Šodien, 14.martā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir iesniegusi Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam priekšlikumus par  Valdības rīcības plāna (VRP) projektu. Priekšlikumi sagatavoti un iesniegti vēstules formātā atbilstoši Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes (NTSP) 24. februāra sēdē izteiktajam aicinājumam.

LDDK atkārtoti vērš uzmanību un izsaka konceptuālu iebildumu par to, ka VRP nepietiekami ir iestrādāta sadarbība ar sociālajiem partneriem. Darba devēji aktīvi iesaistījušies VRP izvērtēšanā un snieguši savus priekšlikumus, tāpēc LDDK aicina valdību izmantot šo sociālo partneru ieguldīto resursu un sagatavotos ieteikumus. LDDK pozitīvi vērtē, ka atsevišķas ministrijas ir sniegušas atgriezenisko saiti par LDDK priekšlikumiem, un aicina ministrus rast iespēju regulāri tikties ar sociālajiem partneriem divpusējās sarunās un noteikt prioritāri veicamos darbus no VRP, kā arī nepieciešamības gadījumā vienoties par papildus veicamajiem darbiem, ko var īstenot esošā finansējuma ietvaros, un izvērtēt priekšlikumus, kam ir fiskāla ietekme.

LDDK ir sniegusi komentārus un konkrētus ieteikumu par Valdības rīcības plāna sadaļām, tostarp, drošību un ārpolitiku, izglītību, enerģētiku, klimatu un vidi, konkurētspēju, dzīves kvalitāti, kas ietver veselības aprūpes sistēmu.

Vēstulē LDDK atkārtoti aicina nekavēties ar nodokļu politikas reformu, lai sekmētu pāreju uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku, īpaši pievēršoties darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. LDDK izsaka bažas, ka rīcības plāna pasākumi ir bīstami fragmentēti un nav savietojami ar līdzsvarotu ekonomisko procesu norisi un transformāciju. Kaut arī Valdības deklarācijā, kā arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, skaidri noteikti mērķi par ekonomikas transformāciju, vietējo resursu izmantošanu un to pievienotās vērtības kāpināšanu, kā arī eksportspēju, kā tautsaimniecības noturības stūrakmeni, tomēr VRP trūkst izpratnes par būtiskiem aspektiem šo mērķu sasniegšanā.

Attiecībā uz  nodokļu konkurētspēju, LDDK aicina sasniedzamos rezultātus papildināt ar konkrētiem izdarāmajiem darbiem, tostarp, diferencētais ar IIN neapliekamais minimums aizstāts ar fiksēto neapliekamo minimumu, kopā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izvērtējot un saskaņojot šīs pārejas pakāpeniskumu; pārskatīta darbaspēka nodokļu trīskāršā progresivitāte; palielināti ar darba spēka nodokļiem neapliekamie limiti, darba devējam maksājot par darbinieka ēdināšanu, mobilitāti, izmitināšanu, izglītību, veselības apdrošināšanu.

VRP sadaļā “Dzīves kvalitāte” LDDK ierosinājumi skar visus Latvijas iedzīvotājus, piemēra, nodrošināt pieaugošu publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, lai 2025. gadā sasniegtu vismaz 13,5% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem; pilnveidot primārās veselības aprūpes finansēšanas modeli; paplašināt ģimenes ārsta praksē veicamo valsts apmaksāto manipulāciju, kā arī diagnostikas un ārstniecības metožu klāstu.

Savukārt runājot par enerģētiku, vidi un klimatu, LDDK pauž bažas, ka vēloties nodrošināt līdzsvarotu pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, brīžiem konstatējams pārmērīgs ambīciju līmenis, neņemot vērā Latvijas apstākļiem atbilstošākos un piemērotākos risinājumus. Valdības rīcības plānā iekļautie pasākumi paredz tādas darbības kā 30% valsts sauszemes un jūras teritorijas izņemšanu no saimnieciskās aprites, tai skaitā, nevērtējot spēju izpildīt esošās saistības starptautiskajās organizācijās emisiju mazināšanas kontekstā, kā arī nevērtējot nacionāli noteiktos jau spēkā esošos dabas aizsardzības pasākumus, kuri šobrīd netiek ievērtēti procentuālajā uzskaitē. LDDK norāda, ka emisiju mazināšana un nozaru zaļināšana nenoliedzami ieņems būtisku lomu valdības lēmumu pieņemšanā, tomēr vienlaikus LDDK aicina valdību ne tikai īstenot ierobežojošas politikas pieeju, tādejādi samazinot, ne tikai darba vietas, bet arī kopējo ekonomisko aktivitāti, bet īstenot pasākumus, kuri ļautu valstij daudz precīzāk uzskaitīt un arī noziņot emisiju ietaupījumus un samazinājumus dažādās tautsaimniecības jomās.

VRP sadaļā “Izglītība” LDDK ierosina skaidri norādīt, ka sociālie partneri tiks iesaistīti cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas izstrādes procesos; īstenot konkrētus pasākumus STEM izglītības jomā, kas skar pedagogu sagatavošanu un piesaisti gan vispārējā, gan profesionālajā izglītībā, atbilstošas darba samaksas un cita nepieciešamā atbalsta nodrošināšanu, eksāmenu organizēšanas jautājumus, kā arī definējot, ka tehniskā jaunrade ir prioritāte un vismaz 25% no interešu izglītībai plānotā finansējuma ir novirzāma šim mērķim. Profesionālās izglītības jomā LDDK aicina nodrošināt faktiskajām izmaksām atbilstošu izglītības programmu finansējumu, mainot finansēšanas modeli; noteikt katras profesionālās izglītības iestādes stratēģisko specializāciju un atbilstoši tam veikt izglītības programmu piedāvājuma optimizēšanu un metodisko atbildību nostiprināšanu; nodrošināt ar atbilstošiem resursiem NEP koordinējošās institūcijas, tai skaitā paredzot Ekonomikas ministrijas u.c. atbilstošo nozaru ministriju iesaisti NEP kapacitātes (resursu) veidošanā. Savukārt augstākās izglītības un zinātnes jomās LDDK norāda, ka nepieciešams nodrošināt faktiskajām izmaksām atbilstošu bāzes finansējumu studiju programmu īstenošanai, tai skaitā, prioritāri palielinot finansējumu tajās jomās, kur prognozējams lielākais darbaspēka iztrūkums. LDDK norāda, ka šobrīd nav skaidrs kā tiks sasniegts valdības mērķis izpētei un attīstībai nodrošināt kopējo finansējumu ne mazāk kā 1,5% no IKP.

VRP sadaļā “Drošība un ārpolitika” LDDK ierosina nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmēju organizāciju sadarbības koordināciju nacionālā līmenī ārējās ekonomiskās politikas veidošanai un īstenošanai, sekmīgai Latvijas interešu pārstāvībai Eiropas Savienībā, veicinot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un eksportspēju, kā arī Latvijas Republikas ārlietu dienestam sniegt Latvijas uzņēmumiem nepieciešamo atbalstu investīciju piesaistei, eksporta un divpusējai sadarbībai. LDDK norāda, ka jāturpina kopīgs darbs, lai nodrošinātu Latvijas nozaru un uzņēmumu iesaisti Ukrainas atjaunošanas un stiprināšanas procesos. LDDK jau ir uzsākusi sadarbību ar Ārlietu ministriju, LR ārlietu dienestu, un LDDK biedri aktīvi iesaistās sadarbības projektos un aktivitātēs ar Ukrainas Darba devēju federāciju.

Par LDDK: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā un ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā - nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, pārstāv darba devēju intereses Saeimā. LDDK biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju.