2024. gada 6. jūnijā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) organizēja Nozaru ekspertu padomju (NEP) tiešsaistes konferenci “Datos balstīta prasmju un darba tirgus attīstība Latvijas ekonomikas izaugsmei", kas turpināja iepriekšējā gadā identificētos izaicinājumus pieaugušo izglītības jomā. Kā pieņemt lēmumus ar limitētu datu pieejamību, kādi ir nākotnes izaicinājumi sabiedrības un tautsaimniecības transformācijā un kā radīt pilnvērtīgas sevis realizācijas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam – uz šiem jautājumiem konferences ietvaros darba devēji kopā ar partneriem meklēja atbilstošākos risinājumus. Konferencē piedalījās Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Vienotā pakalpojumu centra, uzņēmēju pārstāvji un starptautiskie eksperti.  

Lai gan Latvijas iedzīvotāji atbilstoši OECD 2023.gada datiem uzrāda, ka mūžizglītībā iesaistīto iedzīvotāju skaits pieaug – taču lielākoties tieši to nodarbināto vidū, kam jau ir augstākā izglītība. Diemžēl iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni iesaiste joprojām ir trīs reizes zemāka nekā vidēji OECD valstīs, un tā ir puse no kopējā Latvijas nodarbināto skaita.  

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs akcentē, ka:

Finanšu ministrija ir aktualizējusi kritisko situāciju ar Latvijas darba tirgus struktūru un to, ka kopumā tirgū jau šobrīd pietrūkst ap 100 000 nodarbināto. Taču ne tikai darba ņēmēju skaits, bet arī reālās prasmes un produktivitāte ir kritisks priekšnoteikums, lai izrautos no zemu ienākumu un lēnas ekonomiskās izaugsmes valgiem, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrībai kritiski svarīgos veselības, izglītības un aizsardzības pakalpojumus. Līdz ar to, mērķtiecīga katra rīcība un prognozējama atdeve ir tas ceļš, kas kopīgi jāveic, lai garantētu valsts sociālo stabilitāti ilgtermiņā.  

Konference pulcēja vairāk kā 100 interesentu, kas pārstāvēja uzņēmējus, izglītības iestādes un valsts pārvaldes iestādes, dalībniekiem aktīvi piedaloties konferences norisē un uzdodot jautājumus par iepriekšējās un plānotās politikas un rīcības novērtējumiem.  

Latvijas Bankas galvenais ekonomists, Latvijas Universitātes docents Dr.oec. Oļegs Krasnopjorovs, pētot iespējas noturīgas Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, secina, ka šī brīža IKP pieticīgo pieaugumu 2,5% apmērā ikgadēji būtiski var mainīt, pārskatot rīcības cilvēkkapitāla attīstības jomā. Pētot galvenos ietekmes instrumentus pētnieks norāda, ka ir trīs – demogrāfija un migrācija, iekšējā darba tirgus rezervju aktivizēšana un kvalitatīvas izglītības piedāvājuma nodrošināšana. Attiecībā uz visiem trim instrumentiem Latvijas Bankas pārstāvis mudina pievērsties tieši augstākajam snieguma līmenim, kā piesaistot augsti kvalificētus migrantus, kas var sniegt ieguldījumu Latvijas zināšanu un prasmju attīstībā, gan iekšējā darba spēka motivācijā un izaugsmē, gan norādot, ka dramatiskās izglītības kvalitātes atšķirības ir radījušas precedentu, ka vienādas kvalifikācijas darbinieki būtiski tiek segregēti pēc to faktiskajām iegūtajām zināšanām un prasmēm. Vienlaikus, kritiski vērtējot izaugsmes iespējas šajā jomā, Oļegs Krasnopjorovs norāda – Latvijas attīstība kopš neatkarības iegūšanas ir bijusi rekordstrauja un ceļā uz aizvien augstāku izaugsmi vajadzētu mainīt pieeju vērtējot valsts izaugsmi tikai no IKP rādītājiem un pārejot uz sabiedrības labbūtības un katra iedzīvotāja individuālā potenciāla sasniegšanas mērķiem. 

Mākslīgā intelekta straujo ienākšanu un iespējamo revolūciju tautsaimniecībā ieskicē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Normunds Ozols, prognozējot būtiskas izmaiņas darba tirgus pieprasījumā dizaina, mārketinga, tekstu sagataves un medicīnas jomās. Vienlaikus jauno prasmju pieprasījums, darba satura izmaiņas notiek daudz straujāk, nekā izglītības nozare spēj reaģēt uz pieprasījumu. Izaugsmes tempi nebūs korelējoši ar nodarbināto skaita pieaugumu, vienlaikus uzstādot augstas prasības atdevei no ekonomikas. Ekonomikas ministrija, vērtējot pieteiktās reformas, akcentē, ka arī izglītībā pieprasījums pēc nodarbinātajiem samazināsies, līdzīgi kā mazumtirdzniecībā. Latvijai būtiski apzināties, ka viens no darba tirgus spriedzes faktoriem ir ilgstoši nelabvēlīgā demogrāfijas situācija, kas pastiprina spiedienu attiecībā uz migrācijas nepieciešamību. Joprojām Ekonomikas ministrija prognozē STEM speciālistu nepietiekamību nozarēs, kas saistītas ar matemātiku, statistiku, būvniecību, IKT un medicīnu.  

