Darba vidē balstītas mācības profesionālo skolu un uzņēmēju sadarbību pamazām maina uz labo pusi

Lai profesionālajās skolās iegūstamās prasmes vairāk saskanētu ar reālajām darba devēju vajadzībām un darba apstākļiem uzņēmumos, Latvijā profesionālās izglītības jomā jau pāris gadu tiek īstenota jauna, darba vidē balstītu mācību pieeja. Šo projektu no 2017. līdz 2023. gadam ar ES struktūrfondu atbalstu realizē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Projektam ir divi virzieni: viens atvieglo profesionālo skolu audzēkņu prakšu organizēšanu uzņēmumos, savukārt otrā daļu no šajās skolās apgūstamās programmas jauniešiem uzņemas iemācīt darba devēji, īstenojot darba vidē balstītas (DVB) mācības.

Abos projekta virzienos uzņēmēji, skolas un arī iesaistītie jaunieši saņem finansiālu atbalstu. Tas būtiski motivē, tomēr galvenais dzinulis ir izveidot no profesionālo skolu audzēkņiem tiešām vērtīgus un prasmīgus jaunos darbiniekus. Mērķis ir kvalitāte, nevis kvantitatīvie rādītāji, uzsver Jolanta Vjakse, projekta Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos vadītāja LDDK. Projektā patlaban rit otrais mācību gads, ir ieviesti uzlabojumi, arī izdarīti secinājumi.

Atsaucīgāki par gaidīto

Šobrīd sadarbības līgumus par iesaisti projektā ir noslēguši gandrīz 2000 uzņēmēju, 39 profesionālās izglītības iestādes un teju 5000 jauniešu.

Praksēs, kas jau iepriekš bijis gana labi iepazīts formāts, iesaistījušies vairāk uzņēmēju, tomēr arī interese par dalību DVB mācībās no darba devēju puses ir lielāka, nekā bija cerēts, patīkamo pārsteigumu atklāj J. Vjakse.

DVB mācību īstenošana no uzņēmuma prasa vairāk – to laikā audzēknis ir obligāti jāapdrošina, uzņēmumam viņam jāmaksā vai nu stipendija, vai darba alga, turklāt meistaram, kurš tieši strādā ar audzēkni, jābūt pedagoģiskajai kompetencei. «Sākumā likās, ka tas uzņēmējiem būs visai apgrūtinoši, taču šobrīd redzam, ka viņi savus meistarus patiešām labprāt sūta šo pedagoģisko kompetenci apgūt piedāvātajās 32 vai 72 stundu apmācībās.

Grupas ir pilnas, ir pat gaidītāju rinda pāris mēnešu uz priekšu. Tas nozīmē, ka uzņēmēji tam redz pievienoto vērtību, redz, ka šī kompetence ir ļoti nepieciešama viņu darbiniekiem,» saka J. Vjakse un stāsta, ka meistariem apmācības dod priekšstatu, kādi ir mūsdienu jaunieši – kā viņi raugās uz savu karjeru, kā ar viņiem strādāt un kā novērtēt viņu sniegumu uzņēmumā. Tāpat arī – kā jauniešus ieinteresēt apgūstamajās prasmēs un kā tās viņiem iemācīt, it īpaši profesijās, kas saistītas ar inženierzinātnēm.

DVB mācībās iesaistās uzņēmēji no visdažādākajām nozarēm – ēdinātāji, frizieri, viesmīlības jomas pārstāvji, grāmatveži, arī būvnieki, lauksaimnieki, automehāniķi, ražotāji u. c. Galvenais arguments, kāpēc viņi to dara, ir nepieciešamība pēc kvalitatīviem, atbilstoši uzņēmuma vajadzībām sagatavotiem strādājošajiem. «Aptaujājām uzņēmējus, un 45% min, ka projektā iesaistās ar mērķi šādi izaudzināt sev nākamos darbiniekus, iedodot viņiem tās kompetences, kas varbūt nav iedotas skolā. Daudziem projekts ir iespēja komunicēt ar profesionālās izglītības iestādēm par to, ko mācību programmā vēlams pamainīt.

Neslēpsim, ka projekts ir arī veids, kā uzņēmumi sev var atlasīt tieši labākos darbiniekus, piemēram, paņem mācībās sešus audzēkņus un darbā pēc tam patur trīs,» stāsta J. Vjakse un piebilst, ka šāda iekšēja konkurence liek aizdomāties arī pašiem jauniešiem un motivē viņus.

