Lietuvas Darba devēju konfederācija (Lietuvos verslo darbdavių konfederacija) Erasmus+ projekta „Kvalitatīvas prakses darba tirgum” (Nr.2014-1-LV01-KA202-000522) ietvaros izstrādājusi pētījumu par profesionālās izglītības sistēmu Lietuvā, kurā tiek analizēta šā brīža situācija Lietuvas profesionālajā izglītībā un sniegtas rekomendācijas uzlabojumiem, ņemot vērā starptautisko, konkrēti, īrijas, pieredzi. Pētījuma rezultāti tika prezentēti starptautiskā seminārā Viļņā, 2015.gada 23.novembrī, kuru apmeklēja gan Lietuvas profesionālās izglītības politikas veidotāji, tostarp Izglītības ministrijas pārstāvji, sociālo partneru pārstāvji, gan profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji. Semināru apmeklēja arī projekta „Kvalitatīvas prakses darba tirgum” partneri no Latvijas. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, lai Lietuvas Darba devēju konfederācija turpmāk varētu izstrādāt un no savas puses veicināt uzlabojumu ieviešanu Lietuvas profesionālās izglītības sistēmā.

Pētījuma secinājumi un rekomendācijas ietver šādas atziņas:

• Lietuvas profesionālās izglītības sistēmas attīstību lielā mērā ir ietekmējusi Eiropas Savienības politika, tostarp iesaistīto pušu lomas un atbildības, profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, vadības decentralizāciju, nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrādi, nozaru praktisko apmācību centru izveidi, māceklības ieviešanu.
• Māceklības ieviešana Lietuvā ir bijusi atzīta par nozīmīgu un svarīgu uzlabojumu, tomēr tās regulējums joprojām nav pilnīgs, īpaši tādēļ, ka par to ieviešanu vai darbības rezultātiem nav bijušas kvalitatīvas analīzes vai diskusijas, nav bijusi māceklības izmaksu – ieguvumu analīze, to ieviešanu drīzāk raksturo deklaratīvas frāzes politikas plānošanas dokumentos, nevis konsekventu sistēmisku pieeju. Tāpat arī Lietuvā nav māceklības tradīcijas, kas vēl vairāk apgrūtina skaidra regulējuma neesamību, skaidra pārvaldības un finansējuma, kā arī atbalsta modeļa neesamību.
• Ņemot vērā augstākminēto, joprojām ir aktuāli tie paši izaicinājumi, kas 10 gadus atpakaļ: nepietiekama likumdošanas bāze, neskaidra māceklības finansēšanas sistēma, nepietiekama interese māceklību ieviest.
• Normatīvie akti par māceklību Lietuvā tiek izstrādāti ļoti lēni, tomēr analīze liecina par to, ka jauns regulējums māceklību ļoti veicinās (Profesionālās izglītības likuma (2007.gada grozījumi) definēja māceklības jēdzienu, kaut arī tajā nav atrunāts mācekļu statuss un māceklības līguma forma; 2010.gadā tika izstrādāti nosacījumi Līgumam par māceklību; 2015.gadā tika izstrādāta procedūra māceklībā iegūtu kvalifikāciju novērtēšanai, kā arī skaidrāks modulāro programmu izstrādes apraksts, kas radīja priekšnosacījumus māceklības veidošanai)
• Māceklības forma varētu būt populārāka atsevišķās profesionālās izglītības programmās, kuras ir īpaši populāras un pieprasītas, piemēram, būvniecībā, ražošanā, informācijas tehnoloģijās, pakalpojumos un uzkopšanā.
• Lietuvā īpaši būtiski ir profesionāli aktivizēt profesionālās izglītības iestāžu darbu, kā arī veicināt profesionālās izglītības kvalitāti.
• Joprojām nav skaidri definēta 5.kvalifikācijas līmeņa, kas ir ļoti pieprasīts darba devēju vidū, vieta Lietuvas profesionālās izglītības sistēmā.
• Lai attīstītu Lietuvas profesionālās izglītība sistēmu, būtiski ir pārskatīt profesionālās izglītības iestāžu mērķus, kā arī procesus, kā notiek lēmumu pieņemšana.

Lūdzam skatīt pielikumā pievienoto pētījumu (lietuviešu valodā), kā arī kopsavilkumu (angļu valodā).