Nozaru iesaiste profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas procesā Baltijas valstīs
Igaunijas risinājums nozaru iesaistei profesionālo kompetenču apguves rezultātu novērtēšanā ir tirgus vajadzību nodrošināšanai piemērotākais, secināts projektā "Sadarbības stiprināšana starp institūcijām, kas koordinē nozaru ekspertu padomju darbu Baltijas valstīs".
Atrodamies pavisam netālu, tikai dažu simtu kilometru attālumā viena no otras, bet tomēr atšķirīgi ir izveidojušās trīs Baltijas valstu tradīcijas, nozarēm iesaistoties profesionālo kvalifikāciju piešķiršanas procesā. SECBaltic projekta ietvaros Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Nozaru ekspertu padomju pārstāvji pētīja normatīvo bāzi un savstarpēji diskutēja par valstīs izstrādātajiem risinājumiem nozaru iesaistei profesionālo kompetenču apguves rezultātu novērtēšanā.
Ja lietojam ekonomikas terminus un nosaucam mācību rezultātu, ko nozares saņem no profesionālās izglītības sistēmas par produktu, bet uzņēmumus par pircējiem, tad varam teikt, ka Igaunijas risinājums ir tirgus vajadzību nodrošināšanai vispiemērotākais.
Tur pircējs pats izvēlas “mērauklu” savām vajadzībām un pats pasaka, vai rezultāts ir atbilstošs. Nekas pasaulē nesastapts vai neparasts Igaunijā nav ieviests. Tā pati vērtīgā pieredze, kas veiksmīgi, gadu desmitiem darbojas Šveicē, Vācijā, Austrijā utt. Tie ir Nozaru eksaminācijas centri (NEC). Kā paši igauņi atzina, NEC ieviešanas process, kas sākās gandrīz pirms 20 gadiem, nebūt nebija vienkāršs, bet ir ieguldīto pūļu vērts.
Ar ko atšķiras Igaunijā ieviestā kvalifikāciju piešķiršanas sistēma no līdzšinējā risinājuma Latvijā un Lietuvā pastāvošās kārtības? Igaunijā konkrētās kvalifikācijas piešķiršanas tiesības, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, iegūst nozares organizācija, kas ir vienīgā šīs kvalifikācijas piešķīrēja valstī (atsevišķos gadījumos kvalifikācijas piešķīrēja funkciju veic arī izglītības iestāde). Latvijā un Lietuvā skola, kurā tiek mācīti konkrētās kvalifikācijas speciālisti, vienlaicīgi ir arī šīs kvalifikācijas piešķiršanas institūcija. Latvijā kopš 2022. gada 4. aprīļa, kad Saeimā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā (PIL), esam ieviesuši Nozares eksaminācijas centra jēdzienu, tomēr pagaidām neesam nonākuši līdz tā darbības normatīvajam regulējumam. Nepieciešams saskaņot atšķirīgos izglītības sistēmas un nozaru pārstāvju viedokļus par nozares eksaminācijas centra dibinātāju, funkcijām un finansēšanas risinājumiem, kā arī no abām pusēm apzināt riskus un pārdomāt to mazināšanas mehānismus.
Vērtīga ir Latvijas jūrniecības nozares pieredze, kur Latvijas Jūras administrācijas paspārnē teicami darbojas jūrniecības nozares eksaminācijas centrs, kā arī pieredze Valsts vienotā jurista profesionālā kvalifikācijas eksāmena īstenošanā.
Vēl viena būtiska atšķirība ir profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu nodalījums Igaunijā. Šeit gan jāatzīmē, ka arī Latvijā pēc PIL grozījumiem tiek ieviesti pozitīvi risinājumi. Igaunijā izglītības programmas apguves noslēgumā skola izsniedz izglītības dokumentu, savukārt kvalifikāciju apliecinošu dokumentu ir tiesīga izsniegt tikai tā institūcija, kas ir ieguvusi kvalifikācijas piešķiršanas tiesības – nozares eksaminācijas centrs. Latvijā ar PIL grozījumiem esam nodalījuši izglītības dokumentu no kvalifikācijas dokumenta. Bet, kā jau iepriekš minēts, esam vēl viedokļu saskaņošanas procesā un šobrīd profesionālās kvalifikācijas dokumentu izsniedz izglītības iestāde, kas īsteno atbilstošās kvalifikācijas programmu. Lietuvieši pieturas pie tiem ierastās kārtības, kur izglītības ieguve un kvalifikācijas piešķiršana ir izglītības sistēmas rokās un gala rezultātā skolas izdots dokuments ir viens vienots.