Kā panākt datu uzticamību un izmantojamību – par to konferencē ar dalībniekiem diskutēja Vienotā pakalpojumu centra vadošais pētnieks PhD Kaspars Bērziņš, mudinot apzināties, ka datu uzticamība ir to sistematizācijā un integrācijā vienotā izpratnē. Diemžēl līdz šim īstenotā fragmentārā pieeja pieaugušo izglītībai projektu īstenošanā radījusi milzīgu apjomu fragmentāru, savstarpēji grūti salīdzināmu datu masīvu. Taču analizējot visu projektu vai procesu pamatus, konstatējams, ka procesi pieauguši izglītībā ir vienoti – nepieciešama piedāvājuma, izglītības kvalitātes un studējošo vadība. No šādas pieejas iespējams radīt vienotu mūžizglītības piedāvājuma katalogu līdzīgi kā Lietuvā, kura ietvaros iespējams savstarpēji atzīt un salīdzināt dažādas iedzīvotāju apgūtās zināšanas un prasmes. Vienlaikus, lai sasniegtu šo mērķi, pētnieks norāda – ir  jāveic pirmais darbs starpinstitūciju sadarbībā, vienojoties par piemērotāko datu standartu, lai attiecīgi integrēti risinājumi darbotos visos resoros.  

Lai nodrošinātu labākās pieredzes izmantošanu datos balstītu risinājumu attīstībā Latvijā, šajā konferencē tikai aicināti kolēģi no Igaunijas, Īrijas un Somijas, kuru piedāvāto un esošo risinājumu izstrāde ir ilgusi pēdējās desmitgades, bet vienlaikus šobrīd nodrošina efektīvus risinājumus darba tirgus attīstības nodrošināšanai.  

Igaunijas Kvalifikāciju iestādes (Kutsekoda) datu analītiķis Rain Leoma vēsturiski atskatījās uz Igaunijas darba tirgus monitoringa sistēmas attīstību, kas tika uzsākta 2000.gadā. Monitoringa sistēma attīstībā ir nodrošinājusi vienlīdzīgas metodoloģijas pielietošanu, lai prognozētu darba tirgus attīstības tendences 10 gadu periodam, izmantojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes, kur nozīmīgu daļu prognozēs veido datu validēšana nozaru ekspertu paneļos. OSKA rekomendācijas tiek izmantotas izglītības iestādēs, maksimalizējot pieejamību pieprasītajās programmās un slēdzot tās, kas darba tirgū vairs nebūs pieprasītas. Taču darba tirgus prognozes ir bijis tikai viens no izaicinājumiem un OSKA ir pēdējos gados attīstījusi un 2024.gadā nodrošinās ikvienam iedzīvotājam iespēju veikt savu prasmju pašnovērtējumu, kas izmantojams rekomendāciju ieguvei turpmākai prasmju pilnveidei vai karjeras attīstībai.  

Prasmju attīstības sistēma ir bijusi arī viens no valdības rīcības uzdevumiem Īrijā, kur pēdējo 30 gadu laikā ir būtiski attīstīta pieaugušo prasmju datu analītika. Tālakizglītības un mācību iestādes SOLAS datu analītiķe Nora Condon norāda uz ļoti būtisko prasmju speciālistu sadarbību ar uzņēmējiem – darba devējiem, lai nodrošinātu, ka darba sludinājumu un nodarbinātības dati tiek konsolidēti ar prasmju auditiem un darba iekārtošanās prasmju pētījumiem, tādējādi identificējot, kurās kvalifikāciju grupās un kādas valsts intervences nepieciešamas, lai nodrošinātu darbaspēka sagatavotību. Lieliskus panākumus darba tirgus prasmju deficīta mazināšanai Īrijā guva tieši mikrokvalifikāciju ieviešana sadarbībā ar augstskolām, kas ļauj efektīvi ieviest formalizētus risinājumus prasmju atzīšanā.  

