14. janvārī norisināsies desmitais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotais apmācību vebinārs darba devējiem par darba un privātās dzīves līdzsvaru  - “Atbalsta pasākumi darbiniekiem ar invaliditāti”. Latvijā arvien turpina pieaugt personu ar invaliditāti skaits – šobrīd tie ir aptuveni 10% no visiem valsts iedzīvotājiem, bet no tiem strādā tikai viena trešdaļa, kas apliecina, ka cilvēku ar invaliditāti potenciāls darba tirgū Latvijā ir nepietiekami novērtēts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Vebināros darba devējiem ir iespēja iepazīties ar konkrētu Latvijas uzņēmumu pieredzi un ieviestajiem pasākumiem, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī uzzināt par darba un privātās dzīves līdzsvara nozīmi darbavietā mūsdienās, izskatīt dažādus praktiskos risinājumus elastīgam darba režīmam, garīgai un fiziskai veselībai un labbūtībai darbavietā, sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām darba tirgū un dažādu darbinieku grupu atbalstam: darbiniekiem ar bērniem līdz 18 gadu vecumam, darbiniekiem – aprūpētājiem, vecāka gada gājuma darbiniekiem, darbiniekiem ar invaliditāti.

Devītajā nodarbībā, kas norisinājās 7. janvārī, apmācību lektori stāstīja par atbalsta pasākumiem vecāka gada gājuma darbiniekiem, kā arī iepazīstināja ar Latvijas darba tirgus struktūru un tendencēm, kas būtu jāņem vērā darba devējiem.

Definīcija tam, kurš ir un kurš nav vecāks darbinieks, joprojām nav noteikta. Vecāki darbinieki var būt 45, 55 vai 65 gadus veci, 70 gadu vecumā vai pat vecāki. Priekšstats par to, “kurš ir vecs” dažādās vietās vai darbos var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no sabiedrības kultūras, vēsturiskā perioda un uzņēmējdarbības nozares. Latvijā aktuāls ir eidžisms (angļu val. ageism) jeb veids, kādā mēs domājam, jūtam un rīkojamies attiecībā pret vecumu un izjūtu līmenī izpaužas kā aizspriedumi, domāšanas līmenī – kā stereotipi, savukārt, rīcības līmenī – kā diskriminācija. Diskriminācija vecuma dēļ Latvijā ir viena no būtiskākajām diskriminācijas formām.

Latvijas darba tirgū notiek nevienmērīga paaudžu nomaiņa, un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits ar katru gadu kļūs aizvien mazāks, jo pensijā aizejošo cilvēku ir vairāk nekā darba tirgū ienāk no jauniešu vidus. Darba devējiem jaut tagad ir vairāk jādomā par darba procesa organizāciju, domājot, kā iekļaut darba tirgū vecākus darbiniekus. Priekšrocības būs darba devējiem ar labāk atalgotām darbavietām, sociālajām garantijām, elastīgākiem darba apstākļiem.

Liela loma šajā jautājumā ir vecuma pārvaldības politikai uzņēmumā kā daļai no plašākas daudzveidības un iekļautības pārvaldības politikas, kas ietver tādus elementus  kā zināšanu nodošana no vienas paaudzes otrai, atbilstošas informācijas sniegšana un elastīgs darba laiks, apmācības un prasmju pilnveidošana, kā arī darba pienākumu un darba apstākļu pielāgošana vecāka gada gājuma darbiniekiem. Tāpat dialogā ar darbiniekiem darba devējs var atrast piemērotākos atbalsta risinājumus visaptverošai veselības aizsardzības veicināšanai un darba drošībai uzņēmumā, sekmējot ilgāku darba mūžu un darbinieku apmierinātību.

Vebināra dalībnieki iepazinās arī ar AS “Cēsu alus” labo praksi. Uzņēmuma Personāla nodaļas vadītāja Ruta Pāvuliņa stāstīja, ka izcilus darba rezultātus var panākt jebkurā vecumā. Svarīgi nodrošināt pilnvērtīgu darbinieku iesaisti un komunikāciju visos līmeņos. Uzņēmumā šobrīd dzīves pieredzējušākais darbinieks ir 74 gadus vecs. AS “Cēsu alus” saviem darbiniekiem piedāvā dažādus kolektīvos pasākumus, pārkvalificēšanās iespējas, darba vides pielāgošanu, ikdienas atbalstu un mentoringu, psiholoģisko atbalstu, kā arī veicina veselīgu dzīvesveidu. Tāpat uzņēmums saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem nodrošina iespēju iesaistīties partnerībās, piemēram, “50+ partnerībā” un “Cēsu alus Pensionāru klubā”, kuru dalībniekiem piedāvā dažādas lekcijas un praktiskās nodarbības, fiziskās aktivitātes, meistarklases un citus pasākumus labsajūtai.

Nākamajā nodarbība, kas notiks 14. janvārī, ar saviem pieredzes stāstiem par atbalsta pasākumiem darbiniekiem ar invaliditāti dalīsies “Rimi Latvia” personāla vadītāja Gundega Kirilka un "Apeirons" pārstāve Ieva Rosne.

Nodarbības vada:

Dr.sc.pol. Inese Stepiņa, LDDK ģenerāldirektores vietniece, starptautisko un Eiropas Savienības lietu eksperte. Ziņojuma “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā. Tiesiskais regulējums un labā prakse” (2021) zinātniskā redaktore un līdzautore. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pasniedzēja, no 2011.līdz 2019.gadam biznesa augstskolas “Turība” viesdocente. Specializācija: salīdzināmā politika, ES politika un tiesības.

Mag. iur., Mag. oec. Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts. Ziņojuma “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā. Tiesiskais regulējums un labā prakse” (2021) līdzautors. Sabiedriski aktīvs Jūrmalas daudzbērnu ģimeņu biedrībā un Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienībā. No 2002. līdz 2009. gadam bijis Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs. Specializācija: sociālie jautājumi, sociālā drošība un tiesības.

Mācības finansē Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” (2014–2020) līdzfinansētā projekta “Līdzsvars visiem (B4A)” Nr. 881676-B4A līdzekļi.