Kad runa ir par klimata pārmaiņām, visbiežāk var dzirdēt, ka kļūs siltāks, būs daudz stihiju, lielāki zaudējumi, taču patiesībā, raugoties uz klimata pārmaiņām, Latvijas uzņēmumiem ir pietiekoši daudz labu ziņu, apstiprina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā vebinārā “Zaļais rīts” izskanējušie ekspertu viedokļi. 

Kādi klimata riski varētu būt īpaši raksturīgi Latvijai, kā tie var ietekmēt dažādas nozares, kāda informācija un rīki ir pieejami risku izvērtēšanai un galu galā – kā uzņēmumiem tām pielāgoties - tādi bija pirmā Latvijas darba devēju konfederācijas “Zaļā rīta” vebināra apskatītie temati.

“Latvijas uzņēmējiem ir ne tikai jātiecas samazināt ietekmi uz klimatu un jāmācās pielāgoties, lai mazinātu riskus, bet arī jāmeklē iespējas, kā tās izmantot, tāpēc kopā ar ekspertiem meklēsim atbildes uz šiem un citiem ar klimata pārmaiņām saistītājiem jautājumiem arī turpmākajos vebināros,”

 norādīja LDDK klimata eksperte Arta Dimbiere.

Vebināra dalībniekus uzrunāja Eiropas Komisijas (EK) Klimata pasākumu ģenerāldirektorāta ES Klimata pārmaiņu pielāgošanās misijas grupas vadītāja Irēna Bonvisuto, kura arī pastāstīja par to, kādi ir atbalsta mehānismi un kāds finansējums ir pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm.

“Globālās klimata pārmaiņas un Eiropas Zaļā kursa iniciatīvas  nākamajā piecgadē piedāvā uzņēmumiem gan iespējas, gan izaicinājumus. Iespējas slēpjas ilgtspējīgos risinājumos, kas var palielināt konkurētspēju un veicināt inovācijas, īpaši zaļo tehnoloģiju un atjaunojamo resursu jomā. Taču draudi nāk ar nepieciešamību ātri pielāgoties stingrākām regulām, oglekļa emisiju samazinājumam un resursu efektivitātes prasībām. Sekmīga nākotne prasīs stratēģisku plānošanu, investīcijas un spēju izmantot pieejamos finanšu instrumentus,”

teica Irēna Bonvisuto.

Uzņēmumi nedrīkst aizmirst par iespējām

“Ziemās Enerģijas pieprasījums samazināsies, jo ziemas kļūs siltākas, savukārt vasarās pieaugs, jo tās būs arvien karstākas un būs nepieciešama dzesēšana. Savukārt lauksaimniekiem jāgatavojas ne vien lietavu vai karstuma viļņu riskiem, bet arī jāapsver iespēja izmantot garāku veģetācijas periodu, kas atsevišķām kultūrām var dot divas ražas, vai audzēt arī Latvijai netipiskas kultūras,”

sacīja LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis, piebilstot, ka Latvijas uzņēmumi nedrīkst aizmirst arī par iespējām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centra (LVGMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, uzrunājot vebināra dalībniekus, pastāstīja par rīkiem un datiem, kurus Latvijas uzņēmēji jau pašlaik var izmantot, lai sagatavotos klimata pārmaiņām. 

Piejams jauns klimata pārmaiņu rīks 

“Mūsdienās galvenais izaicinājums ir nevis datu trūkums, bet datu pārbagātība, tāpēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un metroloģijas centrs sagatavojis trīs jaunos klimata pārmaiņu scenārijus,”

stāstīja Vīksna. 

Atjaunots klimata pārmaiņu rīks ir pieejamas LVGMC tīmekļa vietnē. Ar tā palīdzību var aplūkot pēdējā gadsimta periodu, lejupielādēt un izmantot datus, plānojot savu uzņēmējdarbību. 

Atbalsts uzņēmejiem 

“Swedbank Latvija” Ilgtspējas attīstības vadītāja Inta Plūmiņa pastāstīja par atbalsta instrumentiem uzņēmumiem, kuriem ir lielākā iespējamība izjust ar klimatu saistītas finanšu sekas, lai tie sekmīgi virzītos uz priekšu. Tiek piedāvāts atbalsts klientiem zaļās pārejas īstenošanai, klimatam draudzīgu risinājumu izmantošanas finansēšana, kā arī tika izveidota Biznesa ilgtspējas padome, kurā uzņēmēji atbalsta citus uzņēmējus. 

"Uzņēmējiem ir iespēja pārvērst klimata pārmaiņu izaicinājumus par iespējām. Investējot ilgtspējīgās tehnoloģijās un praksēs, viņi ne tikai palīdz aizsargāt vidi, bet arī veido nākotnes tirgus, kas būs dzīvotspējīgi globālās pārmaiņas laikmetā,”

uzskata Plūmiņa.

Kā pieteikties “Zaļā rīta” vebināriem

Bezmaksas vebināri, kas tiek rīkoti sadarbībā ar “BusinessEurope”, notiks līdz pat novembrim – katra mēneša ceturtajā ceturtdienā, savukārt novembrī būs papildu vebinārs. Katru reizi ir divas sesijas – “Zaļie rīti” no plkst.10.00 līdz 12.00 ir veltīti klimata un ilgtspējīgas zaļās pārejas tematiem, bet "Digitālās pēcpusdienas" no plkst.13.00 līdz 15.00 – mākslīgā intelekta izmantošanai darba vidē un digitalizācijai.

Dalība vebināros ir bez maksas, lai pieteiktos, LDDK biedriem jāseko informācijai LDDK tīmekļa vietnē. Tos varēs vērot “Facebook” LDDK kontā tiešsaistē, savukārt, reģistrējoties, dalībnieks saņem piekļuvi tiešsaistes saitei un var izmantot iespēju uzdot jautājumus lektoriem. Šā un citu vebināru ierakstus var noskatīties LDDK konta vietnē YouTube. 

Vebināri tiek organizēti Eiropas Komisijas projekta "Latvijas darba devēji zaļajai un digitālajai pārejai" ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes - digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē, kā arī - komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem.

Vebināru cikls tiek organizēts Eiropas Komisijas projekta “Latvijas darba devēji zaļajai un digtālajai pārejai” (projekta ID: 101102266 (LDDK_GDT) ietvaros. Tā galvenais mērķis ir LDDK atbalsts ES sociālā dialoga rezultātu ieviešanai Latvijā un atbalsts nozarēm digitālās un zaļās pārejas un pielāgošanās procesiem. Šim projektam ir trīs galvenās aktivitātes: digitalizācijas ieviešana darba vidē, atbalsts nozarēm zaļajā pārveidē, kā arī - komunikācija par ES sociālā dialoga rezultātiem. Plašāk ar projekta mērķiem un aktivitātēm var iepazīties šeit. 

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 28. februārim. Tā asociētais partneris ir BusinessEurope.

Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu ieguvēji būs LDDK biedri, 98 nozaru līderi – uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus – un 60 nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas, kas nodarbina 44% no visiem Latvijas darba ņēmējiem. 

Paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne piešķīrēja iestāde par tiem nevar uzņemties atbildību.