Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, arvien mazākam strādājošo skaitam nāksies uzturēt pieaugošu apgādājamo sabiedrības daļu. Turklāt, kamēr kopējais dzīves līmenis ir zemāks nekā vidēji ES, saglabājas arī emigrācijas plūsma. Tāpēc šādos apstākļos Latvijas uzņēmumos ir nepieciešams uzlabot produktivitāti un darba ražīgumu, plašāk izmantojot dažādas tehnoloģijas, tai skaitā digitalizācijas sniegtās iespējas. Digitalizācija var ietekmēt uzņēmējdarbību dažādos veidos – palielināt pārdošanas apjomu, automatizēt procesus, uzlabot komunikāciju, samazināt izmaksas u.c. Uz to, ka Latvijas uzņēmumiem nepieciešams vairāk izmantot savu digitālo potenciālu, norāda arī starptautiskas organizācijas, kā, piemēram, Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). 

Kāds ir digitalizācijas līmenis Latvijā?

Latvijas Centrālā Statistikas pārvalde (CSP), kā arī citu dalībvalstu statistikas biroji regulāri veic apsekojumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos, kurā tiek apsekoti dažādu nozaru komersanti ar vismaz 10 darbiniekiem. Tas ļauj novērtēt gan Latvijas uzņēmumu digitalizācijas līmeni, gan salīdzināt to pret pārējām dalībvalstīm pēc dažādiem parametriem. Ko rāda šo apsekojumu dati?

Latvijā internetu lieto praktiski visi uzņēmumi, kuros ir vismaz 10 darbinieku. Šis īpatsvars jau 2018. gadā sasniedza 99-100% līmeni, taču aizvien pieaugoša nozīme ir arī interneta pieslēguma ātrumam, jo no tā ir atkarīga dažādu moderno tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos. Latvijā internetu ar lejupielādes ātrumu vismaz 1 Gb/s izmanto 5,8% no uzņēmumiem ar vismaz 10 darbiniekiem, kamēr ES-27 vidējais šādu uzņēmumu īpatsvars ir 2 reizes lielāks un sasniedz 12,8%. Lietuvā tas ir vēl augstāks (13,3%), bet Igaunijā (5,3%) ir pat nedaudz zemāks nekā pie mums. Visbiežāk šādu ātrgaitas internetu izmanto lielie uzņēmumi (ar vismaz 250 darbiniekiem), un to īpatsvars Latvijā ir 17,9%, kamēr starp mazajiem uzņēmumiem to īpatsvars ir vien 5,3%. Arī citās ES valstīs attiecīgais īpatsvars starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem atšķiras apmēram 2-5 reizes. Ja skatās nozaru dalījumā, tad Latvijā šādu uzņēmumu īpatsvars ievērojami izceļas telekomunikācijas pakalpojumos (40,7%). 

Šobrīd Latvijā preču un pakalpojumu pārdošanas vērtība, izmantojot internetu vai citus datortīklus, sasniedz aptuveni desmito daļu (10,2%) no uzņēmumu apgrozījuma. Pēc šī rādītāja Latvija atpaliek gan no ES-27 vidējā (30,5%), gan no Igaunijas (15,6%) un Lietuvas (15,5%). Latvijas lielo uzņēmumu grupā attiecīgais īpatsvars ir nedaudz augstāks (12,1%), nozaru dalījumā augstākais rādītājs - datoru un elektronikas ražošanā (66,6%) un ceļojumu aģentūrās (63,1%). 

Pakāpeniski pieaug uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir sava mājaslapa. Ar tās palīdzību uzņēmumi var iepazīstināt savus klientus un partnerus ar savu preču vai pakalpojumu aprakstiem, cenām, nodrošināt preču pasūtīšanu, iepazīstināt ar darba piedāvājumiem u.tml. Šobrīd Latvijā divām trešdaļām (67,3%) uzņēmumu ar vismaz 10 darbiniekiem ir sava mājaslapa. Abās Baltijas kaimiņvalstīs attiecīgais rādītājs sasniedz apmēram ¾ no visiem uzņēmumiem: Lietuvā - 76,5%, Igaunijā – 77,3%. ES-27 vidējais šādu uzņēmumu īpatsvars ir augstāks (78,1%), atsevišķās valstīs (Somijā, Vācijā, Dānijā, Austrijā) pat pārsniedzot 90%. Salīdzinoši augstākais īpatsvars Latvijā ir lielajos uzņēmumos (98,1%) un vidējos uzņēmumos (86%), savukārt mazajos uzņēmumos mājaslapu izmanto vien 63,4%. Uzņēmumu īpatsvars, kuriem ir sava mājaslapa, atšķiras arī atkarībā no darbības nozares: Latvijā tas ir visaugstākais izmitināšanā, IKT un vairumtirdzniecībā, bet zemākais – transportā, būvniecībā un ēdināšanā. 

