Jaunumi

Ar papildu darba devēju nosacījumiem NTSP konceptuāli atbalsta Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu

27. Aprīlis, 2021

27. aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna projektu. LDDK konceptuāli atbalsta izstrādāto plānu, bet tikai ar nosacījumu, ka turpmākajā plāna izstrādes gaitā tajā tiks iekļauti darba devēju priekšlikumi vai rasti risinājumi no citiem finanšu avotiem klimata pārmaiņu un ilgtspēja, digitālās transformācijas, nevienlīdzības mazināšanas un veselība aprūpes jomās.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs: “RRF plāna izstrādē kopā ar valdību esam ieguldījuši lielu darbu, tomēr turpmākajā procesā mums ir jāsadarbojas vēl ciešāk. Lai sasniegtu augstos attīstības mērķus, mums ir atbildīgi un detalizēti jāizvērtē katrs plānotais ieguldījums, ņemot vērā arī citus finanšu avotus un atbilstību Nacionālajai industriālajai politikai. Tikai tā spēsim nodrošināt Latvijas eksporta pieaugumu, produktivitāti, veicinātu zaļo pāreju un digitālo transformāciju.”

LDDK sēdē atkārtoti norādīja, ka joprojām ir nepieciešami uzlabojumi klimata pārmaiņu un ilgtspējas, digitālās transformācijas, nevienlīdzības mazināšana un veselības jomas investīciju virzienos.

Būtiski ir izvērtēt  plānoto investīciju un starpinstitūciju (Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas) sadarbību Eiropas Zaļā kursa ietvaros nepieciešamo CO2 emisiju samazināšanas pasākumu jomā (īpaši Zemkopības ministrijas paspārnē Lauksaimniecības/ Zivsaimniecības atbalsta jomās). Finanšu ministrijai būtu jānodrošina starpinstitucionālo (starpnozaru) sadarbību Nacionālās enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu un paredzēto pasākumu īstenošanā, lai nodrošinātu paredzēto ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā, klimata mērķu sasniegšanā un vienlaikus saglabātu atbalstu saimnieciskajai darbībai.

Lai veicinātu klimata pārmaiņas un ilgtspēju, LDDK aicina transporta jomā ieviest tādus risinājumus, kas uzlabos vietējo ekonomiku un spēs uzrādīt patiesu CO2 samazinājumu.  Darba devēji norāda, ka būtu nepieciešams palielināt atbalstu, atvēlot finansējumu valsts pilsētu sabiedriskajam transportam, kas ir vērsts uz visu sabiedrību kopumā. Tāpat, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, LDDK aicina saglabāt finansējumu meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai vismaz 22 miljonu euro apmērā, vai paredzot atbilstošu finansējumu no Lauku attīstības programmām, ņemot vērā mežsaimniecības nozīmīgo lomu Latvijas ekonomikā. Klimata jomā svarīgi arī paredzēt finansējumu ne-finanšu datu pieejamības jautājuma risināšanai ESG (Environment.Social.Governance) funkcionalitātes un savietojamības uzlabošanai ar citām sistēmām tautsaimniecības aktivitāšu vides ietekmes novērtējumam.

Digitalizācijā jāprecizē mērķi Latvijas platjoslas tīklu attīstībai, jāparedz lielāks finansējums un jāveido cieša sadarbība ar privāto sektoru 5G infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu augstas ātrdarbības savienojamību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, mājsaimniecībām un izglītības iestādēm. Savukārt attiecībā uz digitālajām prasmēm nepieciešams atbalsts augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstības programmām pēc uzņēmuma pieprasījuma. Tāpat digitalizācijas jomā jāatbalsta dažādu IT produktu un pakalpojumu iegāde maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un nevienlīdzības mazināšanas kontekstā plāna ietvaros paredzēts veidot jaunus industriālos parkus reģionos, tomēr darba devēji uzsver, ka jāmaina pieeja, kādā plāno tos attīstīt. Piemēram, darba devēju priekšlikums paredz, ka pašvaldības veic ieguldījumus pamatinfrastruktūrā, bet ražošanas ēku projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu veic privātie industriālo parku attīstītāji vai plānā minētie starptautiskie parku operatori. Vienlaikus industriālo parku attīstībai jābūt cieši saistītai ar mājokļu pieejamību, kam arī būtu jāparedz lielāks finansējums.

Tāpat LDDK atkārtoti aicina augstskolu reformas ietvaros ieviest darba vidē balstītas (DVB) mācības augstākajā izglītībā. LDDK veiktajā uzņēmumu, augstskolu un studentu aptaujā vairāk nekā 90% respondentu šādu priekšlikumu atbalsta.

Veselības aprūpē finansējums prioritāri jāiegulda cilvēkresursu sagatavošanā. Šobrīd plāna projekts ietver tikai tālākizglītību, bet svarīgi domāt arī par papildu veselības personāla nodrošināšanu un tehnoloģiju prasmju attīstību visos veselības aprūpes izglītības līmeņos. Tādējādi arī uzlabotos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. LDDK arī aicina ņemt vērā privāto ārstniecības iestāžu ieguldītās investīcijas pirms lēmuma pieņemšanas par līdzekļu piešķiršanu medicīnisko tehnoloģiju iegādei valsts klīniskajām universitāšu un reģionālajām slimnīcām ambulatoro pakalpojumu sniegšanas paplašināšanai. Tāpat nozarē pētniecības sadaļā jāsaglabā atbalsts veselības pētījumu veikšanai un jāpapildina ar pētījumiem, kas analizē Covid-19 slimības ietekmi, izstrādājot atbalsta pasākumus pacientu ārstēšanai.

Gadījumā, ja izteiktie priekšlikumi nevar tik iekļauti ANM/ RRF plānā, ir nepieciešams veikt korekcijas ES fondu darbības programmas 2021-2027 projektā, integrējot tajā pasākumus, kas pēc būtības ir atbalstāmi.

Kopumā ir jāstiprina nozaru ministriju starpinstitucionālā sadarbība arī kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kopīgi lemjot par prioritātēm un finansējuma apjomu faktisko vajadzību praktiskai risināšanai. LDDK aicina savlaicīgi iesaistīt sociālos partnerus turpmākajā RRF plāna izstrādes un pasākumu ieviešanas gaitā un Ministru kabineta noteikumu un citu reglamentējošo dokumentu izstrādē.