Lai apmainītos ar pieredzi nozaru ekspertu padomju darbā un iepazītos ar Igaunijas profesionālās izglītības sistēmu, 13. un 14. septembrī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kā arī Latvijas Nacionāla kultūras centra pārstāvji un to koordinēto nozaru ekspertu padomju eksperti (NEP) piedalījās mācību vizītē Igaunijā, ko organizēja Igaunijas Kvalifikāciju iestāde KUTSEKODA. Mācību vizītes ietvaros tika apmeklēta KUTSEKODA mītnes vieta, kurā tiek nodrošināta NEP koordinācija Igaunijā, kā arī Olustveres Pakalpojumu un lauku ekonomikas skola (turpmāk - Olustveres skola), kas piedāvā profesionālo vidējo izglītību lauksaimniecības, tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas, pārtikas ražošanas, biznesa pakalpojumu, dizaina un amatniecības jomās. 

Mācību vizītē piedalījās arī Lietuvas Kvalifikāciju un profesionālās izglītības attīstības centra (KPMPC) pārstāvji, kas uzņems Igaunijas un Latvijas pārstāvjus pieredzes apmaiņas vizītē š.g. novembrī.  

Ņemot vērā, ka visi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dalībnieki ir iesaistīti nozaru ekspertu padomju darbā un ir cieši saistīti ar profesionālās izglītības sistēmu, vizīte nodrošināja iespēju salīdzināt Igaunijas pieredzi ar pārējo Baltijas valstu praksi.  

Galvenais novērojums bija tāds, ka Igaunija profesionālajā un pieaugušo izglītībā risina ļoti līdzīgus izaicinājumus kā Latvijā. Tomēr atsevišķas pieejas atšķiras. Piemēram, nozaru ekspertu padomes koncentrējas uz nozaru pārstāvju pasūtījuma veikšanu izglītībai (profesijas standartu izstrādi) un rezultāta novērtēšanu (eksāmeniem), un daudz mazāk kā Latvijā iedziļinās izglītības sistēmā, tās plānošanā un pilnveidē, sadarbības veicināšanā. Galvenie pozitīvie aspekti Igaunijas profesionālās izglītības sistēmā, ko varētu pārņemt Latvija, ir neatkarīgu kvalifikāciju piešķiršanas institūciju darbība, kurām Latvijā analogs varētu būt Nozaru eksamināciju centri, kā arī elastīgā profesionālās izglītības finansēšanas sistēma, kas dod lielas iespējas profesionālās izglītības direktoram īstenot personāla politiku un saimniecisko darbu. 
Interesantākie Latvijas dalībnieku novērojumi par Igauniju apkopoti zemāk. 

1. KUTSEKODA darbība un Nozaru ekspertu padomju sistēma Igaunijā 

• KUTSEKODA ir dibināta 2001. gadā kā nevalstiska iestāde. Tās dibinātāji ir 2 darba devēju organizācijas, Sociālo jautājumu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un 2 arodbiedrību organizācijas.  

• KUTSEKODA funkcijas ir: 

• izstrādāt un ieviest profesionālo kvalifikāciju sistēmu,  

• organizēt un koordinēt NEP darbu,  

• izstrādāt un saskaņot vienotu metodiku PS izstrādei un kvalifikāciju piešķiršanai,  

• izstrādāt un apstiprināt ar profesionālo kvalifikāciju sistēmu saistītās metodikas un veidlapas,  

• organizēt PS izstrādi un tos aktualizēt,  

• organizēt apmācības,  

• veicināt Igaunijas kvalifikāciju salīdzināmību starptautiskā līmenī, 

• administratīvi uzraudzīt kvalifikācijas piešķiršanas institūcijas,  

• izstrādāt profesionālo kvalifikāciju pielikumus,  

• organizēt profesionālo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu reģistrāciju un izdošanu,  

• organizēt Europass centra darbu,  

• īstenot EQF nacionālā kontaktpunkta funkciju,  

• izstrādāt un ieviest darba tirgus un prasmju pieprasījuma prognožu sistēmu. 

