NEP Padomes sēdē 24. februārī kopā sanāca NEP vadības pārstāvji, lai pārrunātu aktuālos jautājumus attiecībā uz profesionālās izglītības sistēmas regulējuma pilnveidi, profesionālās izglītības satura reformas turpinājumu, kā arī NEP darbības prioritātes 2023. gadā. 

Tikka pārrunāti aktuālie Ministru kabineta noteikumi:

1. “Nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas kārtība”, kuru izstrāde notiek darba grupā VISC vadībā;
2. “Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtība”, kas ir izstrādē VISC vadībā un kura pielikuma izstrādē bija iesaistīti NEP, 2022.gadā klasificējot profesionālās kvalifikācijas prasības profesijas standartos.
3. “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” – oficiālā saskaņošanā esoši Ministru kabineta noteikumi, kas izstrādāti, lai nodrošinātu pāreju no programmu uz institucionālu akreditāciju un kas paredz NEP deleģēto ekspertu iesaisti profesionālās izglītības licencēšanā.
4. “Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību” – 2022.gada 29.novembrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz lielākas tiesības NEP deleģēt eksaminācijas ekspertus vai komisijas. Šobrīd NEP šīs tiesības izmēģina atsevišķās kvalifikācijās, vai arī iesaistās profesionālās kvalifikācijas eksāmenu novērošanā vai sarunās ar līdzšinējiem ekspertiem.
5. “Nozaru ekspertu padomju izveidošanas, darbības un darbības koordinācijas kārtība” – 2016.gada 15.jūlija Ministru kabineta noteikumi, kuros šobrīd tiek saskaņoti grozījumi. Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātie grozījumi lielā mērā atbilst NEP Padomes priekšlikumiem.

Profesionālās izglītības satura reformu ir iecerēts turpināt Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" ietvaros. Tā pirmās projekta iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumu projekts ir pieejams šajā saitē TAP portālā. Projektu koordinēs VISC, un LDDK, LBAS, LOSP un IKVD iesaistīsies kā sadarbības partneri. Projekta mērķis būs “attīstīt sistemātisku profesionālās izglītības satura pilnveides koordinēšanas mehānismu un nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu un nozaru sadarbību profesionālās izglītības satura īstenošanā, identificējot darba tirgū aktuālas prasmes un ieviešot prasmes izglītības saturā ilgtspējas, digitālas un zaļās ekonomikas nodrošināšanai un nodrošināt profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeļa izstrādi” (MK noteikumu projekta 2.punkts). NEP Padome izskatīja LDDK priekšlikumu projekta aktivitātēm un nozaru iesaistei, kas pēc Padomes sēdes tika iesniegts VISC projekta izstrādei. Tāpat arī tika apspriestas iespējamās nozares, kuras varētu pastiprināti iesaistīties projektā kā “pilotprojektu” nozares.

NEP Padome tika iepazīstināta ar plāniem izveidot Cilvēkkapitāla attīstības padomi. Saskaņā ar šīs padomes nolikuma projektu, tās sastāvā būs ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs un labklājības ministrs, un tā būs koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. NEP padome apsprieda nepieciešamību un iespējas NEP veidot sadarbību ar Cilvēkkapitāla attīstības padomi.

Tika izskatīts arī NEP darba plāns 2023.gadam. 11 NEP 2023.gadā kopumā plāno organizēt 50 NEP sēdes. Prioritārās darba aktivitātes un tēmas, kas plānotas NEP sekretariātam un NEP:

• Sadarbība ar VISC un profesionālās izglītības iestādēm ilgtspējīgas metodiskā darba un satura pilnveides sistēmas izveidē (4.2.2.9 aktivitātes projekta izstrāde un uzsākšana);
• Nozaru kvalifikāciju struktūru, profesijas standartu un tajos ietilpstošo profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas, kvalifikācijas daļu noteikšanas procedūru un metodikas izstrāde, kā arī to satura pārskatīšana un aktualizācija;
• Nozaru vidēja termiņa redzējumu veidošana par nozares profesionālās izglītības attīstību Profesionālās izglītības likumā noteikto mērķu sasniegšanai, to sasaiste ar  sasaiste ar nacionāliem plānošanas un atbalsta instrumentiem, regulāri sniedzot attiecīgus priekšlikumus; 
• Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norise un NEP deleģēto ekspertu iesaiste tajos, nozares eksaminācijas centru attīstība;
• Jaunā profesionālās izglītības programmu licencēšanas sistēma un NEP ekspertu iesaiste, pāreja uz institucionālo akreditāciju;
• Pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstība, NEP pasūtījuma veidošana pieaugušo izglītībai;
• Profesionālās izglītības finansējuma, īpaši koeficientu pārskatīšanas, jautājuma aktualitātes uzturēšana;
• Starptautiskās sadarbības turpināšana ar Lietuvas un Igaunijas NEP koordinējošām institūcijām, tai skaitā padziļināti analizējot un savstarpēji salīdzinot profesionālās izglītības sistēmas un NEP koordinācijas sistēmas, lai nodrošinātu labās prakses apmaiņu;
• Prasmes, tai skaitā zaļās (Eiropas prasmju gads 2023).

NEP Padome ir neformāla sanāksme, kurā piedalās NEP vadības pārstāvji un visas koordinācijas institūcijas, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju un saskaņotu starpnozaru un NEP koordinācijas jautājumus.  NEP Padomes norisi organizē LDDK. 

Autors: Anita Līce, NEP nacionālā koordinatore