9. decembrī notika sociālo partneru, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), rīkota konference "Attīstot nozaru koplīgumu pārrunas".

Konferences mērķis bija iepazīstināt ar praktiskajiem ieguvumiem uzņēmumiem un darbiniekiem nozarēs, kas noslēdz koplīgumu, diskutēt par to, kā strādāt nākotnē, lai ar nozaru koplīgumiem sekmētu labi apmaksātu nodarbinātību, mazinātu sociālos un ekonomiskos šokus, pielāgotos digitalizācijas pārmaiņām, kā arī pilnveidotu darbinieku prasmes un uzlabotu uzņēmumu produktivitāti.

Tieši šobrīd nozaru koplīgumiem ir būtiska nozīme, to konferencē uzsvēra LDDK un LBAS eksperti. Izmaiņas darba tirgū, jaunas darba formas, digitalizācijas un automatizācijas procesi, attālinātais darbs un nepieciešamās prasmes, privātās un darba dzīves saskaņošana, kā arī aktuālie ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu saistītie jautājumi  ir tēmas, par kurām šobrīd ir vērts darba devējiem un darba ņēmējiem uzņemties iniciatīvu un vienoties par nepieciešamajiem risinājumiem uzņēmumā vai nozarē.

Vitālijs Gavrilovs, LDDK prezidents: “Aicinām atbalstīt nozaru un nacionālā līmeņa sociālo dialogu kā interešu līdzsvarošanas un darbinieku iesaistes mehānismu. Tikai spēcīgas darbinieku un darba devēju organizācijas ar plašu pārstāvību var sasniegt rezultātus nozares sakārtošanā, ieskaitot diskusijas par nozaru koplīgumiem. Mums, partneriem, kopā jāstrādā, lai nodrošinātu Latvijas cilvēkresursu kvalitāti, jo tikai ar kvalitāti mēs varēsim nodrošināt nepieciešamo tautsaimniecības transformāciju uz daudz produktīvāku uz eksportu vērstu ekonomiku.”

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Līdztekus nopietnai pieredzei uzņēmumu koplīgumu slēgšanā kopā ar darba devējiem esam uzsākuši izaicinošu, bet ļoti svarīgu darbu – veidot praksi un sistēmu nozaru koplīgumu slēgšanai. Pēdējo trīs gadu laikā esam identificējuši un novērsuši vairākus šķēršļus nozaru koplīgumiem, kā rezultātā ir noslēgti trīs nozaru koplīgumi privātajā sektorā, kas paredz nozarēm specifiski pielāgotu regulējumu. Nākamie soļi ir meklēt mehānismus, kā veidot nozaru koplīgumu pārrunas tā, lai ir vairāk praktisku ieguvumu gan darbiniekiem, gan darba devējiem,  kā panākt lielāku valsts un pašvaldību atbalstu un ieinteresētību koplīgumu slēgšanā, mazinot ēnu ekonomiku, nostiprinot sabiedrības labklājību un mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.”

Par to, kā noslēgtais nozares koplīgums jau gadu palīdz attīstīties būvniecības nozarei, kā darbojas  pušu komiteja – tās pieredzi, ieguvumiem, izaicinājumiem un labo praksi konferencē stāstīja Mārtiņš Dunskis, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks un Jēkabs Leiškalns, biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju Partnerība" eksperts – nozares koordinators. Pārstāvji norādīja, ka nozīmīgs ieguvums ģenerālvienošanās tālākai attīstībai ir kopēja platforma nozares viedokļa paušanai. Tā kā komiteja pārstāv visas nozares darba devēju un darba ņēmēju intereses, tajā paustais viedoklis ir ne tikai reprezentējošs, bet arī tiek uzklausīts un ņemts vērā visos sociālā dialoga līmeņos – līdz pat valdībai. Darba devējiem un darba ņēmējiem dotais mandāts ļauj, negaidot valsts tiesisko regulējumu, vienoties tieši par konkrētās nozares būtiskiem apstākļiem, tādējādi uzstādot nozarei pielāgotus un pieņemamus noteikumus, kas skar darba tiesiskās attiecības, atalgojumu u.c.

Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis konferencē uzsvēra, ka tikai kopā varam virzīties uz visiem saprotamu un pieņemamu risinājumu. Viņš norādīja, ka LM ir gatava turpināt trīspusējās sarunas, un arī nākamais gads šajā jomā būs ražīgs, risinot dažādus jautājumus. M. Badovskis atzinīgi novērtēja būvniecības nozari, kuras pārstāvji ir spējuši ne tikai noslēgt ģenerālvienošanos, bet arī izveidot mehānismu, kurā paši var uzraudzīt tās ieviešanu un darbību.

Savukārt par noslēgto ģenerālvienošanos stikla šķiedras nozarē savā pieredzē dalījās Rita Pfeifere, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja un Ģirts Vēveris, AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis. Pārstāvji informēja, ka ģenerālvienošanās ir uzlabojusi abpusējo – darba devēju un darba ņēmēju sadarbību, mainot domāšanu ilgtermiņa mērķu virzienā. Ģ. Vēveris pauda, ka nozares koplīgums radījis revolūciju uzņēmumā strādājošo cilvēku apmierinātībā, kā arī noteikti veicinās pozitīvas pievienotās vērtības veidošanos arvien vairāk un vairāk. Kopīgi ejot un skatoties vienā virzienā, katrs uzņēmums spēs celt ne tikai sava uzņēmuma labklājību, bet arī valsts līmenī tiks dots pozitīvs lādiņš un pievienotā vērtība.

