Pētījumu secinājumi tika prezentēti š.g. 29.jūnija Eurofound  trīspusējās (dalībvalstu valdību, darba devēju un darba ņēmēju deleģēto pārstāvju) valdes tiešsaistes tikšanās laikā, kurā piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Eurfound salīdzinošā informācija un secinājumi par ES valstīm, tai skaitā Latviju, var kalpot par pamatu LDDK pārstāvju darbam Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas darba grupā, viedokļa veidošanai un priekšlikumu izstrādei.

Eurfound secinājumi par situāciju ES dalībvalstīs, tai skaitā, Latvijā:

1. DARBASPĒKA TRŪKUMS

Galvenās darba tirgu ietekmējošās tendences visā ES:

• klimata izmaiņas;
• tehnoloģiskās izmaiņas;
• demogrāfiskās izmaņas;
• globālās politiskās un ekonomiskās tendences.
• Izmaiņas rada transformējošas pārmaiņas, nepārtrauktus un jaunus izaicinājumus politikas veidotājiem:
  • nodarbinātībā un darba tirgū;
  • darba apstākļos;
  • dzīves apstākļos;
  • kolektīvo darba attiecību un sociālā dialoga saturā.

Papildus informācija prezentācijā šeit. 

• Visā ES ir vērojamas darbaspēka trūkums un tam ir saikne ar darba kvalitāti, proti,
  • īpaši izplatīts nozarēs un profesijās ar nepietiekamu darba vietu kvalitāti un dzimumu segregētās nozarēs;
  • atšķirības ir novērojamas atkarībā no nozares, nodarbošanās un reģiona. Jomas, kurās visvairāk saskaras ar darbaspēka trūkumu:
    • slimnīcas un veselības aprūpe
    • izglītība
    • ēdienu un dzērienu ražošanas/ pakalpojumi
    • rūpnieciskās tīrīšanas pakalpojumi
    • vietējās un reģionālās pašvaldības.
• Darba spēka iztrūkums:
  • Ierobežo ražošanu, inovācijas, konkurētspēju un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu;
  • Apdraud klimata neitralitātes un digitālās prasmes uzlabošanas mērķa sasniegšanu;
  • Noved pie darba intensifikācijas, kas kopā ar demogrāfiskajām tendencēm vēl vairāk saasina darba spēka trūkuma jautājumu.
• Darba spēka iztrūkuma novēršanas pasākumus jākoncentrē galvenajos virzienos, risinot ar to saistītos galvenos problēmjautājumus:
  • Piesaistīt darbaspēku. Jautājums, kas jārisina: neadekvāts atalgojums, iedzīvotāju skaita samazināšanās, zema iekšējā mobilitāte, nepievilcīgi darba apstākļi un neatbilstoša cilvēkresursu vadības politika;
  • Aktivizēt nepietiekami izmantoto cilvēkresursu. Jautājums, kas jārisina: zema neaizsargāto personu līdzdalības līmenis darba tirgū;
  • Ieguldīt esošā darbaspēka pilnveidē un paturēt to darba tirgū. Jautājums, kas jārisina: ekonomiskā izaugsme noteiktās nozarēs, zems investīciju līmenis apmācībās un vāja pielāgošanās izmaiņām, neatbilstošas izglītības izvēle, neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu.

Papildus informācija:

EUROFOUND ziņojums (28/03/2023): Pasākumi darbaspēka trūkuma novēršanai: Secinājumi turpmākajai politikai

“Labour shortages and the link with job quality”, Tina Weber & Jorge Cabrita prezentācija šeit .

2. MĀJOKĻU NEPIEEJAMĪBA

• Mājokļa pieejamības trūkums ir aktuāls ES un noved pie negatīvām sekām:
  • negatīvi ietekmējot cilvēku veselību un labbūtību;
  • iemieso nevienlīdzīgus dzīves apstākļus un nevienlīdzīgas iespējas,
  • pieaug veselības aprūpes izmaksas,
  • samazināta produktivitāte
  • rada vides kaitējumu sabiedrībai kopumā.
• Mājokļu pabalsti un sociālie mājokļi sniedz atbalstu daudziem cilvēkiem ES, taču pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm.
• Dalībvalstīs politikas veidotājiem jāuzrauga atbalsta izmantošana un jānovērtē nevienlīdzība, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi tām grupām, kurām tas ir nepieciešams. Piemēram,
  • kuru dzīves dārdzība pieaug straujāk nekā viņu ienākumi,
  • māju īpašniekiem bez hipotēkām, kuriem ir grūtības ar komunālajiem maksājumiem (enerģētiskā nabadzība),
• Vispārējā sociālā aizsardzība, ar labu piekļuvi pabalstiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpe var būt galvenais, lai nodrošinātu mājokli par pieņemamu cenu.

Papildus informācija:

EUROFOUND ziņojums (30/05/2023): Nepieejami un nepiemēroti mājokļi Eiropā

“Unaffordable and inadequate housing in Europe”, Massimiliano Mascherini & Hans Dubois prezentācija šeit .

Papildus informācija:

LDDK ir pārstāvēta ES aģentūras Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas apstākļu fonds (angļu val. European Foundation for the improvement of living and working conditions, EUROFOUND) trīspusējā valdē. EUROFOUND ir viena no trīspusējām ES aģentūrām,  kuru pārvaldībā piedalās sociālo partneru organizācijas.

EUROFOUND  darba prioritātes 2021.- 2024.gadam ir pievērsties jautājumiem, kurās tā var izmantot savas pamatzināšanas tādās jomās kā darba apstākļi, darba attiecības, nodarbinātība un dzīves apstākļi ar mērķi sniegt atbalstu ieinteresētajām personām,  sniedzot datos balstītus pierādījumus, kas var palīdzēt to politiskajai rīcībai. Papildus informācija šeit.

Informācija par EUROFOUNDiecerētajiem darbības virzieniem 2025.-2028.gadam, kas apspriests š.g. 29.jūnija trīspusējās valdes tikšanās pieejams šeit.