Jaunumi

LDDK vebināru ciklā runās par atbalsta pasākumiem darbiniekiem ar bērniem

17. Februāris, 2022

Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), turpinot otro vebināru ciklu par darba un privātās dzīves līdzsvaru darbavietā, runās par to, kādu atbalstu gan lieli, gan mazi uzņēmumi dažādās tautsaimniecības nozarēs var nodrošināt saviem darbiniekiem, kuriem ir bērni. Ceturtais vebinārs notiks 18. februārī plkst. 15.00 Zoom platformā. LDDK vebināru cikls kopumā sastāv no 5 nodarbībām, kas norisinās no šī gada 28. janvāra līdz šī gada 25. februārim.

Daļa no vecākiem bērna kopšanas periodā labprāt turpinātu darbu nepilna laika režīmā, jo tā ir iespēja saglabāt tiešu saikni ar darbavietu, kā arī mazina karjeras izaugsmes sabremzēšanās risku. Tomēr Latvijā šādus mēģinājumus savienot bērnu aprūpi ar nodarbinātību ierobežo būtiskas ekonomiskās sankcijas, proti, vecāku pabalsta samazinājums par 70%. Turklāt ekonomisko sankciju piemēro arī tad, ja abi vecāki solidāri uzņemas bērna aprūpi un katrs samazina savu darba slodzi uz pusi.

Lai sekmētu vecāku nodarbinātību, būtiski ir nodrošināt pieejamas un kvalitatīvas bērnu aprūpes iestādes. Šādu pakalpojumu plašāka pieejamība palīdzētu būtiski veicināt dzimumu līdztiesību un novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Vienlaikus būtu jācenšas stimulēt, lai vairāk tēvu pievienotos bērnu aprūpei, jo mātes joprojām daudz biežāk uzņemas aprūpes pienākumus, kas var negatīvi ietekmēt sieviešu karjeru un ienākumu perspektīvas ilgtermiņā.

Ceturtajā vebinārā pieredzē par atbalsta pasākumiem darbiniekiem ar bērniem dalīsies ERGO Insurance SE Latvijas filiāles personāla attīstības projektu vadītāja Agnese Luka-Indāne un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Apsaimniekošanas un ēku uzturēšanas nodaļas vadītāja Laila Skrodele. Pieteikties vebināriem iespējams, aizpildot anketu vietnē: https://ej.uz/lddkvebinari.

Piedaloties apmācību vebināros, dalībnieki varēs labāk izprast darba un privātās dzīves līdzsvara nozīmi uzņēmuma darbībā, varēs spēt atpazīt darba un privātās dzīves līdzsvara trūkumu darbavietā atsevišķām darbinieku kategorijām, kā arī piedāvāt dažādus risinājumus labākam līdzsvaram. Tāpat dalībnieki varēs iepazīties ar jauniem Latvijas uzņēmumu pieredzes stāstiem un labās prakses piemēriem par darbavietā ieviestajiem pasākumiem, kas veicina darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Trešajā nodarbībā, kas norisinājās 11. februārī, vebināra lektori – programmas pasniedzēji Inese Stepiņa un Pēteris Leiškalns – stāstīja par atbalsta pasākumiem darbiniekiem elastīgam darba režīmam. Lai sasniegtu labākus darba rezultātus un veicinātu piekļuvi darba tirgum, darba devējs, vienojoties ar darbinieku, uzņēmumā var ieviest, piemēram:

  • attālinātu darbu – darbs, kuru veic ārpus uzņēmuma vai iestādes, izmantojot tehnoloģiju iespējas;
  • summēto darba laiku – dienā vai nedēļā strādāt ilgāk, bet pārskata periodā stundu skaitam jāatbilst normālajam darba laikam;
  • mainīgo darba laiku – nosakot pamatlaiku jeb bāzes stundas, kurās darbiniekam ir jābūt pieejamam;
  • nepilna darba laiku, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku;
  • aktivitātēs balstītu biroju – moderna, ergonomiska darba vieta, kura ir pielāgota nodarbināto darba specifikai (sapulces, izpēte, koncentrēšanās) ar atsevišķi sadalītu telpu funkcionālo zonējumu.
  • hibrīddarbu – daļa darbinieku strādā klātienē, daļa attālināti.

Nelieli uzlabojumi attiecībā uz elastību darbavietā var dot labus rezultātus – uzlabot darbinieku un klientu apmierinātību, paaugstināt uzņēmuma vai iestādes ražīgumu, piesaistīt jaunus talantus, mazināt darbinieku pārslodzi un kopumā uzlabot labbūtību un veselību.