Pēdējos gados ir palielinājies uzņēmumu īpatsvars, kuri izmanto sociālos tīklus (piemēram, Facebook, LinkedIn, Xing, Viadeo, Yammer u.tml.). Ar to palīdzību ir iespējams vieglāk sasniegt un uzrunāt plašāku sabiedrības daļu. Šobrīd Latvijā aptuveni puse (54,1%) uzņēmumu izmanto sociālos medijus. Līdzīgs īpatsvars ir arī Lietuvā (56,6%) un Igaunijā (53,3%). ES-27 vidējais rādītājs ir nedaudz augstāks (58,9%), bet dažās valstīs (piemēram, Maltā, Dānijā, Kiprā, Somijā) tas sasniedz vismaz 80%. Latvijā (līdzīgi kā citās ES valstīs) sociālos tīklus izmanto gandrīz visi lielie uzņēmumi (93,7%), kamēr to īpatsvars ir salīdzinoši zemāks vidējos (69,9%) un mazajos uzņēmumos (50,4%). Šis īpatsvars ievērojami atšķiras arī atkarībā no darbības nozares. Visaugstākais tas ir izmitināšanā (89,4%), IKT (79,7%) un ēdināšanā (67,4%), bet zemākais – būvniecībā (31,9%) un transportā (33,2%). 

Atsevišķi uzņēmumi ir ieviesuši arī dažāda veida mobilās aplikācijas klientiem, kuras tiek izmantotas e-komercijai, lojalitātes programmu apkalpošanai, klientu atbalstam u.tml. Latvijā 3,3% no uzņēmumiem ar vismaz 10 darbiniekiem izmanto mobilās aplikācijas klientiem – tas ir zemākais rādītājs starp visām ES-27 valstīm. Arī kaimiņvalstu rādītāji ir vieni no zemākajiem (Lietuvā – 3,7%, Igaunijā – 4,6%), kamēr ES-27 vidējais īpatsvars ir 8,2%. Visaugstākais īpatsvars ir Somijā – 14,1%. Arī šeit jāatzīmē, ka starp lielajiem Latvijas uzņēmumiem mobilās aplikācijas klientiem izmanto vismaz katrs ceturtais (27,5%), kas ir pat vairāk nekā attiecīgajā uzņēmumu grupā Lietuvā, Igaunijā un ES-27. Salīdzinoši bieži mobilās aplikācijas klientiem izmanto Latvijas telekomunikācijas nozarē (27,8%). 

Latvijā šobrīd aptuveni trešdaļa (36,9%) uzņēmumu ar vismaz 10 darbiniekiem veic dažādu datu analīzi – gan no iekšējiem (pārdošanas, kontu u.tml. reģistriem), gan no ārējiem informācijas avotiem (piemēram, valsts iestāžu atvērtajiem datiem, sociālajiem medijiem u.c.). Pārsvarā to dara paši uzņēmumi, bet reizēm – ārējie pakalpojumu sniedzēji. Tam var būt svarīga nozīme pieņemot dažādus biznesa lēmumus – piemēram, lai sekotu pieprasījuma tendencēm, izvēloties savu mērķauditoriju, attīstot jaunus produktus u.tml. ES-27 vidējais rādītājs ir nedaudz zemāks (33,2%). Latvija šajā ziņā apsteidz arī Igauniju (25,6%), taču atpaliek no Lietuvas (40,5%). Visaugstākais rādītājs starp dalībvalstīm ir Ungārijā, kur datu analīzi veic apmēram puse (53,2%) no uzņēmumiem. Latvijas lielajos uzņēmumos šis īpatsvars ir pietiekami augsts – apmēram trīs ceturtdaļas (77,8%), kas ir salīdzināms ar citu ES valstu attiecīgo uzņēmumu grupu. Latvijas nozaru dalījumā visbiežāk dažādu datu analīzi veic ceļojumu aģentūrās (70%), zinātniski pētnieciskajā darbībā (64,3%) un telekomunikācijā (57,4%). 

