Latvijas Darba devēju konfederācija ir sniegusi komentārus un priekšlikumus attiecībā uz EK paziņojumu "Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam” (COM/2023/62):

• ES līmeņa priekšlikumos nepieciešams nodrošināt sinerģiju ar nacionālā līmenī spēkā esošajām industriālās politikas un bioekonomikas, biomasas un arī kūdras resursa ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnēm, stratēģijām un plāniem.

Tā, piemēram, Latvijas Bioekonomikas stratēģijā 2030 bioekonomika definēta šādi: “Bioekonomika ir tautsaimniecības daļa, kur ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi (augi, dzīvnieki, mikroorganismi u.c.), lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un enerģiju.”

Kūdras nozari varētu uzskatīt par bioekonomikas sastāvdaļu, jo no iegūtā produkta tiek ražota pārtika, atjaunotas mežu platības un veicināta sociālekonomisko faktoru risināšana. Turklāt aprites cikla beigās izmantotā kūdra nekļūst par atkritumu. Ņemot vērā minēto, būtu izvērtējama kūdras loma bioekonomikā un aprites ekonomikā. [1]

• Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam būtu jāfokusējas ne tikai uz ārējo tirdzniecību un piegāžu ķēžu drošību no trešajām valstīm, bet arī jārod spēja nodrošināt vietējas izcelsmes resursus, veicināt inovācijas vietējo resursu izmantošanā un rast ilgtspējīgu līdzsvaru starp dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu, dabas aizsardzību un apgādes drošību, kura caurvij visus plānā aprakstīto pasākumu kopumu.

Būtu nepieciešams nodrošināt inovācijas jaunās tehnoloģijās, kuras balstītas ES iekšējās piegāžu ķēdēs un integrējot labās prakses ražošanā, ievērojot tehnoloģisko neitralitāti. Būtiski ir neradīt nesamērīgus šķēršļus vietējo resursu izmantošanā, tādās jomās, kā enerģētika, ķīmiskā rūpniecība, apstrādes rūpniecība, ieguves rūpniecība un augstās tehnoloģijas.

ES dalībvalstīm būtu jāmācās no pēdējo gadu notikumiem, kuri pierādījuši, ka savienība nevar paļauties tikai uz diversificētiem piegādes kanāliem. Tādēļ būtu jāapzina savienībā esošie minerālresuri un bioresursi  un jāveicina to izmantošanu tādā veidā, lai sekmētu un nodrošinātu arī oglekļa ietilpīgu produktu konkurētspējīgu ražošanu.

ES normatīvajiem aktiem būtu jāveicina vietējās ieguves rūpniecības ilgtspējīga, tai skaitā tehnoloģiskā, attīstība un emisiju samazināšana, ne tās ierobežošana, jo tai ir būtiska loma izejvielu piegāžu un enerģētiskās drošības nodrošināšanai, arī ārkārtas situācijās.

• Attiecībā uz valsts atbalsta jautājumu, saskatāmi būtiski riski vienlīdzīgai konkurencei ES Vienotajā tirgū, ņemot vērā dažādās dalībvalstu kapacitātes valsts atbalsta sniegšanā. Eiropas Komisijai būtu jāpievērš uzmanību tam, lai tiktu nodrošināti vienlīdzīgas konkurences apstākļi un netiktu negatīvi ietekmēta augšupējā konverģence.

• Attiecībā uz siltumapgādes jautājumiem, būtiski, lai netiktu apzināti traucēta cietās biomasas izmantošana centralizētajā un individuālajā siltumapgādē. Lokālā un individuālā siltumapgādes ierobežošana, izmantojot vietējo atjaunojamo kurināmo, var atstāt būtisku sociālu ietekmi, tā kā individuālā siltumapgāde pamatā ir balstīta uz koksnes un koksnes produktu izmantošanu.

[1] Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. Gadam 10.lpp