Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), turpinot otro vebināru ciklu par darba un privātās dzīves līdzsvaru darbavietā, otrajā nodarbībā, kas norisināsies 8. februārī, stāstīs par to, kā darba devēji var sekmēt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas darba tirgū. LDDK otrais vebināru cikls sastāv no 5 nodarbībām, kas norisinās no šī gada 28. janvāra līdz šī gada 25. februārim.

Ar sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām darba tirgū saprot vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām bez diskriminēšanas uz dzimuma pamata, tai skaitā attiecībā uz nodarbinātību, attieksmi darbā, un atalgojumu.

Daudziem vecākiem un darba ņēmējiem, kuriem ir aprūpes pienākumi, darba un privātās dzīves līdzsvars joprojām ir liela problēma, jo īpaši tāpēc, ka aizvien izplatītāks kļūst virsstundu darbs un mainīgi darba grafiki, kas negatīvi ietekmē sieviešu nodarbinātību. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas liek sievietēm aiziet no darba tirgus, ir ar darba un privātās dzīves pienākumu līdzsvarošanu saistītās grūtības. Parasti sievietes pēc bērnu piedzimšanas mazāk stundu pavada algotā darbā, bet vairāk – neapmaksātu aprūpes pienākumu veikšanā. Tāpat sieviešu nodarbinātību nelabvēlīgi ietekmē arī slims vai aprūpējams piederīgais, kas liek dažām sievietēm pavisam aiziet no darba tirgus.

Lai risinātu šos jautājumus, nepieciešama vienlīdzīgāka apmaksāta darba un bezalgas aprūpes darba sadale starp vīriešiem un sievietēm, kā arī pieejami un cenas ziņā pieņemami bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi. Tāpat ir jāveicina bērnu vai tuvinieku aprūpe kā derīga vīriešu loma, izskaužot stereotipus. Uzņēmuma līmenī darba devējs var iekļaut, piemēram, atbalstu vīriešu - tēvu iedrošināšanai izmantot paternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī citus pasākumus.

Otrais vebinārs par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām darba tirgū norisināsies 8. februāri plkst. 13.00. Vebinārā ar labo praksi dalīsies VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca". Pieteikties vebināriem iespējams, aizpildot anketu vietnē: https://ej.uz/lddkvebinari.

Piedaloties apmācību vebināros, dalībnieki varēs labāk izprast darba un privātās dzīves līdzsvara nozīmi uzņēmuma darbībā, varēs spēt atpazīt darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu darbavietā atsevišķām darbinieku kategorijām, kā arī piedāvāt risinājumus. Tāpat dalībnieki varēs iepazīties ar jauniem Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstiem un labās prakses piemēriem par darbavietā ieviestajiem pasākumiem, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Pirmajā nodarbībā, kas norisinājās 28. janvārī, vebināra lektori stāstīja par atbalsta pasākumiem darbiniekiem garīgai un fiziskai veselībai un labbūtībai darbavietā. Darbinieku labbūtība ir galvenais faktors, kas nosaka organizācijas ilgtermiņa efektivitāti un tai ir tieša saikne ar produktivitāti un darbaspēka vispārējo veselību un labbūtību. Atbalstoši pasākumi darbinieku labbūtībai un uzlabots darba un pirvātās dzīves līdzsvars sekmē uzņēmuma vai organizācijas darbību, konkurētspēju un produktivitāti, kā arī palielina darba devēja iespējas noturēt esošos darbiniekus, piesaistīt motivētus un lojālus darbiniekus un iekļaut darba tirgū plašākas sabiedrības grupas.

Ar labo praksi par labbūtību darbavietā vebinārā dalījās uzņēmuma “Ventspils Reiss” pārstāve Ginta Rassa. Uzņēmums, rūpējoties par darbinieku un pasažieru veselību un drošību, ikdienā nodrošina kvalificētu medicīnas darbinieku autobusa vadītājiem, kas veic vispārējo medicīnisko pārbaudi. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, “Ventspils Reiss” arī veic regulāru transportlīdzekļu tehnisko pārbaudi un citus darba aizsardzības pasākumus. Tāpat kā atbalsta pasākumus uzņēmums nodrošina dažādas apmācības, lielu nozīmi piešķir savstarpējai komunikācijai, rīko kopīgus pasākumus, atbalsta sportiskas aktivitātes, kā arī rīko ikgadējo konkursu un godināšanas pasākumu darbinieku motivācijai. “Ventspils Reiss” uzsver, ka veido tādu darba vidi, kurā katrs darbinieks jūtas cienīts un var sevi realizēt darbā un sniegt kvalitatīvu pakalpojumu.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmakoloģijas katedras profesore Dr. med. Santa Purviņa vebinārā stāstīja par izdegšanas sindromu, uzsverot, ka tas ir attiecināms tikai uz traucējumiem profesionālajā kontekstā. Izdegšanas sindroms darbiniekam var izpausties kā emocionāls izsīkums, neapmierinātība ar paveikto un depersonalizācija, kas rodas hroniska ar darbu saistīta stresa ietekmē. Būtiski, ka ilgstoša hroniska stresa dēļ, kura rezultātā veidojas izdegšana, darbiniekam var rasties arī citas veselības problēmas. Lai mazinātu šādus riskus, darbavietā jānodrošina nepārtraukta atgriezeniskā saite, uzklausot darbiniekus un ieviešot pasākumus, kas palīdzētu uzlabot darba vidi un apstākļus.

Papildu informācija:

Vebināri papildina e-apmācību programmu “Darba un privātās dzīves līdzsvars uzņēmumā vai organizācijā”. Apmācību programmu veidojusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), balstoties uz starptautisko un Latvijas pieredzi un praksi darba un privātās dzīves līdzsvara jautājumos.

E-apmācību programma sniedz praktisku informāciju ar galvenajiem jēdzieniem un faktiem, labajiem piemēriem Latvijā un pasaulē, tiesību aktiem, kas skar noteiktus darba un privātās dzīves līdzsvara aspektus. Programma iekļauj konkrētus risinājumus labākam darba un privātās dzīves līdzsvaram.

Apmācību programmas pasniedzēji:

Inese Stepiņa, Dr.sc.pol.

LDDK ģenerāldirektores vietniece, starptautisko un Eiropas Savienības lietu eksperte – strādā LDDK kopš 2007.gada. Ziņojuma “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā. Tiesiskais regulējums un labā prakse” (2021) zinātniskā redaktore un līdzautore.  Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pasniedzēja, no 2011.līdz 2019.gadam biznesa augstskolas “Turība” viesdocente. Specializācija: salīdzināmā politika, ES politika un tiesības.

Pēteris Leiškalns, Mag. iur., Mag. oec.

LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts – strādā LDDK kopš 2011.gada. Ziņojuma “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā. Tiesiskais regulējums un labā prakse” (2021) līdzautors. Sabiedriski aktīvs Jūrmalas daudzbērnu ģimeņu biedrībā un Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienībā. No 2002. līdz 2009. gadam bijis Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs. Specializācija: sociālie jautājumi, sociālā drošība un tiesības.