Trešdien, 24. augustā, Iekšlietu ministrijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sabiedriskās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēde (SDTSA), kurā Iekšlietu ministrijas pārstāvji tikās ar sociālajiem partneriem no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs norādīja: “Iekšlietu ministrijai ir ļoti būtiska sadarbība ar sociālajiem partneriem, jo dialogam ar sabiedrību ir liela nozīme politikas lēmumu izstrādē, pieņemšanā un ieviešanā. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad tiek lemts par nākamā gada budžeta prioritātēm – atalgojuma palielināšanu iekšlietu dienestos, jaunu ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādi, kā arī citiem nozarei būtiskiem attīstības jautājumiem.”

Sēdē tika skatīts jautājums par izmaiņām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo izvietojumā Rīgā. Sēdē VUGD pārstāvji informēja par situāciju dienestā nodarbināto un tehniskā nodrošinājuma jomā, kā arī skaidroja šī lēmuma iemeslus, tai skaitā par VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļas reorganizāciju. 

Lai efektīvi izmantotu cilvēku un finanšu resursus, bet tajā pašā laikā saglabātu VUGD sniegtā pakalpojuma kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, no 2022. gada 1. septembra VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 9. daļa tiek optimizēta. Tās personāls un tehnika tiks izvietoti citās VUGD struktūrvienībās, tādējādi stiprinot 10 Rīgas pilsētas daļas un posteņus, nodrošinot tās ar reaģēšanai pietiekamu cilvēku skaitu un tehnikas kapacitāti, kā arī samazinot pastāvošos darba aizsardzības riskus.           

Sēdes turpinājumā tika apspriesta arī amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojuma palielināšanas politika un iekšlietu nozares budžeta prioritātes. Iekšlietu ministrijas viena no augstākajām prioritātēm turpmākajiem trim gadiem ir iekšlietu dienestu amatpersonu atlīdzības paaugstināšana. Šobrīd ir panākts, ka šim mērķim 2023. gadam un turpmākajiem gadiem tiks piešķirts valsts budžeta bāzes finansējums 24 miljonu eiro apmērā, lai no 2023. gada palielinātu mēnešalgas vidēji par 10% amatpersonām, kuras nodrošina valsts iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanu saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieaugošajiem ģeopolitiskiem riskiem.

Tāpat ministrijas prioritāte 2023. gadam ir vēl papildu 8,97 miljonu eiro piešķiršana nodarbināto atalgojuma palielināšanai Iekšlietu ministrijas iestādēs. Jau šobrīd Iekšlietu ministrija ir veikusi pasākumus iekšlietu nozarē nodarbināto darba samaksas palielināšanai un sociālo garantiju pilnveidošanai.

Lai uzlabotu tiesībaizsardzības iestādēs nodarbināto izglītības kvalitāti, finansējums nepieciešams ilgtermiņa konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” izveidei, tai skaitā izglītības programmu izstrādei un jaunas mācību/studiju ēkas izbūvei. Ilgtermiņa konsorcijs tiks veidots starp Iekšlietu ministriju, Valsts policijas koledžu, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti.

Starp Iekšlietu ministrijas nākamā gada prioritātēm ir arī speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegāde, lai nomainītu nolietoto tehniku dienesta tiešo funkciju veikšanai, kā arī katastrofu pārvaldības centru būvniecības turpināšana, lai nodrošinātu to, ka vienuviet tiek izvietoti vairāki dienesti un institūcijas. 

Sēdes noslēgumā Iekšlietu ministrijas informācijas centrs informēja sēdē klātesošos par Apsardzes darbības reģistra ieviešanas gaitu.

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) – koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. NTSP darbojas saskaņā ar tās nolikumu. NTSP un tās apakšpadomēs tiek izskatīti dažādi sociālie jautājumi, lai vienotos par visām iesaistītajām pusēm atbilstošāko lēmumu.

Avots: Iekšlietu ministrija