2023. gada 28. septembrī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzņēma Eiropas Komisijas (EK) Darba un sociālo tiesību komisāru Nikolā Šmitu (Nicolas Schmit), lai sarunātos par sociālā dialoga nozīmi un kvalitāti gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. LDDK iepazīstināja ar saviem novērojumiem un kritisku redzējumu par sociālā dialoga efektivitāti Latvijā, un N.Šmits uzsvēra, ka Eiropā sociālo partneru loma lēmumu pieņemšanā un ekonomiskās transformācijas panākšanā arvien palielinās.

LDDK prezidents Andris Bite:

Mums ir svarīgi sociālā dialoga konceptam piešķirt reālu un praktisku pielietojumu, nevis paturēt to formālā līmenī, kā tas pagaidām nereti izpaužas Latvijā. LDDK ir pietiekama ekspertīze un kapacitāte, lai efektīvi piedalītos valstiski nozīmīgu dokumentu izstrādē un pasākumu ieviešanā. Ir gandarījums, ka Eiropas Komisijas līmenī mūsu izpratnes par to, kā būtu jāorganizē sociālais dialogs, sakrīt, un to apliecina šīs dienas diskusija ar N.Šmitu. Tagad atliek nacionālā līmenī vienoties gan par trīspusējā sociālā dialoga nozīmi, gan par koplīgumu regulējuma, gan citiem politisko procesu ilgtspējas un jēgas jautājumiem.

LDDK vērtējumā laika posmu līdz 2018. gadam var uzskatīt par salīdzinoši efektīvu periodu sociālajā dialogā ar Latvijas valdību, kad patiešām tika uzklausīti un ņemti vērā darba devēju argumenti. Šobrīd Covid-19 krīze ir pārvarēta, tomēr sociālais dialogs nav atjaunots iepriekšējā līmenī, un uzņēmēju viedoklis arvien mazāk tiek sadzirdēts, neraugoties uz aktīvu iesaisti gan ministriju veidotās darba grupās, gan trīspusējā dialoga formāta sarunās. 

Eiropas Komisijas iniciētā tikšanās ar LDDK bija ar mērķi diskutēt par 2023. gada 23. janvāra Eiropas Komisijas paziņojumu un priekšlikumiem par sociālā dialoga stiprināšanu un Eiropas Savienības Padomes ieteikumu sociālā dialoga stiprināšanai Eiropas Savienībā. Tāpat LDDK iepazīstināja ar Latvijas progresu saistībā ar koplīgumiem, kā arī informēja par būtiskākajiem sociālā dialoga izaicinājumiem un to, kādu Eiropas Savienība var sniegt atbalstu.

Eiropas Komisijas Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:

Labi funkcionējošs sociālais dialogs ir īpaši svarīgs pašreizējā pārejā uz zaļu un digitālu ekonomiku. Šī interesantā viedokļu apmaiņa vēlreiz parādīja, ka, lai pilnvērtīgi iesaistītu uzņēmumus un darba ņēmējus, ir vajadzīga laba sistēma un atbilstoši resursi.

LDDK ģenerāldirektora vietniece starptautiskajos, Eiropas Savienības un projektu vadības jautājumos Inese Stepiņa:

Pēc būtības sociālā dialoga jēga ir atbalstīt tautsaimniecības izaugsmi ar labvēlīgu ietekmi, lai paaugstinātos iedzīvotāju ienākumu līmenis, palielinātos valsts spēja finansēt savas pamatfunkcijas un palielinātos uzņēmumu spēja investēt attīstībā. Mūsu dalība Eiropas Savienībā sniedz praktisku atbalstu un iespēju mācīties no citu valstu labās prakses, kur gan divpusējā dialoga ceļā darba devēju un darba ņēmēju pārstāvi, gan trīspusējā dialoga ceļā ar valdības pārstāvjiem kopīgi tiek risināti ar nodarbinātību un tautsaimniecības izaugsmi saistīti jautājumi.

LDDK uzskata, ka Latvijā esošais regulējums attiecībā uz koplīgumiem nepiepilda tam paredzētās funkcijas - koplīgumu darbības joma ir neliela (aptver galvenokārt iestādes un valsts kapitāla uzņēmumus) un nepaplašinās nozaru griezumā (ģenerālvienošanās). Tas skaidrojams ar diviem aspektiem:

1. uz noteiktu laiku noslēgts darba koplīgums joprojām ir spēkā, ja puses līdz jauna darba koplīguma spēkā stāšanās brīdim nav vienojušās citādi (Darba likuma 19. panta 3. daļa). Rezultātā tas kļūst par beztermiņa nolīgumu neatkarīgi no ārējo apstākļu izmaiņām (tiesiskais regulējums, tirgus situācija utt.);
2. minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas likmes aprēķinu nosaka Ministru kabinets (Darba likums, 61. pants). Rezultātā minimālās mēneša darba algas apmērs tiek noteikts brīvprātīgi, neņemot vērā nevienu no kritērijiem, kas noteikti Ministru kabineta 2016. gada 18. augusta noteikumos Nr. 563 "Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība".

LDDK ir ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā - nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociāli - ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un pārstāv darba devēju intereses Saeimā un divpusējās sarunās ar nozaru ministrijām. LDDK apvieno darba devēju un nozaru asociācijas, kā arī uzņēmumus ar 50 un vairāk darbiniekiem, un LDDK biedri kopā nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī LDDK sadarbojas ar citu valstu darba devēju un uzņēmēju organizācijām un sociālā dialoga ietvaros sekmē Latvijas uzņēmējdarbības attīstību un uzņēmumu konkurētspēju Eiropā un pasaulē.