Par to, kā veicināt nozaru koplīgumus, konferencē stāstīja Jānis Pumpiņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts un Mārtiņš Svirskis, LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos. Eksperti atzina, ka attīstīta koplīgumu slēgšanas kultūra nodrošinātu labākus sociālekonomiskos rezultātus nozarēm, veicinātu kvalitatīvu un labāk apmaksātu darba vietu veidošanos. Darba devēju un darba ņēmēju autonomā dialoga, kas izpaužas koplīgumu slēgšanā, respektēšana no valdības puses veicinātu arī savstarpēju uzticēšanos valdībai un politiķiem, kā arī sabiedrības politiskās kultūras maiņu.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste: "Laikā, kad viesmīlības nozare pārdzīvo, iespējams, vēsturiski smagāko krīzi un  nozares uzņēmējiem jāpieņem lēmumi, kas skar nozares "mugurkaulu" - nozarē strādājošos, ir ļoti būtisks dialogs starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Esam gandarīti, ka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai kopā ar partneriem - Latvijas Restorānu biedrību un Latvijas Tirgotāju asociāciju no darba devēju puses un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību no darba ņēmēju puses, ir izdevies parakstīt ģenerālvienošanos, kam ar laiku jākļūst par visas nozares "ceļa karti" nosakot nozarē strādājošo atalgojuma līmeni un sociālā dialoga pamatprincipus."

Ints Dālderis, Finanšu ministra padomnieks, komentējot ģenerālvienošanos viesmīlības nozarē uzsvēra, ka Finanšu ministrija noteikti atbalsta jebkāda veida koplīgumus, kas noved pie lielākas sakārtotības nozarē un uzņēmumu iekšienē, kā arī mazina ēnu ekonomiku. Ministrija ir gatava runāt tālāk par tehniskām niansēm, kā piepildīt visas apņemšanās, par kurām puses vienojās jau pirms diviem gadiem.

Savukārt A/S Latvijas Finieris valdes loceklis Pauls Ābele stāstīja par to, kā koplīgumi var palīdzēt Covid-19 seku pārvarēšanai. Jo lielākas grūtības, jo svarīgāka katrai pusei kļūst kopēja sadarbība. Ir dažādas nozares ar atšķirīgām īpatnībām, un katrai ir savas cikliskās problēmas, kuras pārvarēt. Šajā krīzē koplīgums sniedza iespēju veikt ātras darbības un ātri pieņemt lēmumus, piemēram, ieviešot saīsināto darba laiku. Nākotnē svarīgi saglabāt lēmumu pieņemšanas elastību arī turpmāk, attiecīgās izmaiņas iekļaujot Darba likumā pastāvīgi, uzticoties darba devējiem un darba ņēmējiem. Jābūt skaidrai programmai, kā visiem kopā pārvarēt nākamo krīzi.

Kā darba devēji un darba ņēmēji var risināt darba tirgus izaicinājumus nākotnē – tieši digitalizācijas un automatizācijas kontekstā, konferencē informēja LDDK  ģenerāldirektores vietniece, starptautisko un ES lietu eksperte Inese Stepiņa un  LBAS ES normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte Nataļja Preisa. Ekspertes atklāja, ka šobrīd vēl daudzi digitalizācijas procesa aspekti nav skaidri un saprotami, bet Eiropas sociālo partneru Pamatnolīgums ir instruments, kā risināt šo jautājumu. Svarīgi veikt situācijas izpēti par dažādo pieredzi saistībā ar digitālo prasmju apgūšanu, darba organizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Pamatnolīgums ir kopīga Eiropas starpnozaru sociālo partneru apņemšanās ar digitalizāciju saistītos ieguvumus paātrināt un pašiem risināt izaicinājumus darba pasaulē – uzņēmumu un nozaru līmenī, negaidot ārēju regulējumu vai direktīvu. Pamatnolīgums piedāvā ļoti konkrētus jautājumus iekļaušanai koplīgumos, lai efektīvi pielāgotos digitalizācijas pārmaiņām, piemēram, sociālo partneru kopīgu apmācību plānu, tiesību atslēgties regulējumu, uzraudzību par mākslīgā intelekta lēmumiem un darbinieku personas datu aizsardzību.

Visbeidzot LDDK Korporatīvās sociālās atbildības projektu vadītāja Kristīna Veihmane un LBAS Konsultants darba aizsardzības jautājumos Mārtiņš Pužuls informēja par jautājumiem, kurus var iekļaut koplīgumos, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru, senioru nodarbinātības apstākļus, kā arī darba drošības un veselības aizsardzību.

Konference tika organizēta ar ESF projektu “Sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības atbalsta jomā” (Nr. 3.4.2.2/16/I/001) un “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” (Nr.3.4.2.2/16/I/002) atbalstu.

Par LDDK:

Latvijas Darba devēju konfederācija ir lielākā un ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993. gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv darba devējus, kuru kopējais apgrozījums ir ~40 miljardi eiro. LDDK ir Eiropas Biznesa konfederācijas BUSINESSEUROPE biedrs, pārstāvot Latvijas uzņēmumu intereses arī ES sociālā dialoga ietvaros.

Par LBAS:

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā, dibināta 1990. gadā. LBAS koordinē 20 arodbiedrību – LBAS dalīborganizācijas sadarbību, pārstāv un aizstāv to biedru un strādājošo intereses valsts un starptautiskajās institūcijās, īsteno kopīgu darbības programmu. LBAS ir Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) un Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas (ITUC) dalīborganizācija.