Nozīmīgs aspekts ir “mēraukla” tam, kurš izstrādā pārbaudījuma saturu profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai, cik lielā mērā nozaru speciālisti ir tie, kas definē sev vajadzīgās prasības, kā arī cik lielā mērā izglītības speciālisti šo procesu nodrošina no metodiskā viedokļa. Šeit labākais risinājums ir abām pusēm cieši sadarboties. Kā visās trīs kaimiņvalstīs risinām šo jautājumu? Cik lielā mērā, raugoties no aktuālo nozaru vajadzību viedokļa, ilgtspējīgus mehānismus esam izveidojuši?
Igaunijā pārbaudījumu saturs ir nozaru eksaminācijas centru kompetencē. Nozaru eksaminācijas centru ekspertu sastāvā līdztiesīgi strādā gan nozaru pārstāvji, gan profesionālo skolu pedagogi. Lietuvā šo procesu koordinē valsts institūcija - Lietuvas Kvalifikāciju un profesionālās izglītības un apmācības attīstības centrs (KPMPC). Par ļoti vērtīgu visas partnervalstis atzina Lietuvā izstrādāto un ieviesto vienoto tiešsaistes teorijas pārbaudes platformu. Latvijai aiz muguras ir vērienīgs ES projekta īstenošanas laiks, kad Valsts izglītības satura centra (VISC) vadībā tika izstrādāts kvalifikācijas eksāmenu saturs lielākam vairākumam 2. – 4. līmeņa profesionālajām kvalifikācijām. Ieinteresētajiem nozaru speciālistiem tā bija lieliska iespēja iesaistīties un nodefinēt nozaru vajadzībām atbilstošas “mērauklas”. Šobrīd gan ir aktuāls jautājums, kā būs tālāk, cik ilgtspējīgu nozaru speciālistu iesaistes un aktuālo vajadzību definēšanas sistēmu mēs Latvijā ieraudzīsim. Projekts ir beidzies. Esošais risinājums kvalifikācijas eksāmenu satura aktualizēšanai – VISC izveidotas pedagogu darba grupas, aktualizē saturu tikai daļai no kvalifikācijām un eksāmeniem. Vienai un tai pašai kvalifikācijai, vienā un tajā pašā skolā eksāmena satura izstrādātāji var būt atšķirīgi. Ja programma tiek īstenota pēc pamatizglītības – saturu izstrādā VISC, bet, ja skolā ir arī tās pašas kvalifikācijas pieaugušo tālākizglītības programma, vai ir jānovērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences - eksāmena saturu izstrādā skola. Attīstot šo pavedienu tālāk, ja profesija ir daudzskaitlīga un tālākizglītībā populāra daudzās skolās, “mērauklas” vienai un tai pašai kvalifikācijai var izveidoties dažādas.
Kaimiņvalstu kolēģi atzinīgi novērtēja Latvijā ieviesto prasību profesionālās kvalifikācijas eksāmenu komisijas veidot tikai no nozaru speciālistiem. Lietuvā 2/3 no komisijas ir pedagogi, Igaunijā komisijās arī iesaista pedagogus, bet lielākais īpatsvars paliek nozares pārstāvjiem. Cik lielā mērā nozares ir iesaistītas eksaminācijas komisiju ekspertu izvēlē? Igaunijā šī funkcija ir Nozares eksaminācijas centru rokās, kas profesionāli nodrošināšana eksaminācijas procesu. Latvijā ir atrasts pagaidu pārejas risinājums, kad ieinteresētās Nozaru ekspertu padomes var prioritāri deleģēt ekspertus izglītības iestādes vadītāja veidotajai komisijai. Komisiju personālsastāva veidošanas, to apmācības nodrošināšanas un iesaistīto ekspertu profesionālo kompetenču atbilstības novērtēšanas funkcijas gan būtu jāuzņemas nozaru eksaminācijas centriem, kas to veiktu savas darbības ietvaros. Pagaidām šī aktivitāte balstās nozaru ekspertu padomju dalībnieku iniciatīvās. Lietuvā komisijas tiek veidotas tikai eksāmena praktiskās daļas vērtēšanai, jo teorētiskā daļa tiek vērtēta vienotajā tiešsaistes teorijas pārbaudes platformā. Praktisko kompetenču pārbaudījumu komisijas veido izglītības institūcijas.