Daļa no uzņēmumiem sāk izmantot arī mākslīgo intelektu (AI), kas tiek pielietots dažādos veidos, piemēram, darbplūsmas automatizācijā, biznesa lēmumu pieņemšanā, mašīnmācīšanās, runātās valodas pārveidošanai mašīnlasāmā formātā, objektu vai personu identificēšanai u.c. Latvijā 4,5% no uzņēmumiem ar vismaz 10 darbiniekiem izmanto vismaz vienu no mākslīgā intelekta rīkiem, kas ir zemāk nekā kaimiņvalstīs Igaunijā (5,2%), Lietuvā (4,9%), kā arī vidēji ES-27 (8,0%). No Latvijas lielajiem uzņēmumiem mākslīgo intelektu lieto 21,3%. Nozaru dalījumā Latvijas uzņēmumi visbiežāk mākslīgo intelektu izmanto datorprogrammēšanā (23,9%), zinātniski pētnieciskajā darbībā (21,4%) un telekomunikācijā (15,4%). 

Digitālās ekonomikas attīstība nosaka pieaugošas vajadzības pēc attiecīgām darbinieku prasmēm, taču uzņēmumiem ir nepieciešami arī atbilstoši IKT/IT speciālisti, kuru ikdienas darbs saistīts ar IKT un IT sistēmu projektēšanu, attīstīšanu, darbības nodrošināšanu un uzturēšanu, kā arī atbalsta sniegšanu. Latvijā aptuveni katrs piektais uzņēmums (18,7%) ar vismaz 10 darbiniekiem nodarbina IKT/IT speciālistus. Tas ir zemāk nekā vidēji ES-27 (21,0%), bet nedaudz vairāk kā kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā (abās – pa 17,2%). Ievērojami biežāk IKT/IT speciālistus Latvijā (līdzīgi kā citur) nodarbina lielie uzņēmumi (85,6%), nozaru dalījumā - telekomunikācijas pakalpojumos (87,5%), datorprogrammēšanā (71,5%), datoru un elektronikas ražošanā (55,2%). 

Digitalizācijas laikmetā pieaug arī dažādu ar datu un informācijas sistēmu drošību saistītu jautājumu nozīme. Vidēji katrs piektais uzņēmums (ES-27 valstīs – 22,2%, Latvijā – 19,0%) ir piedzīvojis kādus IKT drošības incidentus, piemēram, neplānotus IKP pakalpojumu pārtraukumus, datu iznīcināšanu vai sabojāšanu, konfidenciālu datu noplūdi u.tml. Visticamāk, šādu incidentu faktiskais īpatsvars ir lielāks, jo salīdzinoši biežāk šādus gadījumus uzrāda / reģistrē valstis un uzņēmumu lielumu grupas, kurās ir augstāks kopējais digitālās attīstības līmenis. Tāpēc uzņēmumos ir nepieciešams īstenot aizvien vairāk dažādus IKT drošības pasākumus, lai novērstu šādus incidentus un nodrošinātu savu datu un sistēmu aizsardzību un konfidencialitāti. Biežāk izmantojamie IKT drošības pasākumi ir autentifikācija ar drošu paroli (Latvijā to praktizē 75,8% uzņēmumu, ES-27 valstīs – vidēji 82,2%), datu kopēšana (backup) atsevišķā vietā, t.sk. uz “mākoņa” (Latvijā – 56,4%, ES-27 – 77,6%), piekļuves kontrole uzņēmuma tīklam (Latvijā – 45,6%, ES-27 – 64,9%), darbinieku izglītošana par IKT drošības pasākumiem (Latvijā – 50,4%, ES-27 – 58,3%). Latvijā puse uzņēmumu (50,1%) izmanto vismaz 3 IKT drošības pasākumus. Šis īpatsvars ir zemāks nekā vidēji ES-27 (74,1%) Igaunijā (66,3%) un Lietuvā (52,8%). Jāatzīmē, ka Latvijas lielo uzņēmumu grupā rādītājs (97,4%) ir tuvu maksimālajam līmenim, kamēr vājais posms ir mazie uzņēmumi (44,8%). Nozaru dalījumā visdisciplinētākās (ievēro vismaz 3 IKT drošības pasākumus) no Latvijas uzņēmumiem ir telekomunikācija (95,8%), datorprogrammēšana (90,4%), ceļojumu aģentūras (81,8%), juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (79,6%). 

Uzņēmumu digitālo attīstību ietekmē arī vispārējās digitālās prasmes, jo tās nosaka dažādu tehnoloģiju izmantošanas potenciālu. Kā liecina Eurostat dati, Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir salīdzinoši zemas: 2023.gadā Latvijā digitālās prasmes vismaz pamatlīmenī bija 45,3% iedzīvotāju, kamēr Lietuvā – 52,9%, ES vidēji – 55,6%, Igaunijā – 62,6%. 