Vebināra dalībnieki atzina, ka attiecībā uz elastīga darba režīma formām pastāv vairākas problēmas reģionālā līmenī, kas būtu jārisina, īpaši ņemot vērā tādus faktorus kā atbilstošas ceļu un  informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pieejamība.

LDDK jurists un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš vebinārā sniedza skaidrojumu par elastīgu darba režīmu praktisko pusi – kā ieviest elastīgas darba formas, kas jāņem vērā, slēdzot darba līgumu, ar kādiem izdevumiem ir jārēķinās. Piemēram, darba devējs var piemērot 30 euro kompensāciju darbiniekam par pilnas slodzes attālināta darba veikšanu, kam netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attiecībā uz  elastīgā darba laika problēmātiku J. Pumpiņš atzina, ka daļai elastīgā darba formu joprojām trūkst konkrēta regulējuma Darba likumā, tāpat aktuāls ir arī darba aizsardzības jautājums.

Ar labo praksi par elastīga darba režīma iespējām vebinārā dalījās SIA "Tet" vides pieredzes vadītāja Anda Mūrniece. Uzņēmuma komanda novērtē, ka, ieviešot jaunu darba organizācijas formu, “Tet” vispirms konsultējās, ieklausījās un pielāgojās saviem darbiniekiem. “Tet” aptauju rezultāti arī liecina, ka darbinieki jūtas mierīgāki un laimīgāki, jo vairāk laika var pavadīt kopā ar ģimeni. 83% norāda, ka elastīga darba vide ir labākais, ko uzņēmums ir ieviesis pēdējā gada laikā. “Tet” darbinieki var izvēlēties – strādāt attālināti, pielāgot darba laiku vai līdz 3 mēnešiem gadā strādāt no ārvalstīm, bet birojā jeb koprades un satikšanās vietā jāierodas vismaz reizi mēnesī. Kā būtiskākos izaicinājums uzņēmums norāda uzticēšanos, darba rezultātu stabilitāti un prognozējamību, sagatavošanos un priekšizpēti, tehnoloģijas (internets, tehnika, atbalsta iespējas), ikdienas plānošanu un piemērotu telpu, kā arī atšķirīgas laika zonas gadījumos, kad darbinieks strādā no citas valsts. Savukārt, kā būtiskākās iespējas darbinieki saskata attiecību stiprināšanu ar tuviniekiem un draugiem, dzīves kvalitātes uzlabošanos, vides nomaiņu, pašizaugsmi, jaunas atpūtas iespējas brīvajā laikā, motivāciju veselīgākam dzīves veidam, lielāku produktivitāti un lielāku uzticību savam vadītājam.

Papildu informācija:

Vebināri papildina e-apmācību programmu “Darba un privātās dzīves līdzsvars uzņēmumā vai organizācijā”. Apmācību programmu veidojusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), balstoties uz starptautisko un Latvijas pieredzi un praksi darba un privātās dzīves līdzsvara jautājumos.

E-apmācību programma sniedz praktisku informāciju ar galvenajiem jēdzieniem un faktiem, labajiem piemēriem Latvijā un pasaulē, tiesību aktiem, kas skar noteiktus darba un privātās dzīves līdzsvara aspektus. Programma iekļauj konkrētus risinājumus labākam darba un privātās dzīves līdzsvaram.

Apmācību programmas pasniedzēji:

Inese Stepiņa, Dr.sc.pol.

LDDK ģenerāldirektores vietniece, starptautisko un Eiropas Savienības lietu eksperte – strādā LDDK kopš 2007.gada. Ziņojuma “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā. Tiesiskais regulējums un labā prakse” (2021) zinātniskā redaktore un līdzautore.  Izstrādājusi e-apmācību programmu “Apmācību programma darba devējiem: darba un privātās dzīves līdzsvars uzņēmumā vai organizācijā”. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pasniedzēja, no 2011.līdz 2019.gadam biznesa augstskolas “Turība” viesdocente. Specializācija: salīdzināmā politika, ES politika un tiesības.

Pēteris Leiškalns, Mag. iur., Mag. oec.

LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts – strādā LDDK kopš 2011.gada. Ziņojuma “Darba un privātās dzīves līdzsvars Latvijā. Tiesiskais regulējums un labā prakse” (2021) līdzautors. Sabiedriski aktīvs Jūrmalas daudzbērnu ģimeņu biedrībā un Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienībā. No 2002. līdz 2009. gadam bijis Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzējs. Specializācija: sociālie jautājumi, sociālā drošība un tiesības.