Latvijas izaicinājumi – cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības centralizācija – pirms pāris gadiem veiksmīgi risināta Somijā. Somijas Ekonomikas un nodarbinātības ministrijas galvenā speciāliste Teea Oja iepazīstināja konferences dalībniekus ar Somijā īstenoto starpnozaru sadarbību starp Izglītības un kultūras ministriju un Ekonomikas un nodarbinātības ministriju, īstenojot prasmju politikas, likumdošanas un finansēšanas jautājumus. Somijas iedzīvotāju līdzdalība mūžizglītībā uzrāda vienus no augstākajiem rezultātiem pasaulē un pieprasījuma ietvarā tika radīts starpnozaru Mūžizglītības un nodarbinātības servisa centrs, kas nodrošina prasmju prognozēšanas sistēmu un atbilstoši mācību piedāvājumu iedzīvotājiem. Sadarbības ietvaros ministriju resursu apvienošana ir ļāvusi mērķtiecīgi attīstīt arī reģionālo koordinatoru tīklu, kas sniedz atbalstu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.  

Konferences noslēgumā paneļdiskusijā LDDK aicināja piedalīties vairāku uzņēmumu personāla vadītājus, lai noskaidrotu, cik tuvu ir valsts politika uzņēmumu ikdienas vajadzībām prasmju prognozēšanā un attīstībā. Diskusijā piedalījās SIA “Latvijas Mobilais Telefons” personāla vadības direktore Liene Glāzniece, SIA “Karavela” personāla direktore Jolanta Gaudieša, AS “Balticovo” personāla daļas vadītāja Līga Lazdāne, AS “Latvijas Finieris” valdes locekle Gunita Meiere, AS “Latvenergo” personāla attīstības projektu vadītāja Ina Kleva un AS “Latvijas valsts meži” Personālvadības daļas vadītāja Ligita Pundiņa. Diskusijā ar uzņēmumu pārstāvēm tika akcentēta spēja ne tikai redzēt tendences un prasmju attīstību, kas būs nepieciešama nākotnē, bet arī spēja analizēt kļūdas un problēmas pagātnē. Nereti viens no lielākajiem izaicinājumiem skar spēju analizēt – kāpēc tieši kaimiņu valstis uzrāda labāku ekonomisko sniegumu nozarēs un tas ir ļāvis arī secināt, ka lietuviešu darba tirgus attīstībā valda princips “darīt un pēc tam domāt”, igauņu “domāt un pēc tam darīt”, savukārt latviešu “daudz domāt un nedarīt”. Personāla jautājumu eksperti norāda, ka būtisku priekšnoteikumu darba spēka prasmju apguvei uzņēmumos radītu spēja ieraudzīt nākotnes nodarbināto caur viņa vajadzībām, nevis sistēmu – piemēram, īstenojot darba vidē balstītas mācības nevis dažos noteiktos mēnešos, bet visa gada garumā, tādējādi dodot iespēju mācīties darba vidē nevis ļoti limitētam nākotnes darbinieku skaitam, bet trīs vai četras reizes lielākam skaitam. Tas prasa arī spēju iesaistīt un uzklausīt gan nākotnes darbinieku vajadzības, gan esošo darbinieku vajadzības, t.sk., viņu prasmju regulāru novērtēšanu un attīstības iespēju piedāvāšanu. Daļa no uzņēmumiem savas nākotnes attīstībai ir jau uzsākuši arī iekšējās izglītības kultūras attīstību, stiprinot savu darbinieku attīstību gan ar mentoru, gan iekšējo mācību vadītāju piesaisti. Tas nav mazinājis kritisko nepieciešamību pēc STEM speciālistiem un šī ir funkcija, kas ir jānodrošina valsts rīcībpolitikas ietvaros – ir jābūt tehniski domājoša darba tirgus speciālistu ataudzei. Vienlaikus ir būtiski apzināties, ka neviena no iegūtām izglītībām negarantē speciālista prasmju atbilstību mūža ilgumā un uzņēmums ne tikai nodrošina attīstības iespējas, bet arī garantē iespējas izvērtēt un pārbaudīt speciālista esošo zināšanu un prasmju atbilstību viņa pienākumu izpildei. Tāpat svarīgi saprast, ka nevar novērtēt abstraktas prasmes – katrs uzņēmums vērtē prasmes, kas ļauj nodrošināt tā mērķu sasniegšanu.  

Noslēgumā personāla ekspertes norāda, ka viena no mūsdienu “superprasmēm” ir prasme mācīties un prasme pielietot zināšanas. Apvienojumā ar lojalitāti un godprātīgu attieksmi veidojas nākotnes uzņēmuma ideālais speciālists.  

Prezentācijas skatīt šeit 

Konferences ierakstu iespējams noskatīties šeit 

*** 

Konference tiek rīkota Latvijas Darba devēju konfederācijas un Izglītības un zinātnes ministrijas līguma “Par Latvijas Darba devēju konfederācijai deleģētā uzdevuma veikšanu un finansēšanu 2024. gadā” ietvaros