Latvijā  aptuveni 1/6 uzņēmumu (15,1%) piedāvā saviem darbiniekiem apmācības IKT prasmju attīstībai,  kas atpaliek no ES-27 vidējā līmeņa (22,4%) un Igaunijas (18,8%). Lai arī Lietuvā šīs īpatsvars ir vēl zemāks (13,1%), Latvija pēc šī rādītāja atrodas tuvu Es lejasgalam, jo zemāk ir tikai 4 dalībvalstīs - Grieķija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija. Tātad arī šajā jomā būtu nepieciešami uzlabojumi.

Kādi ir secinājumi un ko varam uzlabot?

Iepriekš apskatītais salīdzinājums ar citām ES dalībvalstīm liecina, ka digitālo tehnoloģiju izmantošana Latvijas uzņēmumos kopumā ir zem ES vidējā līmeņa. Pēc uzņēmumu īpatsvara, kuri piedāvā mobilo aplikāciju saviem klientiem, mums pat ir zemākais rādītājs no visām dalībvalstīm, taču dažās pozīcijās esam virs ES vidējā rādītāja (piemēram, uzņēmumu īpatsvars, kas veic datu analīzi) vai vismaz Baltijas valstu līmenī (piemēram, pēc IKT speciālistu izplatības, sociālo tīklu izmantošanas). Apskatītajos parametros kā līderi visbiežāk parādās Dānija un Somija – kuras varam uzskatīt pār ārējiem labās prakses piemēriem.  

Digitālajā attīstībā (ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs) ir vērojamas arī noteiktas strukturālās atšķirības: mums ir savi iekšējie līderi – kā liecina analīze dalījumā pa lieluma grupām, Latvijas lielie uzņēmumi (ar darbinieku skaitu virs 250) uzrāda pietiekami augstu digitālās attīstības līmeni, tai skaitā uz ES kopējā fona. Tas pats ir sakāms arī par atsevišķām nozarēm (telekomunikāciju, informācijas pakalpojumiem un datorprogrammēšanu). Protams, ka digitālās attīstības līmenis ir lielā mērā saistīts gan ar finansiālo stāvokli (kas ir ievērojami labāks lielajos uzņēmumos), gan ar nozares specifiku - jo informācijas un komunikācijas pakalpojumi, datorprogrammēšana u.tml. nozares dabiskā veidā ir pašas pirmās, kas digitalizē savu darbību un ievieš dažādus jaunus risinājumus. Pārējo, digitāli mazāk attīstīto uzņēmumu atpalicības iemesls daļēji varētu būt saistīts ar mazākiem finanšu resursiem, darbības mērogiem un digitālo prasmju līmeni. Taču atsevišķos gadījumos to varētu skaidrot arī ar noteiktu nozaru specifiku: piemēram uzņēmumiem, kuri pārsvarā apkalpo ierobežotu industriālo klientu loku, ir mazāka nepieciešamība pēc sociālo tīklu un dažādu e-komercijas rīku izmantošanas. 

No apskatītajiem rādītājiem redzams, ka digitalizācijas ietekme uzņēmējdarbībā var izpausties pietiekami plašā veidā – samazinot dažādu funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku apjomu, automatizējot procesus, uzlabojot saziņu ar klientiem, precīzāk izprotot savu mērķauditoriju, uzlabojot iekšējo komunikāciju, pieņemot kvalitatīvākus biznesa lēmumus, samazinot izmaksas, palielinot pārdošanas apjoms u.tml. Tādējādi digitalizācijai piemīt nozīmīgs ietekmes potenciāls ne tikai uz konkrētiem uzņēmumiem un nozarēm, bet arī uz visu tautsaimniecību. Tāpēc Latvijas uzņēmumos būtu nepieciešams uzlabot digitālo līmeni, tai skaitā samazinot iekšējo plaisu – digitalizācijas līmeņa atšķirības starp dažādām uzņēmumu grupām un nozarēm. Lai to sasniegtu, būtu jāveicina izmaiņas dažādos virzienos – uzlabot nepieciešamo infrastruktūru (piemēram, interneta pārklājumu) digitālās plaisas mazināšanai, nodrošināt lielāku IKT speciālistu īpatsvaru darba tirgū, palielināt iedzīvotāju īpatsvaru ar digitālajām prasmēm (jo sevišķi darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū).

Raksta autors:

Jānis Hermanis, LDDK finanšu un nodokļu eksperts.

Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit. Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir BusinessEurope.

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.