Jaunumi

Sociālie partneri un NEP piedalās VISC profesionālās izglītības konferencē

1. Decembris, 2022

30.novembrī norisinājās Valsts izglītības satura centra (VISC) konference par profesionālo izglītību un ilgtspējīgu attīstību izglītības vidē.  Piedāvājam ieskatu sociālo partneru, nozaru ekspertu padomju (NEP) pārstāvju un Izglītības un zinātnes ministrijas teiktajā. 

Konferences dalībniekus uzrunāja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, kas informēja par ekonomisko ilgtspēju, kā to ievieš darba devēji un ko tas nozīmē izglītības sektoram. Viņa uzsvēra, ka, pārejot uz zaļo ekonomiku, visos produktu un pakalpojumu piegādes ķēžu posmos būs nepieciešami speciālisti ar zināšanām vides ilgtspējas jautājumos. Izglītības iestādēs būs jāievieš programmas un tāds mācību saturs, kas nodrošinās atbilstošu speciālistu sagatavošanu. Tādēļ būtiski regulāri pārskatīt esošās kvalifikācijas un izglītības saturu. Situācijās, kad valstij trūkst kvalificēti speciālisti kritiski svarīgās valsts drošībai būtiskās kvalifikācijās, kā šobrīd ir vides jomā, ir jāmeklē neordināri risinājumi, lai nodrošinātu speciālistu sagatavošanos, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm.

Zaļās kompetences, ko LDDK vēlētos redzēt integrētu izglītības saturā (balstoties uz Kokrūpniecības NEP izstrādātajiem priekšlikumiem):

  1. Attīstīt izglītojamo kompetences, kas saistās ar ilgtspējīgu un efektīvu resursu apsaimniekošanu un izmantošanu (ne tikai jākoncentrējas uz pasīvu dabas aizsardzības tematiku, kas Latvijā un Eiropā nereti tiek uztverta kā dažādu saimniecisko darbību aizliegšana).
  2. Aprites ekonomikas principi, izpratne par produkta un ražošanas dzīves cikliem.
  3. Izpratne par to, kas ir ilgtspējīgs dizains, ilgtspējīgs produkts un praktiskas iemaņas tādu izstrādē.
  4. Izpratne par ilgtspējīgu izejmateriālu ieguvi, pārstrādes metodēm, tehnoloģijām un apstrādes iespējām, eko-inovatīvs rūpniecisks pielietojums pārstrādātiem “atkritumiem”/resursiem;
  5. Ražošanas vides, procesu un tehnoloģiju energoefektivitāte (t.sk. ēku siltināšana, apkure, ventilācija un rekuperācija, apgaismojums, ūdens patēriņš, iekārtu elektropatēriņš), ikdienas un bīstamo atkritumu apsaimniekošana.
  6. Izpratne par līdzīgo un atšķirīgo “zaļajā/ilgtspējīgā” rūpnieciskajā un amatnieciskajā ražošanā.

Ieva Erele, Kokrūpniecības NEP priekšsēdētāja vietniece un Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas izpilddirektore uzsvēra, ka Kokrūpniecības nozarei ar profesionālās izglītības iestādēm ir ļoti laba sadarbība, uzņēmumi ir atvērti, informē par nozarē notiekošo, sniedz priekšlikumus attīstībai. Viņa arī uzsvēra, ka jādomā ne tikai par nozarēm aktuālā satura integrēšanu profesionālajā izglītībā, bet par pedagogiem, viņu ataudzi, zināšanām un kompetencēm. Piemēram, Mēbeļu Ražotāju asociācija Latvijā organizējusi profesionālās kompetences pilnveides trīs dienu semināru “Moduļu programmu kopas “Kokrūpniecības nozares” praktiskā īstenošana” ar norisi uzņēmumā Mebeles.lv. Ieva Erele uzsvēra, ka

meža un mēbeļu nozares izpratnē ilgtspējīga attīstība ir saistīta ar aprites ekonomiku, ražoto produktu dzīves cikliem, materiālu ilgtspēju, efektīvāku un inovatīvāku ražošanu.