Profesionālās kvalifikācijas novērtēšanas procesa finansēšanas mehānisms - kā tas ir reglamentēts, caurskatāms un saprotams? Projekts deva iespējas Latvijas pārstāvjiem pārliecināties, ka Igaunijā, kur eksaminācijas funkcija ir nozaru rokās, ir atrasts risinājums un izstrādāts regulējums tam, kā nozares veido cenrāžus, kas apstiprina maksājumu apmēru un kārtību. Lietuvā ir noteiktas normatīvās prasības noslēguma pārbaudījumu finansēšanas procedūrām, kā arī finansējuma aprēķināšanas metodika. Latvijai atliek kaimiņvalstu pieredzi pārņemt un PIL ieviesto izmaiņu kontekstā izveidot NEC darbības un eksaminācijas finansēšanas mehānismu un izstrādāt maksājumu aprēķināšanas un apstiprināšanas kārtību.
Vērtīgo Igaunijas pieredzi pārējo valstu partneriem palīdzēja atklāt Igaunijas Kvalifikāciju institūcijas (Kutsekoda) pārstāvji. It īpaši liels paldies Heli Oruaas, kas ne tik vien izsmeļoši tikšanās reizēs un semināros skaidroja Igaunijā ieviesto kvalifikāciju piešķiršanas kārtību, bet arī palīdzēja Latvijas automobiļu remonta nozarei atrast sadarbības partneri - Autokutseõppe Liit, Igaunijas eksaminācijas centru mašīnzinībās, lai kopīgi izstrādātu nākamo Erasmus+ Maza mēroga partnerības projektu “Sadarbības veicināšana profesionālās izglītības attīstībai automobiļu remonta nozarē”.
Pārliecināti par nozaru eksaminācijas centru ieviešanas nepieciešamību Latvijā, aktivitātes šajā virzienā jau vairāku gadu garumā īsteno Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozares ekspertu padomes Autotransporta un Spēkratu apakšpadomes. Smago spēkratu atslēdznieka un smago spēkratu mehāniķa kvalifikācijām NEP eksperti savās rokās tur, gan pārbaudījumu saturu, gan eksaminācijas komisiju izveidi un darbību eksāmenos. Automehāniķa profesionālās kvalifikācijas eksāmenam Autotransporta NEP ir izveidojusi divas eksaminācijas komisijas un pakāpeniski palielina ekspertu loku.
Projekta ietvaros gūtā pieredze vēl vairāk motivē NEP pārstāvjus strādāt, lai ieinteresētās nozares kvalifikācijas piešķiršanas procesu varētu pārņemt savās rokās.
Detalizētāka informācija par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas procesiem apkopota dokumentā (angļu val.): Sector involvement in the qualification awarding process in Estonia, Latvia and Lithuania
Nozaru ekspertu padomes ir trīs pušu - valsts, nozares darba devēju organizāciju un arodbiedrību sadarbības platformas, kuras mērķis ir sekmēt nozares profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, kā arī iesaistīto pušu sadarbību cilvēkresursu attīstības politikas veidošanā. Šobrīd ir izveidotas 13 NEP, no kurām 11 koordinē LDDK, kas ir nacionālais NEP koordinators. Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības NEP koordinē LOSP, bet Kultūrizglītības padomi – LNKC.
Autore: LDDK NEP koordinatore Gunta Tilaka
***
Salīdzinājums par Baltijas valstu nozaru eksamināciju centriem un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas procesu tapis Erasmus+ programmas atbalstītā projektā profesionālās izglītības sektorā "Sadarbības stiprināšana starp institūcijām, kas koordinē nozaru ekspertu padomju darbu Baltijas valstīs" no 2022. gada 1. marta līdz 2023. gada 31. augustam. To īsteno Latvijas Darba devēju konfederācija kopā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), Estonian Qualifications Authority (KUTSEKODA) un Qualifications and vocational education and training development centre (KPMPC).
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.