Jaunumi

LDDK: Atveseļošanas plānā jāparedz lielāks finansējums nacionālajai industrializācijai

16. Aprīlis, 2021

16. aprīlī norisinājās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksme[1], kurā turpinājās diskusija par nepieciešamajām izmaiņām Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna pilnveidei pirms tā iesniegšanas Eiropas Komisijā (EK), kas paredzēta šī gada 30. aprīlī. Sociālie un sadarbības partneri vienojās turpināt konsultācijas ar atbildīgajām ministrijām par nepieciešamajiem uzlabojumiem RRF plāna projektā pirms tā iesniegšanas Ministru kabinetā un Eiropas Komisijā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Lai arī pēc vairākkārtējām diskusijām un vēstulēm plānā ir ieviesti uzlabojumi, vairākos investīciju un reformu virzienos joprojām ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas. RRF finansējumu nedrīkstam uztvert kā dāvanu, to ir jāiegulda gudri, domājot ilgtermiņā. Šobrīd nav pārliecības, ka RRF plāna projekts esošajā stadijā varētu sekmēt izvirzītos mērķus – ekonomikas transformāciju, noturību un ilgtspējīgu izaugsmi. ”

LDDK sanāksmē uzsvēra, ka RRF plānā jāparedz lielāks finansējums nacionālajai industrializācijai, palielinot atbalstu Latvijas ražojošiem uzņēmumiem, kas sekmētu Nacionālās industriālās politikas (NIP) nostādņu un eksporta mērķu sasniegšanu – kāpināt valsts eksportspēju līdz 27 miljardiem.

Līdz šim daļēji vai pilnībā ņemta vērā aptuveni puse (56%) no LDDK iesniegtajiem priekšlikumiem, savukārt nav ņemti vērā 44%. Darba devēji uzsver, ka plānā vēl ir nepieciešams būtiski precizēt sadaļas par klimata pārmaiņām un ilgtspēju, digitālo transformāciju, nevienlīdzības mazināšanu un veselības aprūpi. Jānovērš visi riski efektīvai RRF/ANM līdzekļu izmantošanai, lai radītu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku un izaugsmi.

Lai veicinātu klimata pārmaiņas un ilgtspēju, LDDK aicina transporta jomā ieviest tādus risinājumus, kas uzlabos vietējo ekonomiku un spēs uzrādīt patiesu CO2 samazinājumu.  Darba devēji norāda, ka būtu nepieciešams palielināt atbalstu, atvēlot finansējumu valsts pilsētu sabiedriskajam transportam, kas ir vērsts uz visu sabiedrību kopumā.

Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijas sadaļā pēc partneru piedāvājuma ir piešķirts papildu finansējums, taču šobrīd nav norādīts, kādiem konkrētiem pasākumiem to plāno izlietot. LDDK norāda, ka nepieciešami pasākumi, kas sekmē CO2 emisiju samazināšanu un veicina zaļo mobilitāti, un paredz izbūvēt transporta elektrouzlādes pieslēguma punktus, kā arī sekmē mikroģenerāciju.

Tāpat, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, LDDK aicina saglabāt finansējumu meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai, ņemot vērā mežsaimniecības nozīmīgo lomu Latvijas ekonomikā. Būtiski, lai pārkārtošanās finansējumā būtu ietverta sabalansētība, produktivitāte un nepieciešamais, sākot ar zemes izmantošanu un beidzot ar kokapstrādi.

Digitalizācijā jāprecizē mērķi Latvijas platjoslas tīklu attīstībai, jāparedz lielāks finansējums un jāveido cieša sadarbība ar privāto sektoru 5G infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu augstas ātrdarbības savienojamību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, mājsaimniecībām un izglītības iestādēm. Savukārt attiecībā uz digitālajām prasmēm nepieciešams atbalsts augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstības programmām konkrētām nozarēm un profesijām pēc uzņēmuma pieprasījuma. Tāpat digitalizācijas jomā jāatbalsta dažādu IT produktu un pakalpojumu iegāde.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un nevienlīdzības mazināšanas kontekstā plāna ietvaros paredzēts veidot jaunus industriālos parkus reģionos, tomēr darba devēji uzsver, ka jāmaina pieeja, kādā plāno tos attīstīt. Svarīgi, lai tieši uzņēmējiem, nevis pašvaldībām būtu iespēja nodarboties ar uzņēmējdarbību – apsaimniekojot un iznomājot telpas. Savukārt mājokļu pieejamības jautājumā paredzētais finansējuma apmērs neapmierinās faktisko vajadzību – nepieciešami tipveida projekti, kas samazina vai novērš nepamantotu sadārdzinājumu un būtu īstenojami administratīvi vienkāršām metodēm, kā arī jāievieš  konkrēti pasākumi reformu sadaļā, lai sekmētu mājokļu tirgus attīstību - mājokļu apriti un to apsaimniekošanu.

Veselības aprūpē finansējums prioritāri jāiegulda cilvēkresursu sagatavošanā. Šobrīd plāna projekts ietver tikai tālākizglītību, bet svarīgi domāt arī par papildu veselības personāla nodrošināšanu un tehnoloģiju prasmju attīstību visos veselības aprūpes izglītības līmeņos. Tādējādi arī uzlabotos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Tāpat nozarē pētniecības sadaļā jāsaglabā atbalsts veselības pētījumu veikšanai un jāpapildina ar pētījumiem, kas analizē Covid-19 slimības ietekmi, izstrādājot atbalsta pasākumus pacientu ārstēšanai.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu investīciju projektu izstrādi un ieviešanu, LDDK aicina vadīties pēc “Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai” izstrādātajiem kritērijiem ekonomikas atveseļošanas pasākumu izvērtēšanai, kas ir apstiprināti Ministru kabinetā (Pasaules Bankas metodoloģija).

Papildu informācija:


[1] Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sastāvā ir Ministru prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī NVO memoranda padome.

Kontakti

Inese Stepiņa

Inese Stepiņa

Ģenerāldirektores vietniece starptautiskajos, ES un projektu vadības jautājumos; starptautisko un ES lietu eksperte

Tālrunis:

29296467