Šodien, 2024. gada 11. janvārī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un citi sadarbības partneri tikās ar ministru prezidenti Eviku Siliņu, lai vērtētu VRP projektu un izteiktu savu viedokli par tajā iekļautajiem pasākumiem un VRP izstrādes gaitu. Izstrādes process ir aizņēmis gandrīz četrus mēnešus laika, un katra ministrija procesam un saturam piegājusi atšķirīgi, kas ir ietekmējis arī dokumenta kopskatu.

Četros VRP izstrādes mēnešos ministrijas pēc atšķirīgas izpratnes īstenojušas Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 6. novembra sēdē nolemto, un LDDK vērtējumā VRP dokumenta projekts atspoguļo šo izstrādes procesa nekonsekvenci - cik dažādas ministrijas, tik dažādas kvalitātes un detalizācijas pakāpes VRP iekļautie sasniedzamie rezultāti.

LDDK prezidents Andris Bite:

Mēs sagaidām, ka valdība ne tikai ievēro sociālā dialoga pamatprincipus, bet arī pieturas pie pašu rosinātā sadarbības formāta ar sociālajiem partneriem. Šajā ziņā VRP izstrādes process nav bijis konsekvents un līdz galam atbilstošs tam, par ko vienojāmies 6. novembra NTSP sanāksmē. Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valstij, lēmumu pieņemšanas procesam jābūt demokrātiskam un caurspīdīgam, tomēr ne visas ministrijas iesaistījušas sociālos partnerus uz izaugsmi vērstu valdības sasniedzamo rezultātu formulēšanā. LDDK aicina ministru prezidenti pilnveidot turpmāko darba organizāciju un ievērot pašu noteiktos principus gan VRP, gan citu dokumentu izstrādē.

Par sociālo partneru iesaisti VRP izstrādē tika lemts 2023. gada 6. novembra NTSP sēdē, kad ministru prezidente solīja stingrāk uzraudzīt nepilnības, kas tika pieļautas saistībā ar Valsts budžeta saskaņošanu NTSP, un pilnvērtīgi izmantot sociālā dialoga formātu VRP pasākumu izstrādes procesā. Ministrijas dažādi īstenojušas NTSP apstiprināto un tādējādi arī pati gala versija dokumentam ir fragmentāra gan pasākumu definēšanas, gan sasniedzamo rezultātu noteikšanas ziņā. VRP izstrādes process ievilcies, un, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Veselības ministrija (VM) un Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) aktīvi izmantojušas NTSP apakšpadomju formātu, lai uzklausītu darba devēju pārstāvju priekšlikumus un iebildumus. Tomēr to pašu nevar apgalvot par visām ministrijām, kuru atbildībā ir darba devējiem būtiskas tēmas.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs:

LDDK biedri un eksperti, analizējot VRP iekļautos finanšu, izglītības, veselības, tautsaimniecības un citu jomu pasākumus, ir tikušies ar ministriju pārstāvjiem un snieguši vairākus pozitīvus atzinumus, tomēr ir virkne tādu uzdevumu, kam nav iespējams paredzēt izmērāmos rezultātus vai kuri nav balstīti aktuālos datos. Piemēram, virknē izglītības jomas rādītāju, kuri paredz izmaiņas procentuāli, vajadzētu iekļaut informāciju par izmantotajiem bāzes rādītājiem. Tikai tā pēc gada vai diviem varēsim pārliecināties, vai un cik lielā mērā esam rezultātus sasnieguši.

LDDK virzītie priekšlikumi par izmaiņām nodokļu politikā (piemēram, pāreja no diferencētā uz fiksētu ar IIN neapliekamu minimumu, mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu konsolidācija, pārskatīta % likme piemaksām par virsstundām u.tml.) netika iekļauti Valdības deklarācijā, Finanšu ministrijai (FM) solot, ka vismaz daļu no tiem sasniedzamo rezultātu formā virzīs iekļaušanai VRP. Kamēr VRP ir pilns ar ministriju rutīnas darbu uzskaitījumu vai iepriekš uzsākto darbu pabeigšanas sarakstu (piemēram, izstrādāt Latvijas Stabilitātes programmu, izstrādāt Likumprojektu "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam"), tikmēr dokumentā joprojām nav ambiciozu uzstādījumu, piemēram, darbaspēka nodokļu jomā vai uzņēmēju konkurētspējas veicināšanai – diskusiju par šo sola turpināt citos formātos, piemēram, nodokļu darba grupas sanāksmēs. Tādējādi valsts ekonomikas izaugsmei tik nozīmīgu jautājumu risināšana vairākkārt tiek atlikta, vēl vairāk palielinot mūsu atpalicību no kaimiņvalstu uzņēmējdarbības vides attīstības tempiem.

Sociālajiem un sadarbības partneriem tika dots laiks līdz 15. janvārim, lai iesniegtu noslēdzošos priekšlikumus VRP projektam, lai tālāk to virzītu apstiprināšanai.

Trīspusējais sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti valstī. Tas ir konsultāciju mehānisms, kurā piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības. Eiropā sociālais dialogs tiek uzskatīts par neatņemamu demokrātiskas valsts sastāvdaļu un par vienu no būtiskākajiem instrumentiem stabilitātes un labu attiecību nodrošināšanā darba tirgū. Latvijā nacionālā līmeņa sociālie partneri ir divas organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija, kas darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju likumu, un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kas darbojas saskaņā ar Arodbiedrību Likumu. Likumi paredz ne tikai tiesības saņemt informāciju par aktuālajiem tiesību aktiem, bet arī obligātu pienākumu sniegt darba devēju un darba ņēmēju viedokli. Latvijā nacionālā līmeņa trīspusējā sociālā dialoga institūcija ir NTSP.