Pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā būs 42 novadi līdzšinējo 119 vietā, veidojot trīsreiz lielākas teritorijas ar trīsreiz vairāk iedzīvotājiem. Pārzīmējot Latvijas karti, iecerēts izveidot ekonomiski spēcīgas administratīvās teritorijas, sekmējot iedzīvotāju labklājību un valsts attīstību. Par to, vai ieviestās izmaiņas sniegs vēlamo rezultātu, kāds ir Latvijas jauno novadu profils un nākotnes izaicinājumi, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā diskusijā pārsprieda:

• Jānis Hermanis, LDDK finanšu un nodokļu eksperts
• Pēteris Strautiņš, Ekonomikas eksperts
• Gundars Bērziņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, iepazīstinot ar pētījumu par Latvijas novadu ekonomisko profilu, norādīja, ka darba tirgū notiek nevienmērīga paaudžu nomaiņa, kā rezultātā starp novadiem turpinās pieaugt konkurence par darbiniekiem un vājāk attīstīto liktenis ir būt par "darbaroku donoriem".

Ekonomiskā aktivitāte koncentrējas ap Rīgu

Ja pret jaunās pašvaldībās esošo iedzīvotāju skaitu attiecina ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaitu 2019. gadā, kas ir pēdējais pirms Covid-19 izraisītās krīzes un līdz ar to var tikt uzskatīts par "normālu biznesa gadu", redzams, ka arī uzņēmējdarbības aktivitāte visaugstākā ir Rīgā un tai blakus esošajā Mārupes novadā. Savukārt daudz neatpaliek arī teritorija, kas tagad tiek apvienota Dienvidkurzemes, Kuldīgas, kā arī Cēsu novadā.

Vēl lielākas atšķirības ir redzamas, ja vidējo bruto darba algu pārrēķina jauno novadu robežās. Darba samaksa, ko var saņemt vairākos Latgales novados, no vidējās bruto algas Rīgā un Pierīgā atšķiras teju uz pusi. Te gan ir jāņem vērā arī "ēnu ekonomikas" ietekme, kura var kropļot datus par vidējo atalgojumu.

Ja ne tikai ap Rīgu, bet arī ap Jelgavu, Ventspili un Valmieru, ir skaidri redzama lielo pilsētu ietekme uz vidējo atalgojuma līmeni tuvējā apkārtnē, tad Latgalē šāds efekts ap Daugavpili un Rēzekni īsti nav vērojams.

J. Hermanis savā pētījumā norāda, ka tā saucamie "bagātākie" novadi pašlaik ir specializējušies arī ienesīgākās nozarēs - informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, finanšu pakalpojumos, farmācijā, tirdzniecībā, aviācijā. Savukārt "nabadzīgākajos" novados ir lielāks strādājošo īpatsvars veselības un sociālās aprūpes iestādēs, komunālajos uzņēmumos, kuru klienti ir vietējie. Tāpat izteiktas atšķirības rada tas, cik lieli uzņēmumi atrodas pašvaldībās. Lielos un nobriedušos uzņēmumos ir labāks atalgojums un augstāka produktivitāte.

Tādēļ, lai ierobežotu iedzīvotāju aizplūšanu, jauno pašvaldību vadītājiem ir jāveicina ekonomisko aktivitāti un uzņēmumu izaugsmi, it īpaši nozarēs, kurās ir iespējas pārdot preces un pakalpojumus ārpus novada robežām.

Atšķirības arī pašvaldību maciņos

Galvenā administratīvi reģionālās reformas jēga ir veidot lielākus un finansiāli spēcīgākus novadus, kuri aizstātu daudzas līdzšinējās "mikropašvaldības".

Tomēr ekonomiskās aktivitātes, vidējās algas un iedzīvotāju skaita atšķirības veido neviendabīgu situāciju arī potenciālajos pašvaldību nākotnes maciņos. Ja pašvaldību "jaunajās robežās" ievieto Valsts kases datus par 2019. gada nodokļu ieņēmumiem pašvaldību pamatbudžetos, ko pamatā veido iedzīvotāju ienākumu nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis, tad turīgākās Latvijas pašvaldības ir Rīga, Jūrmala, Ogres novads, Liepāja, Daugavpils, Mārupes un Valmieras novads. Savukārt visliesākie maciņi ir gaidāmi četros novados, ko reģionālā reforma nemaz neskar un kas paliek iepriekšējās robežās, - Valkas, Līvānu, Ventspils un Alūksnes novadā.

