Jaunumi

NTSP: Risinājumi Latvijas klimata mērķu sasniegšanai jāmeklē sadarbībā ar nozarēm

17. Jūnijs, 2021

17. jūnijā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par Latvijas klimata mērķiem, darba samaksas sistēmas pilnveidošanu veselības aprūpes nozarē un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieviešanas termiņa pārskatīšanu.

Pārrunājot noteiktos Latvijas klimata mērķus, LDDK norādīja, ka esošajos nozaru politikas plānošanas dokumentos nav precīzu rīcības plānu, kurā būtu atspoguļotas konkrētas darbības, aprēķini, izmaksas un to ietekme. LDDK aicināja Ministru prezidentu aktivizēt Nacionālās enerģētikas un klimata padomes darbu, lai tās ietvaros turpinātu diskusijas par šiem jautājumiem, kā arī paplašināt padomes kompetenci un pilnvaras, lai papildus enerģētikai mērķtiecīgi darbotos arī pie tādiem valstiski nozīmīgiem jautājumiem klimata jomā kā zemes izmantošana (ZIZIMM un ne-ETS lauksaimniecība), transports un atkritumu apsaimniekošana.

NTSP bija vienisprātis, ka turpmāk starpinstitucionālajā sadarbībā ar nozarēm jāmeklē risinājumi, kā sasniegt noteiktos mērķus, veicot precīzus aprēķinus, izvērtējot to ietekmi un izmaksas. Puses vienojās pieņemt LDDK pozīciju Latvijas klimata mērķu jautājumā par pamatu tālākai izvērtēšanai un rīcībai.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības attīstību un valsts labklājību varam panākt tikai tad, ja līdzsvarojam vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Latvija ir apņēmusies īstenot augstus mērķus, tāpēc jau šobrīd kritiski svarīga loma ir valdības un nozaru sadarbībai. Kopīgi izstrādājot reālu rīcības plānu, jāmeklē labākie risinājumi klimatneitrālai ekonomikai, zaļai nodokļu politikai un uzņēmumu atbalstam, kuru nozarēs būs nepieciešama būtiska transformācija klimata mērķu sasniegšanā. ”

Tāpat LDDK atkārtoti aicināja pārskatīt minimālo VSAOI ieviešanu. Darba devēji uzsvēra, ka konceptuāli atbalsta pakāpenisku ieviešanu, tomēr būtiski, lai sistēma ir motivējoša, vienkārši administrējama un izmaiņas netiktu ieviestas Covid-19 pandēmijas laikā, kad krīzes un pēckrīzes apstākļos būtu vieglāk mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atgūties un saglabāt nodarbinātību.

Savukārt, diskutējot par darba samaksas sistēmas pilnveidošanu veselības aprūpes nozarē, puses nespēja nonākt pie kompromisa, pieņemot zināšanai arodbiedrību piedāvāto priekšlikumu.

Par LDDK:

Latvijas Darba devēju konfederācija ir lielākā un ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993. gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv darba devējus, kuru kopējais apgrozījums ir ~40 miljardi eiro. LDDK biedri darbojas tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, finanses, izglītība, transports un loģistika, veselība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tirdzniecība, būvniecība, tūrisms un viesmīlība, ķīmija, farmācija, enerģētika, ražošana u.c. LDDK ir Eiropas Biznesa konfederācijas BusinessEurope biedrs, pārstāvot Latvijas uzņēmumu intereses arī ES sociālā dialoga ietvaros.