Kamēr IT un elektronikas nozares mācību programmās šogad virkne profesionālās izglītības iestāžu saskaņoja audzēkņu papildu uzņemšanu, augstākās izglītības iestādes saskārās ar studētgribētāju trūkumu. Par to, kāpēc ir būtiski veicināt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem un kā skolām veiksmīgāk sagatavot audzēkņus mācībām nozarē, stāsta Elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (EIKT) NEP priekšsēdētāja, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) izpilddirektore Inese Cvetkova.

Pašlaik EIKT NEP izjūtam izglītības programmu akreditācijas tuvumu, jo koledžas un augstskolas aktīvi pārskata, vai to īstenotajām programmām ir aktualizēti profesiju standarti. Tāpat šobrīd labojam un papildinām nozares profesiju karti. IT un elektronikas nozares ir dinamiskas un pastāvīgi attīstās, tāpēc izmaiņas ir jāveic regulāri. Daudzas profesionālās izglītības iestādes šogad pieprasīja atļaut audzēkņu papildu uzņemšanu, tostarp programmēšanas tehniķu un datorsistēmu tehniķu programmās. Tai pat laikā augstākās izglītības līmenī bija problēmas nokomplektēt grupas, un tam saredzam vairākus iemeslus.

Lai augstskolā studētu elektronikas nozarē, vajadzētu kārtot ne tikai centralizēto matemātikas, bet arī fizikas eksāmenu. Šogad no vairāk nekā 12 tūkstošiem skolēnu, kuri kārtoja centralizētos eksāmenus vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, centralizēto fizikas eksāmenu izvēlējās 480 audzēkņi. Rezultātus virs 60% šajā eksāmenā uzrādīja 223 jaunieši. Skolu skaits, kurās fizikas eksāmenu kārto vismaz viens audzēknis, katru gadu sarūk. Attiecīgi rodas jautājums par to, vai un kādā kvalitātē skolās tiek mācīta fizika. Par to mudina domāt arī audzēkņu atbirums elektronikas nozares programmās, kur līdz pat 70% studējošo tiek atskaitīti. Augstskolas uzņem visus studēt gribētājus un pēc tam īsteno papildu apmācību, lai jaunajiem studentiem sniegtu zināšanu pamatus. Elektronikas nozarē šobrīd bakalaura līmeņa absolventu skaits nepārsniedz simtu, maģistra līmenī situācija ir vēl drūmāka.

IT nozarē situācija atšķiras, jo matemātikas centralizētais eksāmens ir obligāts, un to kārto visi jaunieši. Attiecīgi skolām ir pienākums nodrošināt šī priekšmeta skolotājus un vielas apguvi konkrētā līmenī. Mūsu nozarē nav ilūziju, ka, ieviešot centralizēto eksāmenu fizikā kā obligātu, visi to nokārtotu ļoti labi. Tāpat būtu jādomā par šāda eksāmena saturu. Tas varētu būt gan kā komplekss eksāmens dabaszinātnēs, gan to varētu veidot vairākās pakāpēs. Vienlaikus obligāts fizikas eksāmens liktu skolu vadītājiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) domāt par STEM priekšmetu apguves problēmām skolās un meklēt risinājumus.

Pirms vairākiem gadiem iestājāmies par to, ka inženierzinātnēs nepieciešams vairāk budžeta vietu. Tagad budžeta vietas ir, taču tās neaizpildās, tāpēc ir  būtiski veicināt jauniešu interesi par inženierzinātnēm. Dati rāda, ka tehniskās jaunrades pulciņi skolās veido apmēram 6% no kopējā interešu izglītības piedāvājuma. Gandrīz katrā skolā ir koris un deju pulciņi, taču tehniskās ievirzes interešu izglītība tiek piedāvāta nepietiekami. Svarīgi, lai jauniešiem skolās būtu daudzpusīgas izvēles iespējas, un labā ziņa ir tāda, ka izpratne par to ir. IZM realizē Eiropas Sociālā fonda atbalsta projektus, lai skolās ieviestu interešu izglītības programmas STEM jomā, taču kritiski pietrūkst skolotāju. Bez labi sagatavotiem speciālistiem augstas pievienotās vērtības produktu ražošana būs apgrūtināta, jo EIKT nozarē galvenais kapitāls ir darbinieku zināšanas. Tas ir resurss, kas šo tautsaimniecības nozari attīsta.

Iestājoties COVID-19 krīzei, elektronikas nozare saskārās ar būtisku pasūtījumu apjoma kritumu. Apstājās loģistika, un preces nevarēja ne saņemt, ne nosūtīt. Bija problēmas ar komponentēm un izejmateriāliem. Ražošanā cilvēkiem ir jābūt uz vietas un nav iespējams “ražot no mājām”, tāpēc uzņēmumiem nācās ātri reaģēt un iemācīties ar jauno situāciju sadzīvot. Uzņēmumi operatīvi nodrošinājās ar aizsarglīdzekļiem un organizēja maiņu darbu. Pandēmijas laikā pieprasīto produktu ražotājiem, piemēram, medicīnas termometru un sejas aizsargvairogu, pasūtījumu apjoms palielinājās. Tikmēr indikācijas rāda, ka kopumā šogad nozarē nebūs ne liela pieauguma, ne krituma, un rezultāti varētu noturēties pērnā gada līmenī. Pašlaik uzņēmumi mācās komunicēt un pārdot tiešsaistes vidē, rīko attālinātās izstādes. Biznesā ir nepieciešamas papildu prasmes, un tās šobrīd apgūst visa pasaule.