Igaunijā ir 14 NEP, kas aptver gandrīz visas kvalifikācijas. Izņēmumi ir tikai atsevišķas reglamentētās profesijas. NEP nozares: 

• Arhitektūra, ģeomātika, būvniecība un nekustamais īpašums 

• Komercpakalpojumi un citas biznesa aktivitātes 

• Kultūra 

• Izglītība 

• Enerģētika, ieguves rūpniecība un ķīmiskā rūpniecība 

• Inženierzinātnes, ražošana un apstrāde 

• Mežsaimniecība 

• Pārtikas ražošana un lauksaimniecība 

• Veselība 

• Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācija 

• Īpašuma un personiskā aizsardzība 

• Pakalpojumi 

• Sociālā aprūpe 

• Transports un loģistika 

NEP Igaunijā ir jātiekas ne retāk kā 2 reizes gadā, lai saskaņotu izstrādātos dokumentus. Parasti tie ir ap 5-10 profesiju standarti un 5-10 eksaminācijas noteikumi.  

Atšķirībā no Latvijas, NEP Igaunijā koncentrējas uz profesijas standartu (PS) izstrādi, ka aizņem vismaz ½ no kopējā NEP darba, kā arī eksaminācijas un kvalifikācijas piešķiršanas organizāciju koordinēšanu. PS izstrādei KUTSEKODA piesaista brīvprātīgus nozaru pārstāvjus, ekspertus. NEP koordinatori nodrošina atbalstu, veicot sagatavošanas darbu, organizējot sanāksmes un nodrošinot PS sagatavošanu atbilstoši metodikai. Viena PS izstrāde aizņem ~ 10 divu stundu tikšanās, bet problemātiskos gadījumos PS izstrāde var aizņemt līdz pat 2 gadiem. 

Eksaminācijas un kvalifikācijas piešķiršana: 

• Institūcijas, kas nodrošina eksamināciju un kvalifikācijas piešķiršanu (turpmāk – Kvalifikācijas piešķiršanas institūcijas), Igaunijā tiek atlasītas publiska konkursa ietvaros (kas ir nevis publiskais iepirkums, bet profesionālās izglītības likumā definēts konkurss).  

• 107 Kvalifikācijas piešķiršanas institūcijas ir darba devēju vai profesionālās asociācijas, 24 – izglītības iestādes.  

• Šīs institūcijas ir atbildīgas par eksāmenu standartu (satura) un procedūras izstrādi, eksaminācijas komisijas nomināciju, eksāmena organizāciju.  

• Konkurss tiek rīkots reizi 5 gados, taču realitātē konkurence ir reta un organizāciju iesaiste pārsvarā - stabila.  

• Konkursa ietvaros pretendenti sniedz pierādījumus par pieejamu infrastruktūru (piemēram, līgumi ar izglītības iestādēm par nepieciešamās infrastruktūras izmantošanu) un savus aprēķinus eksāmena izmaksu segšanai (tai skaitā izmaksas eksaminācijas komisijai).  

• Eksaminācijas komisijas locekļi tiek atalgoti. Dažādas Kvalifikācijas piešķiršanas institūcijas nodrošina dažādu atalgojumu (minētie piemēri zemākajām un augstākajām likmēm: 30-60 EUR/h, 500 EUR/eksaminējamais). 

• Eksaminācijas organizēšanas izdevumus sedz maksa par eksāmenu. Jauniešiem, kas mācās valsts profesionālās izglītības iestādē, eksāmena maksu sedz valsts pēc standarta likmes. Taču maksu par eksāmenu pieaugušajiem var noteikt pati Kvalifikācijas piešķiršanas institūcija. 

• Šī sistēma attiecas uz gan valsts, gan privātajām profesionālās izglītības iestādēm, sākotnējo un pieaugušo izglītību, kurā tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija. 