Kā darba devēji tiek galā ar jauniešu izglītošanu? LDDK projekta vadītāja teic, ka signāli par problēmām nav saņemti. Lielā mērā tāpēc, ka uzņēmumi jau no paša sākuma tiek mudināti būt godīgiem un neko nedarīt formāli. Ja uzņēmums vēl nejūtas gatavs īstenot DVB mācības, tad mākslīgi to forsēt nevajag un var sākt ar praksi. «Tā ir ļoti normāla evolūcija, kas parāda, ka uzņēmums to nedara tikai naudas dēļ (DVB mācībās uzņēmumam kompensācija par darbu ar jaunieti ir lielāka), bet ar lielu atbildību par sava nākotnes kolēģa, nozares speciālista veidošanu.

Mums nav svarīgi, lai tiktu sasniegti kaut kādi kvantitatīvi rezultāti. Mums ir svarīgi lai audzēknis tiešām iegūtu konkrētas kompetences, » J. Vjakse saka. Tieši tāpat ir ar praksi – arī šeit uzņēmējiem tiek ieteikts pie tās neķerties, ja ir skaidrs, ka nepietiks resursu, lai prakse jaunietim būtu jēgpilna.

Prakses formālisms «ķeksīša pēc» ilgstoši bijusi bieža problēma, taču šobrīd projektā iesaistītie uzņēmēji ir gatavi ieguldīt kvalitātē.

Atklāts dialogs

Projektā iesaistījušās 39 (gandrīz visas) Latvijas profesionālās izglītības iestādes, un patlaban tiek strādāts, lai ar katru gadu no katras skolas DVB mācībās piedalītos arvien vairāk audzēkņu, iezīmē J. Vjakse. Viņa tomēr uzsver, ka process ir jauns, tāpēc iesaistīšanās apjoms aug pamazām. «Šis projekts nav «pasūtītājs – piegādātājs». Visas šīs skolu un uzņēmēju attiecības ir sadarbība un vienošanās, ko atbilstoši skolas mācību programmai ir iespējams īstenot uzņēmumā. Ir skolas, kas mēģina palaist DVB mācībās visus audzēkņus no kursa, un ir skolas, kur daļa audzēkņu dodas DVB mācībās, bet daļa praksi īsteno turpat skolā. Un tas, manuprāt, ir ļoti labs risinājums, jo audzēkņi ir dažādi – vieni arī praktiskās prasmes labāk apgūst skolā, otri gan praktisko, gan teorētisko pusi sekmīgāk apgūst uzņēmumā. Nevajag krist no viena grāvja otrā, bet gan dot viņiem šīs abas mācību iespējas. Redzam, ka tas labi darbojas, » J. Vjakse uzskata.

Sadarbības formāts LDDK īstenotajā projektā ir sekmējis uzņēmēju un skolu komunikāciju arī par lietām, kas profesionālajā izglītībā būtu uzlabojamas vai par kurām iepriekš ticis vairāk klusēts, nekā runāts, stāsta J. Vjakse. Tā viens no risināmiem jautājumiem ir mācību programmu elastība profesiju sezonalitātes griezumā. «Piemēram, būvniecības jomā uzņēmumi vēlas, lai profesionālo skolu audzēkņi biežāk praksē nāk nevis ziemā, kad nozarē ir klusā sezona un pārsvarā iekšdarbi, bet vasarā, kad objektos ir arī āra darbi, jaunietis var daudz vairāk iemācīties un var arī nopelnīt. Tas pats ir viesmīlības nozarē, kur vasarā ir lielāks cilvēku pieplūdums, arī vairāk iespēju jaunietim iepazīt reālo darbu saspringtākās situācijās,» J. Vjakse stāsta un spriež, ka līdz ar to prakšu procesam un tā uzraudzībai no skolu puses būtu jābūt gana elastīgai arī vasarā, par spīti pedagogu atvaļinājumiem u. tml. apstākļiem. Ir skolas, kas savas programmas nozaru sezonalitātei jau pielāgojušas, ir tādas, kur tas vēl jādara, taču priecē, ka ir diskusija.

Tāpat darba devēji projekta gaitā mēdz norādīt uz kompetencēm, kas jauniešiem skolās nav iemācītas – arī par to notiek skolu un uzņēmumu dialogs. J. Vjakse gan atzīst, ka saturiskās izmaiņas mācību programmās gribētos straujākas. Skolām jaunas programmas izveide nereti prasa divus gadus, ieviešana – vēl dažus, taču biznesa vidē pa šo laiku jau daudz kas paspēj mainīties. LDDK rosina Izglītības un zinātnes ministriju domāt, kā šo procesu skolām atvieglot un saīsināt. Kopumā DVB mācības ir instruments, lai inerci profesionālajā izglītībā mazinātu un tā kļūtu spējīgāka pielāgoties mainīgajai pasaulei. «Projekts ir motivējis skolas domāt par to, ka tās ražo «produktu» darba tirgum. Un no skolu puses redzam ļoti lielu progresu sarunās ar darba devējiem,» vērtē J. Vjakse.

