nodrošināta ar nozares prasībām atbilstošiem speciālistiem.

Būvniecība – enerģētika – vides inženierija

Būvniecības NKS ir iekļautas 5. LKI līmeņa profesionālā kvalifikācija “Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs” un 6. LKI līmeņa “Inženierkomunikāciju būvinženieris”, kas ietver arī ūdens apgādes, gāzes apgādes, siltumapgādes un apkures sistēmas. 

Enerģētikas nozares NKS ir iekļautas 6. LKI līmeņa profesionālā kvalifikācija “Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieris” un 7. LKI līmeņa “Vadošais inženieris siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijās”. 

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru NKS (vides sektorā) – 5. LKI līmeņa profesionālā kvalifikācija “Ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības speciālists” un 6. LKI līmeņa kvalifikācija “Vides inženieris”.

Nozares eksperti uzskata – sadrumstalotību izglītībā novērst un racionālu piedāvājumu veidot var palīdzēt iespēja iegūt 5., 6. vai 7. LKI līmeņa profesionālo kvalifikāciju tālākizglītībā.

Avoti:

Beperščaite, G. (2021). Nozaru sniegtie piemēri nepieciešamībai veidot Profesionālo tālākizglītību, kā sistēmu 1. – 8. LKI līmeņos. Nepublicēts manuskripts.

Profesionālās izglītības likums (1999). Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/20244-profesionalas-izglitibas-likums

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (2021). Grozījumi Profesionālās izglītības likumā. Likumprojekts otrajam lasījumam. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/1F37E319435EA747C225878F00375141?

Autors: Anita Līce, LDDK nozaru ekspertu padomju nacionālā koordinatore