Latvija ceļā uz sabalansētu klimatneitralitāti un ekonomikas transformāciju izvirzījusi ambiciozus mērķus, tomēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā tie nebūs sasniedzami. Spēkā esošie nozaru politikas plānošanas dokumenti nesatur precīzu rīcības plānu, kurā būtu atspoguļotas konkrētas darbības laika nogrieznī, kā arī šo darbību izmaksas un precīza to ietekme klimata mērķu sasniegšanā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Atbildīgajām institūcijām pirms tālāku lēmumu pieņemšanas ir jāveic precīzi aprēķini un jāsniedz informācija, ar kādām metodēm un darbībām paredzēts sasniegt notiektos klimata mērķus, norādot katra pasākuma ieguldījumu, kā arī to ietekmi uzņēmējdarbībā un nodarbinātībā. Vienlaikus jāparedz atbalsta mehānismi tām nozarēm, kuras ekonomikas transformācija skars visvairāk.”

LDDK norāda, ka pretējā gadījumā varētu rasties līdzīga situācija kā tas bija ar obligāto iepirkumu komponenti (OIK), kad elektroenerģijas sadārdzinājums lietotājiem  negatīvi ietekmēja valsts starptautisko konkurētspēju, investīciju vidi un kopējo ekonomisko attīstību.

Kā vēl citas būtiskas nepilnības klimata mērķu sasniegšanā LDDK saskata starpinstitucionālās koordinācijas un augstākā līmeņa sadarbības trūkumu, kas apgrūtina darba devēju iesaisti pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku, nav pietiekama atbalsta uzņēmumu pielāgošanās pasākumiem – tehnoloģiju nomaiņai un iegādei, netiek ieviesta zaļa nodokļu politika, kā arī ir nepilnvērtīga sabiedrības informēšana un iesaiste.

Lai nodrošinātu vides, ekonomikas un sociālo aspektu sabalansēšanu ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu un tautsaimniecības transformāciju, LDDK aicina ņemt vērā un atbalstīt nozaru izstrādātos priekšlikumus enerģētikas, transporta, mežsaimniecības, kūdras ieguves un būvniecības jomās, kas ietver atbalstu CO2 izmešu samazināšanai, ilgtspējīgu resursu pieejamību, zaļināšanu un modernizāciju, energoefektīvu ēku būvniecību u.c.

Tāpat, lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga uzņēmējdarbībā, jāsekmē vienota publiskā un privātā sektora izpratne par ilgtspējīgiem projektiem, ņemot vērā, ka kredītiestādes līdzās ierastajiem finanšu rādītājiem arvien biežāk lūgs uzņēmumiem iesniegt rādītājus, kas raksturo, piemēram, ražošanas intensitāti, resursu patēriņu un citus datus.

LDDK uzsver, ka nepieciešams turpināt diskusijas par noteikto klimata mērķu sasniegšanas iespējām un to ietekmi uz tautsaimniecības nozarēm, uzņēmumiem un nodarbinātību, aktivizējot Nacionālās enerģētikas un klimata padomes Ministru prezidenta vadībā darbu.

Jautājumu par Latvijas klimata mērķiem šodien skatīs Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP).

Par LDDK:

Latvijas Darba devēju konfederācija ir lielākā un ietekmīgākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. LDDK ir dibināta 1993. gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli – ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. LDDK apvieno un pārstāv darba devējus, kuru kopējais apgrozījums ir ~40 miljardi eiro. LDDK biedri darbojas tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, finanses, izglītība, transports un loģistika, veselība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tirdzniecība, būvniecība, tūrisms un viesmīlība, ķīmija, farmācija, enerģētika, ražošana u.c. LDDK ir Eiropas Biznesa konfederācijas BusinessEurope biedrs, pārstāvot Latvijas uzņēmumu intereses arī ES sociālā dialoga ietvaros.

Papildu informācija

Eiropas Savienība iniciatīvas klimata politikas jomā:

• Eiropas Komisijas 2019.gada 11.decembrī publiskots Eiropas zaļā kursa rīcības plāna īstenošanai, kura mērķis ir panākt, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu: veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, un atjaunot bioloģisko daudzveidību un samazināt piesārņojumu. Atbilstoši rīcības plānam turpinās darbs pie vairāk kā 50 ES tiesību aktu projektu izstrādes un to pieņemšanas.
• ES ir izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. EK 2020.gada 4.martā ir nākusi klajā ar Eiropas Klimata akta priekšlikumu, kas noteiks šo politisko apņemšanos par juridisku pienākumu un kas tiek attiecināts uz visām ekonomikas nozarēm, paredzot: investīcijas jaunās videi draudzīgās tehnoloģijās, atbalstu inovāciju rūpniecībā, ieviešot tīrākus, lētākus un veselīgākus privātā un sabiedriskā transporta veidus, dekarbonizējot enerģētikas nozari, palielinot  ēku energoefektivitāti, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, lai uzlabotu globālos vides standartus.
• Ir noteikts jauns jauns 2030.gada mērķis: vismaz -55% neto (ne tikai ES radītās emisijas, bet arī radītā piesaiste (mežos)) siltumnīcefekta gāzu ( SEG) emisiju samazinājums pret 1990.gadu, iepriekš noteikto -40% samazinājuma vietā. Līdz 2021.gada 14.jūlijam EK nāks klajā ar Fit for 55  klimata un enerģētikas pārskatīto tiesību aktu kopumu, kam sekos diskusijas par nacionālo SEG emisiju mazināšanas mērķu kāpināšanu un Latvijas pozīcijas sagatavošanu.
• Tiek attīstīts zaļo obligāciju tirgus aun oglekļa emisiju kompensēšanas tirgus, ko  nostiprina ar Eiropas zaļo kursu saistītie tiesību akti un to projekti.