Jauniešu portrets

Savi novērojumi projektā ir arī par jauniešiem, kas iesaistās praksēs vai DVB mācībās. Darba devēji nereti jūt trūkumus viņu spējā komunicēt – ar savu meistaru, kolēģiem, uzņēmuma klientiem –, un tas iet rokrokā ar motivāciju un vēlmi apgūt attiecīgo profesiju, teic J. Vjakse. Tiesa, komunikācijas māka no savas puses nereti jāuzlabo arī uzņēmuma meistariem, kas apmāca jauniešus. Gadās arī jauniešu disciplīnas problēmas, un dažkārt tās tiek risinātas paskarbi, bet efektīvi – ja tu kavē mācības vai praksi uzņēmumā, projektā paredzēto finansējumu nesaņemsi. «Kopumā gan jaunieši ir ļoti motivēti,» J. Vjakse tomēr saka un pieļauj, ka tiem, kas tādi nav, dalība projektā dod stimulu apdomāt, kāpēc citi var, bet viņi ne un vai viņi vispār ir izvēlējušies īsto profesiju. «Mums arī jāsaprot, ka jaunieši šodien neveido savu karjeru kā pirms 10–20 gadiem. Viņi vēlas labus dzīves apstākļus jau tagad, viņi nedomā visu mūžu nostrādāt vienā profesijā vai darbavietā, un viņiem gribas interesantu katru dienu, lai gan katrā profesijā ir arī rutīnas darbi.» Uzņēmumu meistari jauniešiem gan palīdz apzināties, ko un cik daudz jāspēj paveikt, lai saņemtu kāroto lielo atalgojumu. Mēdz būt, ka pēc DVB mācībām vai prakses darba devējs jaunieti vēlas pieņemt darbā, taču viņš atsakās, jo vēlas izmēģināt vēl kaut ko. J. Vjakse arī teic, ka pirmie dati par to, cik jauniešu pēc dalības projektā kļūst par uzņēmumu darbiniekiem, vēl jāpagaida – to varēs secināt, kad 4. kursa audzēkņi būs absolvējuši skolu un būs pamatīgāk izanalizētas viņu turpmākās gaitas.

Jādomā par nākotni

Projekta pirmie divi gadi ļāvuši tajā ieviest uzlabojumus un korekcijas. «Pirmais, ko mainījām – atvieglojām administratīvo slogu skolām un uzņēmējiem tajā, kā viņi saņem paredzētās kompensācijas un apkopo dokumentāciju, » stāsta J. Vjakse. Būtiski vienkāršota arī dokumentu aprite un apjoms, kas saistās ar individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi apmācāmajiem jauniešiem. Tas devis jūtamu rezultātu – šos līdzekļus uzņēmumi tagad labprāt reāli audzēkņiem arī nodrošina. «Gribam, lai jaunietis iemācās, ko nozīmē individuālie aizsardzības līdzekļi, kā tie darba vidē jāizmanto – lai tie viņam kļūst pašsaprotami, jo Latvijā kopumā tomēr ir daudz darba traumu,» komentē J. Vjakse.

Ieceru sarakstā patlaban ir jautājums par transporta un dienesta viesnīcas kompensācijām audzēkņiem – šobrīd tām noteikti summas limiti, taču rit diskusijas par to atcelšanu, lai tā vietā šo atbalstu piešķirtu tikai tiem jauniešiem, kam tas faktiski nepieciešams. «Tāpat esam plānojuši vairāk braukt pie uzņēmumiem un runāt par projekta saturiskajām, kvalitātes lietām, lai prakse un DVB mācības ar katru gadu būtu ar aizvien lielāku pievienoto vērtību kā jaunietim, tā uzņēmumam pašam,» J. Vjakse saka.

Viņa norāda, ka tuvojas arī brīdis, kad LDDK grasās sākt sarunas par to, kā turpināt uzņēmumu un profesionālo skolu sadarbību pēc projekta beigām – šo jautājumu nolemts sākt cilāt 2020. gadā, kad būs gana datu par projekta līdzšinējo norisi. Patlaban darba devēju aptaujā 19% atzīst, ka projektā iesaistās, jo tajā paredzēts finansiāls atbalsts, taču skaidrs, ka šāds atbalsta un motivēšanas mehānisms būs jārod arī pēc 2023. gada.

«Tas pastāv arī ļoti turīgās valstīs, kas īsteno DVB mācības – tas nekur nenotiek tikai uz uzņēmumu rēķina,» saka J. Vjakse.