Katra investīcija cilvēkkapitālā, pedagogos ir apjomīga, tomēr tā var būt ilgtspējīga un mērķēta uz attīstību, sistēmai pielāgojoties laikmetam. Neskatoties uz to, mums kopīgiem spēkiem ir jārod iespējas kā ne tikai piesaistīt papildu cilvēkresursus, bet arī tos noturēt, un piešķirt visus nepieciešamos resursus, lai pedagogs varētu veikt savus tiešos darba pienākumus. Tas būtu paveicams, plānojot atbilstošu finansējumu no valsts puses. Tāpat jāmeklē iespējas, kā pedagogu tālākizglītībā un darbā ar audzēkņiem iekļaut ražošanas praksi, dodot iespēju iepazīties ar uzņēmumu darbu.

Linda Romele, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumiem konferencē aktualizēja nepieciešamību profesionālajā izglītībā atbalstīt indivīda vajadzības, tai skaitā atbalstīt elastīgus mācīšanās ceļus, lai ikviens, tai skaitā pieaugušie, varētu attīstīt nepieciešamās kompetences, regulāri papildināt zināšanas un nepieciešamība gadījumā pārkvalificēties. Lai pārmaiņu procesā nepazustu cilvēka individuālās vajadzības, būtiska arodbiedrību iesaiste.

Jānis Gaigals, Lauksaimniecības Organizāciju sadarbības padomes pārstāvis (LOSP), ierosināja ieviest visaptverošu absolventu monitoringa sistēmu, attiecinot to uz visiem jauniešiem, kuri ir absolvējuši izglītības iestādes, gan vidējās, gan augstākās, kā arī uz tiem, kuri ir agrīni pametuši izglītības sistēmu, lai analizētu izglītības sistēmas dalībnieku izglītības rezultātus, to turpmāko nodarbinātību un atbilstoši plānotu izglītības piedāvājumu visu grupu vajadzībām. Pašlaik ir uzsākts tikai augstskolu un profesionālo skolu absolvējušo monitorings.

Rūta Gintaute-Marihina, IZM Profesionālās un pieaugušo izglītība departamenta direktore informēja par profesionālās izglītības prioritātēm turpmākajiem gadiem:

  1. Jaunas sadarbības formas ar darba devējiem un to organizācijām profesionālās izglītības kvalitātes un tās konkurētspējas paaugstināšanai (t.sk., mikrokvalifikāciju u.c. profesionālās pilnveides/pārkvalifikācijas iespēju attīstība).
  2. Profesionālā izglītība kā virzošais spēks vietējās sabiedrības attīstībā, veicinot izcilību, sociālo iekļaušanu, sabiedrības labbūtību un mūžizglītību (t.sk., prasmju partnerības, metodisko centru attīstība, eksaminācijas sistēmas attīstība, jauni prasmju atzīšanas mehānismi, mācīšanās ceļu pielāgošana izglītojamam, finansējums atbilstoši sniegumam).
  3. Latvijas profesionālās izglītības internacionalizācija, atpazīstamība un eksportspēja ilgtermiņa sadarbības tīklu veidošanai ar Eiropas Savienības un trešajām valstīm.

Savukārt profesionālās izglītības iestāžu vadības komandām Rūta Gintaute-Marihina novēlēja: 

“Skolu vadības komandām novēlu būt līderiem un inovāciju radītājiem, kas var palīdzēt savest kopā izglītības iestādes ar industriju un radīt praktiskās inovācijas. Būtiska ir pedagogu loma, tādēļ pedagogiem ir aktīvi jāmācās pašiem, bet sabiedrībai ir jāceļ pedagogu profesiju prestižs un jāveicina pedagogu profesionālā pilnveide pedagogiem ir aktīvi jāmainās. Skolu metodiķiem ir jābūt līderiem, jāpalīdz radīt jaunas, efektīvas mācību pieejas un tās jāpalīdz ieviest visas Latvijas izglītības iestādēs.”

Autors: Anita Līce