Aina daudz nemainās arī tad, ja "jaunajās robežās" ievieto pašvaldību pamatbudžetu nodokļu ieņēmumus attiecībā uz vienu iedzīvotāju. 1000 eiro uz vienu iedzīvotāju nodokļu ieņēmumos pārsniedz jaunā Mārupes novada robežās, Jūrmalā, Rīgā, Ādažu, Ķekavas novadā, Ventspilī, kā arī Saulkrastu novadā. Savukārt vismazākā nodokļu ieņēmumu attiecība pret vienu iedzīvotāju ir vairākās Latgales pašvaldībās.

Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš diskusijā norādīja, ka liela loma ir reģionālajai politikai. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir izveidojies liels kontrasts starp tām pašvaldībām, kuras aktīvi strādā pie investoru piesaistes un veido infrastruktūru un tām, kurām nav izdevies tik veiksmīgi attīstīties. Ja šajos novados investoru piesaistes politika nemainīsies, tad tie arvien vairāk kļūs par darbaspēka donoriem. Izteikta ražojošo uzņēmumu piesaiste pēdējo gadu laikā ir bijusi Kurzemes lielajās pilsētās – Ventspilī un Liepājā.

Visbiežāk veiksmes stāsti saistās tieši ar vidēja lieluma pilsētām, bet ir arī mazākas pašvaldības, kuru ekonomika attīstās ļoti sekmīgi, kā, piemēram, Smiltene. Kā superekonomikas piemēru Latvijā var minēt Dobeles novadu, kuram, iespējams, no visām jaunajām pašvaldībām būs vislielākā eksporta uzņēmumu algu summa uz vienu iedzīvotāju. Dobele varētu kļūt par Latvijas superekonomikas centru. Tajā ir visattīstītākā lauksaimniecība, pārtikas, mēbeļu un apģērbu ražošana, metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība u.c. Dobele ir vienīgais novads, kas nav Pierīgā, un kura centrā nav lielā pilsēta, kas ir virs Latvijas vidējā rādītāja. Novadā ir gan liels eksports, gan lielas algas.

Savukārt Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš, komentējot novadu izmaiņas uzsvēra, ka jāskatās, kādas ir kompetences novadā un cik daudz uzņēmumu ir koncentrēti vienā nozarē, lai veidotu uzņēmumu ekosistēmu. Tādējādi iespējams nodrošināt gan mobilitāti un zināšanu pārnesi starp uzņēmumiem vienas nozares ietvaros, gan augšupejošu sociālo mobilitāti labākajiem darbiniekiem. Kā piemērus var minēt Olaini, kurā koncentrēta ķīmiskā rūpniecība, Ventspili, kurā ir tranzīta uzņēmumu bāze un Liepāja, kurā ir daudz metālapstrādes un būvniecības uzņēmumu. Tā tiek iegūta produktivitāte, inovācijas un produktu sarežģītība – radot produktus, kurus var pārdod globālajās pievienotās vērtības ķēdēs. Lai to izdarītu, ir jābūt pētniecības bāzei, inovāciju bāzei un jāmāk pārvaldīt uzņēmumu tā, lai tas būtu produktīvs. Tikai tā novadā izveidosies konkurētspēja, eksportspēja, darba vietas un nodokļu ieņēmumi. Būtu jāmaina sistēma, lai pašvaldības kā galveno ienākumu avotu neuztvertu iedzīvotāju ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokli.

Kādus jautājumus novadu iedzīvotājiem būtu jāuzdod jauno pašvaldību vadītājiem?

G. Bērziņš: Kas manai ģimenei, bērniem un visai sabiedrībai kopumā nodrošinās labklājību? Kuram ir visskaidrākais redzējums, lai to panāktu?

P. Strautiņš: Kādas ir reālistiskas rūpniecības attīstības iespējas/stratēģijas. Kas būs galvenais attīstības virzītājs?

J. Hermanis: Kā radīt novadā kvalitatīvas un labi atalgotas darba vietas?