• KUTSEKODA īsteno darba tirgus monitoringa un nākotnes prasmju prognozēšanas projektu OSKA, analizējot 24 nozares/sektorus. Iesaistīta 10 cilvēku (pārsvarā pētnieku) komanda, dažkārt tiek piesaistīti ārējie eksperti. Katru gadu tiek sagatavoti ~ 5 nozaru ziņojumi, un katras nozares prognozes tiek aktualizētas pēc 5-6 gadu cikla. Prognožu veidošanai tiek kombinētas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās datu pētniecības metodes. Kvalitatīvā metode ietver nozaru ekspertu paneļu veidošanu, kuros ½ ir darba devēju pārstāvju, ¼ - izglītības iestāžu, ¼ - politikas veidotāju).  Pētījumu rezultāti tiek tieši izmantoti NEP darbā un PS veidošanā.  Pētījumu kopsavilkumi angļu valodā ir pieejami šajā saitē: https://oska.kutsekoda.ee/en/  

• 4 reizes gadā KUTSEKODA vadība ziņo savai Uzraudzības padomei, kuras sastāvā ir dibinātāji, Izglītības un Ekonomikas ministriju pārstāvji. Tā ir KUTSEKODA iespēja sniegt atgriezenisko saiti un priekšlikumus profesionālās izglītības sistēmas regulējuma pilnveidei Igaunijā.  

• Līdzīgi kā Latvijā, KUTSEKODA par NEP koordināciju slēdz ikgadēju līgumu ar Izglītības ministriju. Būtiskākie papildu ienākumi KUTSEKODA ir no kvalifikāciju datubāzes uzturēšanas un izziņu izdošanas. 

2. Igaunijas profesionālās izglītības sistēma un Olustveres skolas pieredze 
 

Profesionālās izglītības finansēšanas sistēma Igaunijā ir atšķirīga no Latvijas: 

• Skola saņem finansējumu par katru audzēkni (3 – 5 tūkstoši EUR, atkarībā no izglītības programmas jomas). 

• Igaunijā nav pedagogu tarifikācijas sistēmas. Valsts regulēt tikai minimālo algu skolotājiem, bet skolas var brīvi maksāt lielāku atalgojumu no saviem ieņēmumiem. Skolas pašas veido savu personāla atalgojuma sistēmu, ņemot vērā profesionālos, darba slodzes un citus faktorus.  

• Piešķirtā budžeta ietvaros skolu izdevumi netiek detalizēti regulēti un ierobežoti, par to lemj skola (direktors) pati. 

Piemēram, Olustveres skola katru gadu pašu ieņēmumos nopelna 1.4 miljonu Eiro: pieaugušo izglītības pakalpojuma sniegšanas (un dalības pieaugušo izglītības projektos), no kafejnīcas, lauksaimniecības produkcijas realizēšanas, projektiem, telpu iznomāšanas.  

• Olustveres skola finansiāli ietilpīgu mācību materiālu, piemēram, traktoru, iegādi risina ar līzinga palīdzību. Traktori netiek pilnībā iegādāti, bet pēdējais līzinga maksājums tiek izmantots jauna traktora līzinga līguma noslēgšanai, lai nodrošinātu tehnikas aktualitāti.   

• Audzēkņiem tiek nodrošināti ceļa izdevumi no dzīves vietas līdz mācību vietai. Olustveres skolā audzēkņi saņem arī bezmaksas brokastis un pusdienas. 

Uzņemšanas process: 

• Izglītojamo skaitu pa izglītības programmām nosaka Izglītības ministrija, balstoties uz OSKA pētījumiem. Dažām programmām atkarībā no tautsaimniecības pieprasījuma tiek noteikts minimālais uzņemamo izglītojamo skaits, dažām  maksimālais ierobežojums. Uzņemšanu jaunās kvalifikācijās ierosina KUTSEKODA.  

Profesionālās izglītības iestāžu tīkls: līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā ir notikusi ievērojama profesionālās izglītības iestāžu konsolidācija, kas turpinās joprojām. Vērojama tendence atteikties no filiālēm lielo telpu apsaimniekošanas izdevumu dēļ. 

Mācību vizīte uz Igauniju notika Erasmus+ programmas maza mēroga partnerības projekta profesionālās izglītības sektorā "Sadarbības stiprināšana starp institūcijām, kas koordinē nozaru ekspertu padomju darbu Baltijas valstīs" (angļu val.- Strengthening cooperation between the institutions coordinating the work of sectoral expert councils in the Baltic states (SECBaltics)) (Projekta Nr. 2021-2-LV01-KA210-VET-000051300) ietvaros(2022-2023).  

Autors: Anita Līce, NEP nacionālā koordinatore